Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +15 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Labs piemērs

Kāpēc mums to vajag? Koncertzāles un ērģeļu nepieciešamība šobrīd kļuvusi par sabiedriskās domas barometru Latvijā.

Nepilnu miljardu – precīzāk, 865,65 miljonus – eiro Hamburgai izmaksājusi ultramodernās Elbas filharmonijas uzcelšana. Pilsēta ieguvusi Šveices arhitektu biroja Herzog & de Meuron projektēto iespaidīgo, milzu kuģim līdzīgo ēku Elbas krastā, kas jau kļuvusi par Hamburgas jauno vizuālo simbolu. Elbas filharmonija ir slavenā japāņu akustikas speciālista Jasuhisas Tojotas meistardarbs, kas nodrošina izcilu skanējumu jebkurā no 2100 lielās koncertzāles vietām.

Taču, izrādās, ne jau milzīgās izmaksas bijušas vainojamas pie ieilgušās stīvēšanās: celt vai necelt, piekāpties vai tomēr nepiekrist maksāt būvniekiem prasīto pēc tāmes, kura tikai auga ar katru gadu. Būvniecību, kas ilga desmit gadu, iesaldēja tieši krīzes laikā, tomēr ne jau krīzes dēļ, jo bagātajai ostas pilsētai Hamburgai ar naudu nekad neesot bijis problēmu. Netrūkst arī turīgu ziedotāju.

Problēma bijusi politisko līderu griba, retorika un sabiedrības noskaņojums – tika pragmatiski apšaubīts, vai pilsētai vispār vajag jaunu koncertzāli. Tagad visi lepojas ar jauno filharmoniju. Zināms arī – ja koncertnams tiktu uzcelts uzreiz, tas būtu maksājis trīsreiz lētāk, bet tas jau ir cits stāsts. Zīmīgi, ka zaļo gaismu koncertzāles ideja ieguvusi ne jau tāpēc, ka kāds būtu ieklausījies mūziķu žēlabās par vēsturiskās Laeiszhalle neatbilstību XX gadsimta simfonisko lieldarbu vērienam. Koncertzāles likteni aktualizējis cits jautājums – ko darīt ar vecajiem, pagājušā gadsimta vidū uzbūvētajiem ostas spīķeriem, kuri vairs netiek izmantoti. Savukārt ērģeles, kuras tagad tik organiski integrējas zāles interjerā (stabules publika var pat aptaustīt), uzsaucis privāts mecenāts. No tām prieks arī Latvijai, jo par Elbas filharmonijas ērģeļu krustmāti un ērģeļmūzikas programmas māksliniecisko vadītāju izraudzīta Berlīnē dzīvojošā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna.

Būs interesanti redzēt, kādu biznesa (ne jau kultūras!) interešu lobijs pavērs iespēju jau sen nepieciešamās koncertzāles tapšanai Rīgā un ciktāl biznesa plānā iesprauksies valsts galvenā simfoniskā orķestra un koncertdzīves – nacionālas nozīmes kultūras – vajadzības. Šobrīd apstāsimies pie ērģelēm – vēl viena sabiedrības domāšanas barometra Latvijā. Vieni apšauba aptuveni pusotru miljonu vērtu ērģeļu nepieciešamību jaunceļamajā Ventspils Mūzikas vidusskolā, jo uzskata to par ambiciozu spēļmantiņu samērā nelielajā koncerttelpā, turpretim ērģelnieki šādu nostāju uzskata par provinciālu domāšanu. Viņi vienkārši zina, ka šāds instruments tik daudz arī maksā un tas nodrošinās jauno ērģelnieku izglītību ilgtermiņā. Drīzāk jājautā, kāpēc ērģeļu nav Liepājas Lielajā dzintarā, kur tās skanētu arī krāšņā koncertdzīves mērogā saspēlē ar tur mājojošo Liepājas simfonisko orķestri. Tikai Ivetas Apkalnas neatlaidības dēļ atradās finansiālais atbalsts un tika iegādātas digitālās ērģeles pirmajai no trim jaunajām Latvijas reģionālajām koncertzālēm – Latgales vēstniecībai Gors Rēzeknē. Tagad tur iedibināts arī ērģeļmūzikas festivāls. Ar Ivetas Apkalnas un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertu 6. martā digitālās ērģeles atklās arī Rīgas Stradiņa universitātes aulā.

Top komentāri

lets
l
Latvija tomēr pūst no galvas. Ja Latvijas intelektuāļi un mākslinieki skaidri nepasaka, ka elektroniskās ērģeles nevar aizstāt īstu, akustisko instrumentu, tad valsts tiek degradēta un tad vēlāk nav jāsūdzas par sekām. Kauns Lūsiņai, ka skaidri nepasaka, ka tikai akustiskās ērģeles ir koncertinstruments. Kauns Apkalnai, ka viņai koncertzālēs ved iekšā nabago klases instrumentu izstrādājumus. Jā, elektroniskām ērģelēm var būt vieta nabadzīgās un mazās draudzēs, bet elektroniskās ērģeles nav un nevar būt koncertinstruments! Vai tiešām intelektuāļiem un māksliniekiem kāds gabals maizes pazudīs, ja viņi šo patiesību publiski atzīs!
Vai vau
V
Iesaku 4.marta Atsperi LR3. Iveta smuki saliek pa plauktiņiem ērģeļu kvalitātes lietas. Kungi un dāmas, kas kritizē, laiks iet un kvalitāte attīstās... Neetagnējam, lūdzu.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja