Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 16. maijs
Edijs, Edvīns
Foto: Dienas mediji

Plānais prieks

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes

88 komentāri

piestāv
p
Ineses Lūsiņas bildei piestāv šī uzjautrinošā diskusija.
hm
h
abet varbūt visu mūsu mūzikas izglītības sistēmu Visumā klejojošais Apofiss ietekmē, ne mēness...:)
Mhm
M
Bet es domāju, ka pilnmēness jau ir beidzies...
jautrais bez sliktām emocijām
j
Nē, vairs nav spēka pēc patstāvīgajiem smiekliem, lasot šo diskusiju, izklāstīt savējos. To kādā nākošajā reizē............... :):):):):):):):):)
emocionālais uzjautrinātais
e
Mani tas sāk uzjautrināt. Jā, tiešu pierādījumu, ka mūsu mūziķi ir konkurētspējīgi pasaulē pateicoties mūzikas izglītības sistēmai man nav.Ir tikai netieši.Gavilējiet! Bet kā ar jūsējiem?
Ierosinājums
I
Varbūt prātīgāk būtu slēgt visas izglītības iestādes un pamazām patstāvīgi sākt apgūt ķīniešu valodu.
  • 0
  • 0
Fabula par..reformatoriem
F
No citas operas.Gadus 20 atpakaļ skolās sāka mācīt veselības mācību.Tā bija oficiāla stunda skolu programmās.Tika sagatavoti skolotāji ar ierakstiem diplomos - veselības mācības skolotājs.Kaudzēm tika izdotas grāmatas. Tad kāds reformators izdomāja, ka nevajag veselības mācību.Grāmatas iegūla plauktos, skolotāji palika bez stundām,bet bērni bez ierakstiem apliecībās un zināšanām. Tad Ieviesa( saprotu, ka neveikli teikts) ētiku un sociālās zinības (no 1. klases!!!).Atkal sagatavoja skolotājus(skaidrs, ka augstskolās pasniedzējus un licenzēja programmas), izdeva kaudzēm grāmatas.... Tad atkal atnāca reformators un paziņoja, ka veselības mācību tomēr vajadzētu, un skolotāji atkal sarosās, un grāmatas atkal izdos, un augstskolas programmas licenzēs...Uhhh.Būs darrrbiņšš..., un nauddiņņa. Kāpēc par to? Tāpēc , ka mūzika ir un paliek mūzika visos laikos, un ja papurinātu tos vispārējās izglītības kambarus, tad pietiktu i flautai, i dziedāšanai, i dejošanai.I matemātikai vēl papildus.Tikai gudras vadības nav.Ir tikai reformatori.
tiešām, nevajag "reformatorus&
t
bet gan tādus, kuri spēj bez emocijām racionāli izvērtēt visus samilzušos izpratnes un vajadzības pamatojuma jautājumus kā vispārizglītojošajās skolās, tā arī mūzikas un mākslas kā paralēlās sistēmas "spec-skolās".
  • 1
  • 0
Skaisle
S
Mūzikai ir jābūt obligātam mācību priekšmetam vismaz pamatskolā.
pamfletīgais
p
mīļais, jums pašam laikam ar redzi (pārnestā nozīmē) tā ne visai...
  • 0
  • 0
kalambūrīgais
k
Vai pats sapratāt, ko uzrakstījāt?
  • 0
  • 0
tikpat priekš OhO
t
OhO - Jūs arī esat tikpat burvīgi uzjautrinošs, kā spoguļattēlā - "visu dienu sēžot un rakstot komentārus". Ja Jums tādēļ vien vieglāk - nu nav vairs rakstisku pierādījumu tam, ka P. Vasks būtu teicis, ka mūzikas skolas māca tieši nīst mūziku, un galu galā - svarīgs ir ne tikai pateiktais vārds, bet arī intonācija un konteksts, kādā vismaz netā atrodamais publicētais teksts izlasās - tāda priekš mūsu valsts izvērsta mūzikas skolu sistēma, bet iemācīt patiesi un no sirds mīlēt tajā esošajiem mūziku tā arī neizdodās... Vai tas, ka konkrētajā neta vietā Vasks teica, ka mūsu mūzikas skolas nespēj iemācīt mīlēt mūziku, ļauj Jums ar daudz vieglāku sirdi turpmāk apmeklēt klasiskās mūzikas koncertus? :) :) :)
  • 0
  • 0
OhO!
O
Jūs esat tiešām burvīgs! Man vēl nekad nav nācies piedzīvot, ka cilvēks ar putām uz lūpām no rīta līdz vakaram sēž komentāros un visiem oponentiem (un ne tikai oponentiem, jo reizēm arī trāpa bezpartejiskiem interesentiem) cenšas inkriminēt ... EMOCIONALITĀTI! Nu, vai nav jauki! Sapnis, ne diskusija, kurā ļaunākais, ko kādam (vispār jau visiem) ir emocijas. Tā ka nomierinieties jau Jūs arī! P.S. Izmeklētāja tonis man no tā, ka es neticu, ka P. Vasks jebkad jebkur rakstiski vai mutiski varētu būt runājis par to, ka mūzikas skolas iemāca bērniem nīst mūziku. Tā izglītības sistēma mani neuztrauc, jo neesmu ar to saistīts - tātad ne manis dēļ tā paliks tāda, kā ir, ne manis dēļ to kāds mainīs, turklāt neorientējos tajā tik labi, lai vispār par to spriestu, bet man kā cilvēkam kuram skola iemācīja mīlēt mūziku, bet kurš jau sen dažādu dzīves apstākļu dēļ nepraktizē to vairāk kā klasiskās mūzikas kocertu utml. apmeklētājs, būtu ļoti sāpīgi, ja P. Vasks tiešām ko tādu būtu teicis.
  • 1
  • 1
Skaislis
S
Te ieskatījos un radās vēlme Oho ieteikt - jūs parunājiet ar mūzikas skolu beidzējiem un tad pats sapratīsiet, ka ar to "nīšanu" domāta totāla "atbaidīšanās" jeb apzināta distancēšanās turpmāk dzīvē interesēties, kur nu vēl mīlēt akadēmisko mūziku. Interesanti, ja tā ir - vai tā nav ļoti nopietna problēma, kas liek uzdot jautājumu, vai tieši tāda, kāda tā ir pašlaik, profesionālās ievirzes mūzikas izglītība Latvijā ir vajadzīga?
  • 1
  • 1
Ho-ho-ho - Oho
H
Šķiet, norādīju, ka šī doma ir pausta vairākkārt, arī tikai mutiski fiksējamās reizēs, piedāvātā norāde netā - tikai viens no piemēriem. Tomēr Jūsu piekasīgais izmeklētāja tonis apliecina tikai atrašanos emociju karstumā!
  • 1
  • 1
OhO!
O
Jūs savā emociju karstumā labāk pasakiet, kur Jūs naidu un nīšanu uzgājāt! Jo nemīlešanu ar naidu jaukt nevajadzētu.
  • 1
  • 1
Ho-ho-ho - Oho
H
Nu bet ja desmitjiem gadu laikā nespēj vairumam apmācāmo "iemācīt mīlēt mūziku", tas vien jau ir apspriešanas (ne jau izlemšanas - nejauciet savā emociju karstumā) vērts jautājums par to, vai tieši šāda mūzikas apguves sistēma (ar mūzikas specskolām) ir vajadzīga. Varbūt adekvātāka būtu citādāka sistēma.
  • 1
  • 1
OhO!
O
Uzmanību, es vispār neesmu nekāds cīnītājs - ne emocionāls, ne neemocionāls! Ienācu tīri aiz intereses, ko te tik daudz sakomentējuši. Skaidrs ir viens, ka visā diskusijā ir divi pretinieki tādai mūzikas izglītībai, kāda ir tagad - viens bija flautists, kuram vajag futbolu un nevis futbolu vispār, bet tieši futbolu mūzikas vietā. Otrs ir šis neemocionālais argumentētājs. Pārējie drīzāk tiešām ir daudzi un dažādi cilvēki. Vēl ir patiešām līdz sirds dziļumiem smieklīga cīnītāja prasība pēc argumentiem un izstrādātām koncepcijā tieši šajā komentāru sadaļā. Komentāri ir komentāri un koncepcijas ir koncepcijas. Starp citu, pats viņš slimo ar visu tieši to pašu, ko pārmet citiem. Bet tas tā. Ieskatījos tajā linkā ar Pētera Vaska apollo čatu. 2005. gads (kā ar noilgumu? ir pagājuši teju 8 gadi). Sameklēju arī to pasāžu: "Zheel, ka muusu daudzaas muuzikas skolas nespeej beerniem iemaaciit miilestiibu pret muuziku. Muuzikas skolas pamatuzdevums ir iemaaciit tikt klaat muuzikai, taa ir smaga teema." Neiemācīt mīlestību uz mūziku Jūs pārdēvējāt par "Pēteris Vasks trāpīgi norādīja, beigās uzaug nevis mūzikas mīļotāji, bet gan nīdēji!" Es nekur ļ. cien. P. Vaska kunga tekstā neredzu pat norādi uz naidu vai nīšanu. Jo mīlestība vai nu ir vai nav. Viszbiežāk tad, ja tās nav, ir vienaldzība. Bet ne jau naids! Jūs esat ārkārīgi sagrozījis cienījamā komponista teikto, turklāt vēl apgalvojot, ka īstenībā viņš esot izteicies vēl asāk, kā Jūs. Un kas ir mīlestība? Un naids? Tie varētu būt tie Jūsu izslavētie neemocionālie argumenti? Nu, nu.
  • 1
  • 1
emocionālajam cīnītājam
e
Par atsauci uz P. Vaska teikto - vispār viņš to ir paudis daudzas reizes ar dažādām savas domas izteikšanas variācijām, kas ir gan fiksētas, gan palikušas tikai kā mutiskas liecības klātesošajiem. Ja prasāt pierādījumu, lūdzu: ieskatieties internetā šādā adresē http://www.apollo.lv/zinas/apollo-videocata-peteris-vasks/304189 (ja šeit nedrīkt norādīt adreses citos portālos, tad atšifrēju trīsw.apollo.lv/zinas/apollo-videocata-peteris-vasks/304189 Veiksmi!
  • 1
  • 2
Neemocionālajam cīnītājam
N
Vai Jūs varētu iedot atsauci tam Pētera Vaska citātam, kuru izmantojat jau ne pirmo reizi? Vai arī Jūs to tā no atmiņas? Jūs it kā esot vēl nogludinājis viņa izteikumu. Varētu dabūt tādu pavisam īstu Pētera Vaska teiktā tekstu ar visu avotu, datumu utt.?
  • 2
  • 1
Māra
M
nezinu par mazajām mūzikas skolām, bet speciālās gan jāsaglabā.Varbūt kādas teorijas programmas jāpārskata, bet mazie sāk klavieres un vijoli spēlēt jau no sagatavošanas - 5-6 gadu vacuma.Turklāt jāspēlē regulāri pa vairākām stundām dienā, lai sasniegtu meistarību un mācītos tālāk.Un kļūtu par mūziķi.Šaubos, vai interešu izglītība spēs nodrošināt šādiem bērniem 2 stundas nedēļā pecialitāti, turklāt individuāli. Tad vēl jautājums - kur ņems telpas, kurās strādās pieņemsim no mūzikas skolām pārgājušie pedagogi ar saviem audzēkņiem pie normālām klavierēm?Tātad runa par bāzi. Ko darīs ar bijušo mūzikas skolu telpām, aprīkojumu?Vai izkaisīs pa visām vispārizglītojošajām skolām?Tur tad tas viss arī pazudīs un izšķīdīs kā ir pazudušas daudzas labas lietas.No kurienes mūsos tāds bezapdomu postošs gars?
  • 1
  • 0
Ir jau, SkaistuĻe,
I
ir - obligāts ar Ķīļa uzstādījumu samazināt no 2 obligāti apmaksājamām stundām pedagogam uz 1 stundu nedēļā. Protams, ka jāsaglabā tās 2 stundas kā principā tās pašas "Mūzikas literatūras" izpausmi Mūzikas skolā, un tad kopā ar Solfedžo un instrumenta spēli/dizedāšanu no mūzikas skolām tas viss jāintegrē kā interešu izglītības izpausme pamatskolas sistēmā. Būs daudz produktīvāk, nekā pašreizējās "autonomās lieliskās mūzikas skolas', kurās, kā kādreiz Pēteris Vasks trāpīgi norādīja, beigās uzaug nevis mūzikas mīļotāji, bet gan nīdēji!
  • 1
  • 2
šķiet
š
Ka tem tā sauktajiem bezemociju argumentu pieprasītājiem te nav skaidras pat elementāras lietas mūzikas izglītībā. Lai piedalītos šādā diskusijā, ieteiktu iepazīties ar mūzikas izglītības sistēmas pamatmodeļiem.Kauns lasīt par vokālās izglītības niansēm un fakultatīvo solfedžo.
emocionālais uzjautrinātais
e
Piedodiet, komentam jābūt šeit. Mani tas sāk uzjautrināt. Jā, tiešu pierādījumu, ka mūsu mūziķi ir konkurētspējīgi pasaulē pateicoties mūzikas izglītības sistēmai man nav.Ir tikai netieši.Gavilējiet! Bet kā ar jūsējiem?
  • 1
  • 0
aber, mīļais/-ā,
a
to jau arī saka plika loģika - ja nevar pierādīt, ka vislabāk ir tā, kā ir, tad nevar apgalvot, ka tā notiekti jāpaliek mūžīgi mūžos. Turklāt nekādu tiešu pierādījumu tam, ka tieši pateicoties mūzikas skolu sistēmai, pasaulē ir vairāki Latvijas izcelsmes mūziķi, nav. Ir tikai pieņēmums, ka tā varētu būt. Tātad - visi apgalvojumi ir tikai un vienīgi varbūtības, arī Jūsu pseidoargumenti.
  • 1
  • 1
Emocionālais
E
Fakts, ka Jūs jaucat burtus , liecina, ka nervozējat.Bet ne par to. Mans fakts paliek fakts(vai iesniegt mūziķu sarakstu?)Neatkarīgi no tā, kas būtu, ja būtu citātāk.To Jums neviens nepateiks.Tagad ir tā , kā ir. Kur ir Jūsējais solītais fakts un arguments?
  • 1
  • 0
emocionālajam
e
Jūsu arguments: ": Tātad.1. fakts.Mūsu mūziķi ir konkurētspējīgi pasaules mūzikas tirgū,Pamatojums - tas liecina par atbilstoša līmeņa muzikālo izglītību un neprasa korekciju. Atspēkojiet, tad runāsim tālāk." Piedodiet - tas nav faguments, bet tikai plika fakta konstatācija - pastāv, un no tā "piešūts" secinājnums - tātad ir panākumi pasaulē. Jautājusm jau par to - ja būs nevis šāda, bet citāda iespēja muzikāli izglītoties - tad noteikti vairs nebūs panākumu? Ja nu es nepiedāvājot analīzi, tad šādi "argumenti" - ne tik! Jūsu paustais ir VIEDOKLIS (subjektīvs, emocionālā attieksmē balstīts), nevis arguments!
  • 1
  • 2
Emocionālais
E
Piedodiet, nesapratu.Es gan pirmais palūdzu formulēt .Un pat neprasīju rindu - tikai vienu(!) iemeslu. Bet, nu labi,Kašķa un emociju nebūs, tikai argumenti un fakti. Tātad - man jānoformulē, ka (tālāk Jūsu teksts)" pašreizējā mūzikas izglītības kā papildus jeb interešu izglītības forma, par kuras saglabāšanu kā tādu nav strīdu, ir jāsaglabā tikai un vienīgi pašreizējā mūzikas skolu sistēmas veidā, ka tieši sistēma ir un būs vislabākā tieši priekš bērniem jeb izglītojamajiem " To visu gan neesmu tā kategoriski teicis, tas Jūsu formulējums. Tātad.1. fakts.Mūsu mūziķi ir konkurētspējīgi pasaules mūzikas tirgū,Pamatojums - tas liecina par atbilstoša līmeņa muzikālo izglītību un neprasa korekciju. Atspēkojiet, tad runāsim tālāk.
  • 0
  • 0
emocionālajam
e
Nu, ja esmu tā nokaunināms, varbūt sāksim ar otru galu - noformulējiet argumentus, ka pašreizējā mūzikas izglītības kā papildus jeb interešu izglītības forma, par kuras saglabāšanu kā tādu nav strīdu, ir jāsaglabā tikai un vienīgi pašreizējā mūzikas skolu sistēmas veidā, ka tieši sistēma ir un būs vislabākā tieši priekš bērniem jeb izglītojamajiem! Lūdzu - faktu analīzē balstīta argumentu rinda?
  • 2
  • 2
emocionālais to kauns
e
Turklāt bez muļķīgiem a priori izvirzījumiem - sākumā atzīstiet principā, ka esošā mūzikas skolu izglītības forma ir bez diskusijām vislabāka, un tad parunāsimies tālāk! Diemžēl uz šādu "morālā totalitārisma un kretīnisma" pieeju velk gandrīz visi "aizskartie", kad tikai tiek pieminēta mūzikas skolu SISTĒMAS pārveida, iespējama integrācija u.tml. ---------------------------------------------------- Jāatzīmē, ka Jūsu 'argumentācija 'patiesi nepauž nu nekādas (iron.) emocijas un subjektīvismu.Tā ir pārdomāta, ar faktiem pamatota un objektīvi parāda gan jūsu izpratni par mūzikas izglītības sistēmu Latvijā, gan pret oponentiem Bravo! Bet tagad nopietni.Sākumam - sakarīgi noformulējiet kaut vienu iemeslu mūzikas izglītības reformai un pamatojiet savu domu! Vēlams bez aizskarošām frāzēm un emocijām. Veiksmi!
  • 2
  • 2
kauns
k
par konsekventu izvairīšanos no argumentu paušanas! Mūzika varbūt arī ir "emociju māksla" (tas gan mūsdienās ir vecs relikts priekšstatos no 19. gadsimta par mākslām un mūziku...), bet spriest par to, KĀDS IR OPTMIĀLAIS IZGLĪTĪBAS MODELIS Latvijas objektīvajos apstākļos mūzikas apguves interesentiem - tam ir jābalstās VISPUSĪGĀ dažādu aspektu analīzē un no tās izrietošajos argumentos. Pretējā gadījumā var būt tikai bezatbildīga bļaušana "neaiztieciet mūs un mūsu vislabāko profesionālās ievirzes izglītību" līmenī, kas neveicina sabiedrības kopumā izpratni un atbalstu! Argumentus galdā un tad konstruktīvi spriedīsim! Turklāt bez muļķīgiem a priori izvirzījumiem - sākumā atzīstiet principā, ka esošā mūzikas skolu izglītības forma ir bez diskusijām vislabāka, un tad parunāsimies tālāk! Diemžēl uz šādu "morālā totalitārisma un kretīnisma" pieeju velk gandrīz visi "aizskartie", kad tikai tiek pieminēta mūzikas skolu SISTĒMAS pārveida, iespējama integrācija u.tml.
  • 3
  • 3
Visiem tiem, kuri grib reformēt mūz
V
Fragments no vakar Vīnes Valsts operas interneta vietnē publicētās intervijas ar Marinu Rebeku, kur viņa atbild uz visai izplūdušu jautājumu par to, vai var uzskatīt, ka viņas personā pēc Elīnas Garančas Latvija sūta pasaulē vēl vienu operas zvaigzni: "Das sind viele Stichworte, welches soll ich zuerst beantworten? Lettland vielleicht, meine Heimat – es ist wirklich wunderbar, wie viele Sängerinnen jetzt plötzlich von dort kommen und erfolgreich sind. Nicht nur Elina Garanca, mit der ich 2010 als Micaela in „Carmen“ unter Zubin Mehta in Valencia gesungen habe, auch Maija Kovalevska, die jetzt auch gerade in Wien singt, oder Kristine Opolais. Ich denke, ich kann das auch erklären – es ist einfach unsere Ausbildung. Die war am J. Medins Riga Music College überaus gründlich, in allen Fächern, wir haben nicht nur das Spielen gelernt und die Sprachen, sondern auch musikalisch bis ins Detail gearbeitet, in die Analysen der Partitur – gerade, dass wir nicht selber Fugen schreiben mussten. Als ich dann nach Italien kam, wo ich in Parma und Rom weiterstudierte, habe ich auch den Unterschied gesehen – wir hatten in Riga täglich eine Gesangsstunde, in Italien hatte man eine oder höchstens zwei pro Woche." Mans tulkojums: "Jautājumā minēti daudzi atslēgas vārdi, uz kuru pirmo lai atbildu? Varbūt sākšu ar Latviju, manu dzimteni - tas ir patiešām brīnišķīgi, cik daudzas dziedātājas tagad pēkšņi cēlušās no turienes un gūst panākumus. Ne tikai Elīna Garanča, ar kuru kopā es kā Mikaēla 2010. gadā dziedāju "Karmenu" Valensijas operā Zubina Metas vadībā, bet arī Maija Kovaļevska, kura tieši tagad dzied Vīnē, vai Kristīne Opolais. Man šķiet, ka es to varu arī izskaidrot - tā ir mūsu izglītība. J. Mediņa Mūzikas koledžā Rīgā tā bija viscaur pamatīga, visās specializācijās, mēs ne tikai mācījāmies spēlēt un svešvalodas, bet arī detalizēti strādāt ar mūziku, analizēt partitūru, lai gan mēs gluži negatavojāmies paši rakstīt fūgas. Kad es pēc tam nokļuvu Itālijā, kur es turpināju studijas vispirms Parmā un pēc tam Romā, es redzēju atšķirību - Rīgā mums katru dienu bija vokālā nodarbība, bet Itālijā - viena vai augstākais divas nedēļā." Tā ka uz priekšu ar fakultatīvo solfedžo vispārizglītojošajās skolās! Lieliska ideja, pat ģeniāla, es teiktu.
=> Jūs'am
=
Pārstrukturēt noteikti vajag, jo tas, ka visā mūzikas izglītības sistēmā nenoliedzami ir problēmas, nevienam nav jāpierāda. Tikai vajadzētu ļoti uzmanīties ar likvidēšanu. Zvaigžņu "uzlēcienus", kā Jūs to formulējāt, protams, nedrīkst izskaidrot tikai ar izglītību vien. Tas tomēr vispirmām kārtām ir paša mūziķa talants, ieguldītais darbs un veikme. Bet to jau intervējamā dziedātāja nevarēja teikt, ziniet, esmu tik talantīga. Viņa izvēlējās pareizo taktiku - pateikt, ka viņai un viņai līdzīgās ir daudz strādājušas. Un arī to viņa pasaka tā, ka tās bijušas vien skolas prasības, kas pildītas. Bet mēs taču zinām, ka nav vis tā. Jo, ja tā būtu tikai skola, kura vairākus mūsu dziedātājus padarījusi par A klases operas solistiem, tad no Latvijas būtu vismaz kādas 1000 starptautiskas operzvaignes (šis skaitlis ir abstrakts, analizēt to nav vajadzības), bet nav. Tātad patiesība ir kaut kur pa vidu.
  • 4
  • 4
to => Mana'm!
t
Jūsu piesauktais piemērs par vokālajās (dziedāšanas) nodarbības KATRU DIENU (!!!???), ja tā ir patiesība, tikai ir apliecinājums par pārspīlēti dārgas profesionālās vidējās mūzikas izglītības pastāvēšanu. Ja pēdējo 25 gadu laikā (kopš Latvijas valsts atajunošanas) tik vien kā Rebeka, Antoņenko un varbūt vēl 1-2 no Mediņu mūzikas vidusskolas vokālistiem ir kļuvuši par pasaules zvaigznēmj, tad kādēļ par tādām nav kļuvuši daudzi desmiti pārējo, kas pēc šādas tik dāsni apmaksātas (specialitātes nodarbība katru dienu!) sistēmas ir mācījušies! Vai tad tas nav arguments šādas sistēmas pārspīlētais dārdzībai konkrētajos Latvijas apstākļos???
  • 4
  • 4
Jūs'am
J
Jā, bet ir daudz liecinājumu no citu specializāciju mūziķiem, kuri ar faktiem pierāda, ka visās 10 mūsu mūzikas vidusskolās visu mūzikas specialitāšu programmās tiek apgūta liela daļa mācību vielas, ko daudzās citās valstīs apgūst tikai augstskolā. Savukārt tajās citās valstīs augstskolās pa lielākai daļai nonāk studenti, kuri pirms tam ir ieguvuši nun spēj apliecināt labas bāzes zināšanas visās disciplinās un tas arī dod pamatu viņiem veiksmīgi specializēties mūzikas studijās. Turklāt pirms iestāšanās augstskolā, lai arī nav speciālu mūzikas skolu pamatlīmenī un vidējā līmenī, ir nodrošināta iespēja (finansēti mehānismi), kas ļauj jau pamatskolas un vidusskolas līmenī profesionālas ievirzes līmenī apgūt kāda instrumenta spēli un dziedāšanu. Beigu galā daudzu valstu mūziķi nav sliktāki par lielāko daļu mūsējo, savukārt "zvaigžņu uzlēcieni" visā pasaulē ir izņēmi. Tādēļ arī pārdomām jautājums par tom - vai nevajag nevis likvidēt, bet pārstrukturizēt pašreizējo profesionālās ievirzes mūzikas izglītību, kas pēc būtības (nevis mākslīgiem formulējumiem normatīvajos aktos) pamatskolas līmenī ir interešu izglītības izpausme.
  • 3
  • 3
=> Mana'm!
=
Skaitīšana bez emocijām ir vokālā nodarbība katru dienu VS vokālā nodarbība reizi vai divas nedēļā. Un bez pasaules gala.
  • 2
  • 1
Jūsu
J
minētie piemēri attiecas šauri uz vokālo specializāciju. Un tas, ka trīs no mūsu šī brīža starptautiskajiem spīdekļiem vispār nav studējuši MA (Antoņenko, Rebeka, Opolais), bet trīs citi spēcīgi papildinājušies pa ārzemēm (Kalna - akadēmija Londonā, Garanča - ja nemaldos, MA pabeidza eksternā, jau esot prom Vācijā un skolojoties privāti pie izciliem vokālajiem pedagogiem, Kovaļevska - Freni ir tā, kura izveidoja viņas tiešām unikāli skaisto balsi tā, lai ar to varētu startēt starptautiskajā apritē), nozīmē vien to, ka ar vokālo nodaļu problēmas ir lielas. Jo visu šo laiku taču tur kāds cits tajos vokālistos mācījās. Kur viņi tagad ir un ko dara? Ļoti iespējams, ka tieši šīs nepārprotamās problēmas arī ir devušas grūdienu koledžām uzņemties daļu MA funkciju, lai talantīgākajiem vienalga dotu iespēju. Bet tēma jau ir manām novirzīšanās no lauku mūzikas skolu jautājuma. No kā gan tūlīt atkal nevajadzētu momentā izdarīt secinājumus attiecībā uz visām citām mūziķu specializēcijām.
  • 6
  • 7
Mana'm!
M
Klau, kur šeit kādā komentārā ir gan precīzi skaitīti priekšmeti, to stundu skaits un veikti dažāda veida salīdzinājumi un raksturoti citi fakti (t.i - veikta analīze)? Kzut ka nav redzams, tikai emocijas, emocijas un emocijas? Un to kontekstā - pasaules gala sludināšana ikvienam, kas piedāvā apspriest citādāku viedokli! Faktiski jau Broks ar emocionālu gala tuvošanās sludināšanu iesāk un nobeidz savu patētisko vēstījumu!
  • 7
  • 5
Es domāju
E
Lasot komentārus, it īpaši pēdējos, radās vēlme paust arī savu novērojumu. Te citēja Marinu Rebeku. Gan viņa, gan Antoņeko mūzikas ziņā, ja nemaldos, ir mācījušies tikai mūzikas vidusskolā. Un te arī ir viena problēma - ja jau mūsu mūzikas vidusskolas ir spējīgas piedāvāt tik augsta līmeņa profesionālo mūzikas vidusskolu un ja šis līmenis vismaz, piemēram, Mediņos, atbilst citu valstu mūzikas augstskolas līmenim pēc būtības, nevis pēc formalizētiem "papīriem", tad priekš tad mums Mūzikas akadēmija? Šķiet, pārmērīgā mūzikas un mākslas izglītības arī formālā profesionalizācija arī vidējā līmenī pie mums ir nedaudz absurda un par to arī ir jādiskutē!
  • 5
  • 3
Man
M
šķiet, ka saskaitīt nodarbību skaitu un to salīdzināt, gluži nenozīmē emocijas. Emocijas ir kā reiz tas, ko Jūs tiražējat. Jūs citējat Vasku, es Marinu Rebeku. Kurš no viņiem ir emocionālāks?
  • 4
  • 0
tikai emocijas!
t
Emocijas, mākslinieka emociju eksplicēšana un pavairošana! Nekas vairāk! :)
  • 1
  • 5
ciniķiem
c
Flautista un viņa piekritēja komentāri ir šokējoši ciniski. Šķiet, ka ar viņu muti runā valdošā elite, kurai nav nekādas sajēgas par lietu patieso stāvokli laukos, bet ir liela vēlēšanās nolīdzināt tos ar buldozeri, atlikušos cilvēkus ieskaitot, un atbrīvot telpu.Lai uzceltu interjeru senču stilā ar golfa, tenisa un futbola laukumiem. Lai veicas. Tikai dažam nāksies pārbraukt savām tēva mājām.
ciniķi - reālietiem
c
Tieši tā.Apspriešanas vērts un analizējams.Ciniska ir nostāja pret laukiem kā jau neesošu degradējušamies vidi, kuras cilvēki ir norakstīti un kur 'visi normālie ir aiztinušies(citēju). Tur tās emocijas un aizvainojums. Par mūzikas izglītības problēmu analīzi un reformu vajadzību vai nevajadzību ir jādiskutē korekti ar cieņu.Nekādā gadījumā nezivainojot puses.
  • 2
  • 0
reālisti - ciniķiem
r
Šķiet, kategoriska nevēlēšanās apspriest jebkuru priekšlikumu, kas nepatīk un kura noliegums ir balstīts tikai emocionālā dzīves uztverē bez dziļākas analīzes ar faktu un argumentu uzskaitījumu (arī par nepatīkamo viedokli) - tā ir tikai klajas muļķības izrādīšana. Starp citu, atgādināšu mūsu spožā pasaules vārda - Pētera Vaska - kādreiz un vairākas reizes publiski uzdoto netīkamo jautājumu - kādēļ pie mums ir tika daudz speciālu mūzikas skolu, bet tās beidz tik liels vairums cilvēku, kas vēlāk ļoti distancēti (te Vaska kungs izteicās gan asāk) attiecas pret akadēmisko mūziku? Vai te arī neslēpjas saprātīgi analizējama problēma - mūzikas skolas ar visu savu "speciāli metodiski sapotēto programmu" beigās tikai atgrūž intereses izkopšanu par akadēmisko mūziku, nevis stimulē to? Un varbūt tieši tādēļ jādomā, kā ar esošiem mūzikas skolu finansējuma līdzkeļiem uzlabot saturu mūzikas priekšmetam vispārziglītojošajā skolā, atstājot priekš padziļinātas instrumenta spēles apguves interesentiem iespēju to darīt esošajā apjomā un atstājot tādu priekšmetu kā solfedžo arī? Kādi ir reālie pretargumenti bez emocionāla nolieguma un vietēja mēroga pasaules gala kultūras jomā tūlītējas sludināšanas?
  • 1
  • 1
Pilnībā piekrītu - nav vajadzīgas A
P
Pilnībā piekrītu aiziepriekšējam viedoklim! Atsevišķas mūzikas skolas nav vajadzīgas - tās bija dibinātas kā staļiniskā režīma PSRS pareizās ideoloģiskās audzinašanas instruments. Tādēļ arī toreiz neviens nepārdzīvoja par dārdzību, galvenais - lai "par galveno ticību mūzikā pareizi iegroza galvas". PSRS vairs nav, un nav vajadzīgi atrbūti, kas paši par sevi pēc inerces turpina "pareizās domāšanas" atraugas apmācību procesā. Ir vajadzīgs saglabāt esošo finansējumu mūzikas skolām, ļaujot mūzikas instrumentu spēli vai dziedāšanu apgūt kā fakultatīvu priekšmetu pamatskolā un vidusskolā arī (iepriekšējo attiecinu arī uz "speciālajām mūzikas vidusskolām"!!!!!!!!). Atsevišķi priekšmeti (dzirdes attīstīšana) paliktu, savukārt pārējo varētu droši konsolidēt 2 saglabājamajās mūzikas stundās! Un nebūtu vairs tā šķirošana - talantīgs bērns "speciālajā mūzikas skolā" un talantīgs bērns "parastajā skolā". Un, iespējams, vēl vairāk bērnu varētu izmantot iespēju apgūt kāda instrumenta spēli vai dziedāšanu ar profesionālu ievirzi. Savukārt tagadējie mūzikas skolu direktori un mācību daļu vadītāji varētu strādāt par mūzikas skolotājiem... ja to vēl prastu un atcerētos. Lielāks labums no visas tās birokrātijas būtu!
iepriekšējam
i
pašreizējās mūzikas vidusskolās vairs netiktu kultivēta situācija, ka principā, izņemot pašu mūziku, nekādu citu patiešām stabilu vidējā izglītības līmeņa zināšanu principā nav. ----------------------------- Kādas muļķības! Pēc mūzikas vidusskolas dēls veiksmīgi iestājās Stradiņos un studē medicīnu.Par to nu gan blefs.Tie paši centralizētie jākārto un bērni ļoti labi tiek galā.Tādu piemēru ir daudz.
  • 3
  • 1
iepriekšējam
i
Konkrēti solfedžo ir dzirdes attīstības un izkopšanas disciplīna, tādēļ nav saprotams "profesionālais izbrīns", kā šāds priekšmets nevarētu atsevišķi pastāvēt parastajā vidusskolā priekš tiem, kuri fakultatīvi vēlētos apgūt kāda instrumenta spēli vai dziedāšanu padziļināti. Turpinot to apgūt vidusskolas laikā, faktiski solfedžo priekšmetā būtu tieši tas pats, kas tagad atsevišķajā un audzēkņu skaitā caurmērā pavisam "plānajā" mūzikas vidusskolā (tāda ir statistika, labāks audzēkņu kvantitatīvais rādītājs Mediņos vai Liepājā situāciju pārējās 8 Latvijas mūzikas vidusskolās situāciju nemaina - tajā izglītojamom skaits nekā citādi kā simboliski niecīgs nav uztverams). Savukārt kas attiecas uz pārējām iestājpārbaudījumu prasībām - nu piedodiet, bez instrumenta spēles un dziedāšanas un solfedžo un mūzikas analīzes pamatiemaņām, pārējie ir "runājamie" un "mehānisko zināšanu" jautājumi - jebkurš motivēts potenciālais akadēmijas reflektants to apgūs, arī bez mūzikas stundām strādājot patstāvīgi, turklāt te iepriekš netiek piedāvāts likvidēt tos citus mūzikas vidusskolu teorētiskos priekšmetus - principā priekš fakutlatīvajiem interesentiem to var integrēt parastajā vidusskolā, cits jautājums - vai tieši tādā pašā apmaksājamo stundu apjomā. Savukārt atrašanā "parastās skolas" vidē nodrošinātu to, ka (tas mazāk jau skar mūzikas skolas) pašreizējās mūzikas vidusskolās vairs netiktu kultivēta situācija, ka principā, izņemot pašu mūziku, nekādu citu patiešām stabilu vidējā izglītības līmeņa zināšanu principā nav.
  • 1
  • 2
iepriekšējam komentam
i
Un vai domājat , ka ar solfedžo saglabāšanu "interesentiem" vispārizglītojošajā skolā var sagatavoties iestājeksāmeniem Mūzikas akadēmijas kaut vai flautas klasē?
  • 4
  • 1
marasmam marasms absurdā!
m
Ja gribat tekstā redzēt tikai sev vēlamo un neredzēt reāli uzrakstīto - tad tas tiešām ir marasms!!! Manā tekstā taču tiek norādīts - saglabāt solfedžo atsevišķi priekš mūzikas apguves interesentiem! Bet nav jau vēmes apspriest viedokjli - uzreiz kliedzieni un apokalipses piesaukšana! Tas tiešām ir marasms!!! Un arī absurds!!!
  • 1
  • 3
absurds
a
Jā, un tad pēc Dārziņskolas, Mediņskolas un citu mūzikas speciālo skolu audzēkņu integrēšanas "parastajās " skolās, kur vidusskolas kurss neparedz mūzikas apguvi, šie bērni būs fakultatīvi apguvuši dažādu instrumentu spēli, kā arī vokālu.Un arī galvas tik traki nebūs iegrozītas mūzikas ticībā. Tad viņus pa taisno uz Mūzikas akadēmiju un Garančas. Mūzikas akadēmijas profesori būs sajūsmā un beidzot arī nodokļu maksātāju nauda atbrīvosies, jo pašdarbību jau arī apmaksās paši pašdarbnieki.
  • 4
  • 1
marasms
m
Gribētos redzēt , kā 2 saglabājamajās mūzikas stundās(kuras ir tikai līdz 5 klasei, tālāk ir viena) var attīstīt dzirdi, ja klasē ir ap 25 skloēni.Negribi pamēģināt?
  • 4
  • 1
flautists
f
Vajadzētu gan papētīt, kas par bērniņiem tajās mūzikas skolās mācās. Patiesībā tās ir tāds elites projekts - privātskolotāji vietējiem ārstiem un ierēdņiem, ko nez kāpēc apmaksā visi. Nezinu nevienu gatera strādnieku vai krāsotāju, kuram bērns dotos uz mūzikas skolu, bet visiem mazpilsētas ārstiem bērniņi tā tik čīgā pa kukuļiem iepirktās vijoles tukšās klasēs. Rūpes par mūzikas skolām ir jauka lieta, taču laukos drīzāk derētu normāls futbola laukums un varbūt futbola treneris...
pa lielam un pa mazam
p
mūzikas skolu piedāvātas izglītošanas PAŠREIZĒJĀS FORMAS kaismīgie aizstāvji - nu beidziet taču krist emocijās un iemācieties runāt ARGUMENTOS. Citādi kategoriskā nostāja - visam jāpaliek kā ir un lūdzu vēl lielāku finansējumu - tiek pamatota ar "argumentu" - mēs zinām un pārējai sabiedrības daļai vienkārši jātic, ka mēs zinām (detaliz'tu analīzi dažādu variantu salīdzinājumā no mums neprasiet!). Stulbums savas "pozīcijas" šādai aizstāvēšanā!
  • 1
  • 4
Tam,kurš pa lielam
T
Aizejiet pa lielam, tad vieglāk kļūs un doma noskaidrosies
  • 5
  • 1
flautists
f
Aizgājāt neceļos ar argumentāciju. Mēs te runājam par to kāpēc vajag mūzikas skolas? nevis mūzikas pulciņus skolās kā visur pasaulē. Atbilde ir it kā "tauta nodzeroties" utt. Tad es atbldu, ka mūzikas skolas nav nekāda atbilde deģenerācijai. Sports varbūt būtu, arī mūzika skolās. Protams, ka dzērāji un vientuļās mātes nodokļos neko nemaksā. Taču atšķirībā no sirds-trenētiem mūzikas skolu faniem, es neuzskatu ka tāpēc viņu bērni būtu jānoraksta. Protams, sports maksā, taču ar futbolu ir izredzes izvilkt bērnus; ar taurīšu pūšanu nevienu no deklasētām ģimenēm nepiesaistīsi. Es pats esmu gājis gan mūzikas skolā, gan arī esmu bijis deju pulciņā. Atšķirība ar futbolu, kur es arī kādu laiku trenējos, bija neiedomājama. Tie bija pavisam citi bērni un pavisam citi vecāki! Par "ierēdņu aparātu" utt. tas viss ir fantāzijas. Ierēdņi Latvijā ir smieklīgi maz, lielie skaitļi parasti ir tie, kur ieskaitīti visi valsts darbinieki, arī policisti, skolotāji, ārsti un jā, mūzikas skolu skolotāji.
  • 11
  • 5
.
.
Flautist, Jūs nodarbojaties ar demagoģiju. Jūs tā arī neatbildējāt uz to vijolnieces iebildumu par novirzīšanos no tēmas un atgriezāties pie tā paša - pie piemēru ķidāšanas. Tas ir apmēram tāpat, ka Jums piedāvā apspriest koku, kurš aug laukā, bet Jūs ķeraties pie vienas pērnās ozolzīles apspriešanas. Un kad Jūs vedina atgriezties pie tēmas, Jūs meklējat vēl citas ozolzīles. Līdz ar to visa Jūsu loģika un radikālie spriedumi izskatās tādi pavāji. Ja Jūs nespējat ieraudzīt tālāk par konkrētiem piemēriem, tad lieciet taču mierā Elīnu Garanču un Andri Nelsonu, bet apskatiet labāk tādus piemērus kā Sergejs Jēgers vai Artūrs Skrastiņš. Viņi kā reiz sanāk no tās grupas, kuriem mūzikas izglītība pēc Jūsu teorijas nav domāta un nav pieejama. Abi ne no Rīgas, viens vispār bez vecākiem, otru audzinājusi vientuļā māte, kura arī nomira viņam vēl visai mazam esot. Labi, A. Skrastiņš, protams, nav mūziķis tīrā veidā, bet bez mūzikas izglītības viņš nedarītu to, ko dara. Es tā saprotu, ka Maijas Kovaļevskas un Marinas Rebekas piemēri Jums nederēs, jo, lai arī viņas nav no mūziķu ģimenēm, taču ir no Rīgas. Un varētu domāt, ka sports ir daudz lētāks. Tik daudz kā sporta laukumu var ierīkot jebkurā miestā un tas varbūt arī nav tik dārgi, bet ar tukšu sporta laukumu nekas vēl nav līdzēts un līdz ko būs organizētas nodarbības treneru vadībā, ekipējums, sacīkstes utml. viss būs tikpat dārgi. Un arī to maksās visi - arī tie, kuri vēlētos varbūt drīzāk par savu naudu uzturēt mūzikas skolas, ja jau reiz nav dots uzturēt gan vienu, gan otru. Turklāt ļoti šaubos, ka Jūsu aprakstītais lauku kontigents, kuriem jāuztur mūzikas skolas, ir tie lielākie nodokļu maksātāji. Vairumā gadījumu tie, kuri uztur mūzikas skolas, par saviem nodokļiem uztur arī tos, kuri dzīvo no pabalstiem. Taču nevajag aizmirst, ka mūsu nabagvalsts tērē daudz lielākas summas sava bezjēdzīgā valdības un ierēdņu aparāta uzturēšanai, Un valstīt ar tik zemu dzimstību būtu jādara viss, lai ieguldītu bērnos visu, cik vien iespējams. Tāpēc nav pareizi pēc uzstādījuma domāt, ko mēs bērniem atņemsim, jo valstij nav naudas, bet gan, ko mēs varam noīsināt mūsu vēl arvien bezgala uztūkušajam un dārgajam valsts aparātam - dienesta auto, visvisādas dzīvokļu un transporta kompensācijas, pašas labākās un dārgākās veselības apdrošināšanas cilvēkiem, kuri pelna pietiekami daudz, lai paši samaksātu par medicīnas pakalpojumiem utt., nevis apspriest, kuru kāju saviem bērniem aiz nabadzības cirtīsim nost - labi vai kreiso. Jāpastāv uz to, ka valstij jāsekonomē tā, lai būtu gan mūzikas, gan sporta skolas, turklāt ar sociālo programmu, kas tās padarītu vēl pieejamākas tieši no trūcīgiem vai sociāli nelabvēlīgiem apstākļiem nākušiem bērniem. Mani vispār fascinē tas, ka dažiem šķiet, ka viņi ir gatavi noteicēji par nodokļu naudu. Kā Jūs redzat, šeit bez Jūsējā ir vēl daudz citu viedokļu. Un šie cilvēki pārējie arī ir tādi paši nodokļu maksātāji, kuriem tieši tāpat, kā Jums, šķiet, ka viņiem taisnība.
  • 5
  • 11
vispār flautistam pa lielam taisnīb
v
Jā, nu kas ta notiktu, ja neuzturētu tās mūzikas skolas kā atsevišķi finansējamas iestādes, bet ļautu kādu instrumentu sistematiski apgūt (pēc izvēles) vispārizglītojošās skolas izvēles lietu klāstā? Vai viss pārējais, kas ir mūzikas skolu mācību plānos (citi priekšmeti), pēc būtības nekalpotu kā arguments saglabāt to otro mūzikas stundu pamatskolā? TIkai nevajag uzreiz ar emocionālo - grāvēji, kas to ierosina! Tas ir viedoklis, kam arī tiesības uz apspriešanu - nav vajadzīgs finansēt atsevišķu mūzikas skolu tīklu, bet ir jāintegrē instrumenta spēles apguves pēc izvēles vispārizglītojošajā skolā, tad arī skatoties, cik un ko tieši tiem, kas izvēles dziedāt vai spēlēt kādu instrumentu, finansēt vēl kādus papildus priekšmetus. Manuprāt, specifiskais solfedžo (dzirdes attīstība un treniņš padziļinātā saskarsmē ar mūziku) noteikti ir vajadzīgs, viss pārējais - priekš kam tad Mūzikas mācības priekšmets vispārizglītojošajā skolā? Nebūtu jau tādēļ ietaupījums, bet racionālākā esošo līdzekļu paguve, arī vērsums uz potenciālo auditoriju plašāks. Un arī algas daudzo mūzikas skolu direktoriem, to vietniekiem, sekretārēm-lietvedēm un dažviet arī ... sabiedrisko attiecību speciālistiem.... nebūtu jāmaksā, visu to vēršot priekš izglītojamajiem, nevis "izglītības vadības" uzpūstajai birokrātijai.
  • 4
  • 6
flautists
f
Runas par to, no kā ir latviešu kultūra radusies, nav vietā. Tas bija agrīnas urbanizācijas periodā, kad daudz gudri un nenodzērušies cilvēki bija laukos. Tas viss sen ir beidzies. Jebkurš pie pilna prāta no laukiem ir aiztinies. Palikuši ir vecīši, bagātie zemnieki, valsts darbinieki un dzērāji. Tagad nodzērušos vecāku bērnus laukos var glābt futbols, mūzika no tās vides un domāšanas ir pārāk tālu. Garanču te pieminēja kāds cits, tad arī atzīmēju, ka tā īsti nav strādāšana aiz bada. Māte, pieņemu, nekad īsti zemu apmaksāta nav bijusi. Piedevām, tādi cilvēki kā Garanča un Nelsons (no mūziķu ģimenēm nākuši) pierāda drīzāk to, ka nevis mūzikas skolas dod mums tos mūziķus, bet gēni un ģimenes attieksme. Tie ir izteiksmīgs mūzikas skolu sistēmas bezjēdzības pierādījums. Vispār jau es nesaku, ka mūzikas skolas būtu jāslēdz ciet, tikai tas ir nenormāli dārgs pasākums mūsu nabagvalstī. Ja būtu nafta mums kaut kur, varētu ne to vien uzturet, bet nekur citur pasaulē neko tādu redzējis neesmu. Citur mūzika loģiski tiek mācīta skolās, jo tur tiešām ir izredzes, ka tā sasniegs arī vientuļo māšu un dzērāju bērnus. Pie mums sistēma ir izveidota tāda, ka pieeja mūzikas skolām taisni nelabvēlīgām ģimenēm ir apgrūtināta. Tas ir elites projekts, ko apmaksā visi. Tikmēr dēļ naudas trūkuma (kurš radies neracionāli augsto tēriņu dēļ, ari uz mūzikas skolām) sporta laukumi brūk kopā un uz salauztajiem soliem sporta laukumā džeki sūc aliņu.
  • 3
  • 7
par to pašu
p
Pat Rozentāļos un Dārziņos ir bērni no laukiem, kas beiguši lauku mūzikas vai mākslas skolas.Un viņu ceļš uz šīm izcilajām skolām ir pilns grūtību - sākot no aizputinātiem ceļiem uz savu lauku mūzikas vai mākslas skoliņu, līdz mērķa skaidrībai un lauku skolotāja dotajai ceļamaizei. Vai Jūsu izglītošanu sākt ar faktiem par 19.g.s. beigām , kad latviešu zemnieku bērni nogāja ceļu no draudzes skolas līdz Tēbatai un Pēterburgai.Vai Jūs, flautista kungs, domājat, ka visa latviešu kultūra ir uzdīgusi no vecpilsētas bruģa spraugas?Domājams, ka arī jūsu repertuārā ir latviešu dižgaru mūzika, kas šos ceļus nostaigājuši. Nerunāsim par mūsu mūziķu ziedu.Painteresējieties pat spar viņu skološanās ceļiem. Runa tomēr par problēmu - mūzikas izglītības pieejamību un tās novērtējumu.Par mūziku kā ļoti nopietnu cilvēka attīstības virzītāju nevis izpriecu.
  • 5
  • 2
vijolniece
v
Visnepareizākā diskusijas struktūra - Jūs atbildat, atspēkojot piemērus, šajā gadījumā Elīnu Garanču, nevis pamattēzi: "Latvijā būtu jātiecas, ir lai bērniem būtu pieejams gan viens, gan otrs (gan mūzikas, gan sporta izglītība)". Jums būtu jāiebilst nevis pret piemēriem, jo tie ir tikai piedeva, bet gan pret pamattdomu. Tātad kas Jums ir iebilstams pret to? Manus piemērus varat arī aizmirst, varbūt tie nav tie veiksmīgākie, es jau arī to neapgalvoju. Tas ir viens. Otrs, izskatās, ka Jūs ļoti aktīvi novērojat mūzikas skolu audzēkņu un makdonalda darbinieku sociālos slāņus. Piemēram, es nezinu nevienu pat miljonāra, kur nu vēl miljardiera bērnu, kurš būtu strādājis makdonaldā, bet zinu ļoti daudzus vienkāršu ļaužu bērnus, kuri ir mācījušies vai mācās mūzikas skolā. Mums ir apbrīnojami pretējas pieredzes. Man vispār ir radies iespaids, ka tās ir stabili iegājušās klišejas, kuras Jūs te kultivējat. Tie ir ļoti reti gadījumi, ja miljardieru bērni tiešām strādā tādus darbus, un diez vai Latvijā ir kaut viens piemērs. Vismaz es tādu nezinu. Toties zinu virkni piemēru, kur bagāti ļaudis savas nereti ne pārāk čaklās, atbildīgās un apdāvinātās atvases jau agrā vecumā ieliek kāda visai laba nosaukuma amatā ar labu algu, apgādājot ar vairākiem sliktāk apmāksātiem, toties apķērīgākiem darbiniekiem, kuri visu dara viņu vietā. Līdz piemēriem par šoferu dēliem nenolaidīsimies, lai gan arī tie ir pietiekami daiļrunīgi.
  • 6
  • 1
flautists
f
Garanča ir dziedātāja, dziedātājas meita. Tipisks piemērs tam, ka ne jau mūzikas slokas izaudzina mūziķus. Studiju darbi neskaitās - tad arī miljardieru bērni makdonaldos strādā. Protams, ja skolotāja statistika ir reprezentatīva, tad ok, taču cik esmu novērojis, nekādi strādnieku un bezdarbnieku bērni mūzikas skolās diez ko nav.
  • 1
  • 6
skolotājs
s
Atbildu flautistam.Sociālā kontingenta analīze No maniem 10 klavierspēles skolēniem 1 skolotājas un strādnieka bērns 3 zemnieku bērni(saimniecības) 1 pārdevājas un strādnieka bērns 1 šuvējas un policista bērns 2 mājsaimnieču(audzina bērniņus) un mežstrādnieku bērni 2 simtlatnieku bērni no daudzbērnu ģimenēm, vienam tētis ārzemēs Lai nebūtu jocīgi, pagājušajā mācību gadā viens no maniem skolēniem turpināja mācības Cēsu m.vsk. Nevajag dzīvot tikai Rīgas standartos, tā jau dzīvo mūsu valdība
  • 12
  • 1
vijolniece
v
Nav vis gluži tā, kā sakāt. Turklāt Latvijā ir milzīgi augsts rādītājs tam, cik daudzi no mūziku apguvušajiem bērniem kļūst par par mūziķiem ar tiešām veiksmīgu karjeru. Tas nozīmē, ka nav gluži tā, ka bez jēgas viss tiek mests tukšā mucā vien lauku "aristokrātijas" izpriecām un statusam. Turklāt tas nav taisnība, ka nav neviena vienkāršu ļaužu bērna, kas laukos mācītos mūziku. Vienkāršu ļaužu bērniem ir problēma ar to, ka vecāki viņiem nevar nopirkt mūzikas instrumentu, uz kura vingrināties mājās - tas gan. Un tas varbūt arī ierobežo to bērnu skaitu, kuri apgūst mūziku. Lai nu kā, esmu pret šo pilnīgi nevajadzīgo pretnostatījumu - mūzika vai sports. Tā ir pamatos nepareiza pieeja, jo tas, uz ko mums Latvijā būtu jātiecas, ir lai bērniem būtu pieejams gan viens, gan otrs. P.S. Neatgādināšu piemērus par to, ka tagad izcilās latviešu operdziedātājas ar spožu starptautisku karjeru Elīna Garanča un Maija Kovaļevska studiju gados strādāja vienkāršu darbus. Maija Kovaļevska vispār, iespējams, kļuva par operdziedātāju tieši tāpēc, ka, iestājusies LU maksas vietā, saprata, ka tam naudas nav, mēģināja tikt kur citur budžetā, un tika Mūzikas akadēmijas vokālistos. Studiju gados strādāja gan par garderobisti teātrī, gan par oficianti Lido. Nav jau gluži tā, ka mūziķi no sākta gala visu un daudz saņemt par velti, lai tikai tēlo no sevi smalkus ļaudis.
  • 8
  • 13
K-K
K
... Piezime: Muzika, nevis ... 'muzikas skolas' ... , rod fiziologisku izmainu berna toposas smadzenes, un ta, nepartraukti palielinatu kapacitati abstrahetai, logiskai un matemetiski izteiktai tas darbibai ...
jumors
j
Spots godina sporta skolotājus - nezinu, kāda tur nauda grozās, bet ne tas galvenais. Galvenais, ka ir nominācija. Muziķi lai sasparojas. Zvirbulis laikam nelasa arī, citādi zinātu, ka orķestra arodbiedrība ir Žagara personīgais ienaidnieks, jo dara visu, kas tai ir jādara. Galvenais- pašam pirmajam iečivināt riebeklības pie jebkura raksta.
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Atvainojos, ka ne gluži par tēmu, bet - 27.II. mūžībā aizgājis izcilais amerikāņu pianists Vens Klaiberns [Van Cliburn]... Nekur LV plašsaziņas līdzekļos tas nav pieminēts pat ne ar pušplēstu vārdu. Dīvaini.
Bija
B
publicēta īsa ziņa NRA portālā - http://nra.lv/pasaule/90075-miris-pasauslavenais-pianists-vens-klaiberns.htm?view=comments#comments.
  • 1
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Skandāli un brīnumi

16. maijā, kad iznāks šis KDi numurs, 77. Kannu kinofestivāls jau būs atklāts un uz Festivāla pils Limjēru zāles skatuves jau būs kāpusi festivāla goda viešņa amerikāņu aktrise Merila Strīpa

Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja