2025. gada mūzikas dzīve bijusi daudziem izciliem notikumiem bagāta, un žūrijai bijusi sarežģīta izvēle, tāpēc šoreiz LMB nominantu ir vairāk, nekā ierasts. Divās kategorijās izvirzīti pat pa pieciem pretendentiem. Zīmīgi, ka vairāku Latvijas mūzikas notikumu izcilību palīdzējusi kaldināt Latgales vēstniecības Gors lieliskā akustika un infrastruktūra, rādot, cik tā ir svarīga visai valstij. Būtiski arī, ka jau otro gadu atsevišķa LMB kategorija ir veltīta džezam. Balvu pasniegšanas ceremonija notiks 6. martā plkst. 19 koncertzālē Cēsis, un to atspoguļos Latvijas Sabiedriskais medijs.
Gribu atklāt mūzikas dvēseli
Larisa Bulava (1950), kurai Lielā mūzikas balva tiks pasniegta par mūža ieguldījumu, ir viena no Latvijas ērģeļspēles skolas virzītājspēkiem – spilgta koncertērģelniece un daudzu ērģeļspēles talantu slīpētāja, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas emeritētā profesore. "Izcila ērģelniece, cienīta un augstu vērtēta pedagoģe, māksliniece ar milzīgu atbildību par katru nospēlētu noti, iedvesmas un apbrīnas avots jau vairāku paaudžu ērģelniekiem," mākslinieci raksturo LMB žūrijas priekšsēdētāja Ieva Rozenbaha. Savu pirmo solokoncertu Rīgas Domā ērģelniece sniegusi 1975. gada 8. janvārī un kopš tā laika nospēlējusi teju tūkstoš koncertu gan Latvijā, gan bijušajā PSRS, gan vairākās Eiropas valstīs, Izraēlā, Kanādā un ASV. No 1992. līdz 2019. gadam viņa kalpojusi arī kā Rīgas Doma draudzes ērģelniece.
Larisas Bulavas interpretācijas raksturo ārkārtīgi smalka un pārdomāta ērģeļu reģistrācija, kas balstās muzikālā materiāla, krāsu un nianšu dziļā izpratnē. Viņas repertuārs ir ļoti plašs – no Johana Sebastiāna Baha, kuru māksliniece sauc par savu dienišķo maizi, līdz Olivjē Mesiānam un latviešu mūzikai. Larisa Bulava ir daudzu latviešu komponistu – Maijas Einfeldes, Imanta Zemzara, Romualda Jermaka, Andra Dzenīša, Artūra Grīnupa, Viļņa Šmīdberga, Imanta Zemzara – jaundarbu rosinātāja un pirmatskaņotāja. Savas ērģeļspēles vadmotīvu viņa ir formulējusi jau savas atskaņotājdarbības pašā sākumā: "Galvenais, ko es vienmēr esmu gribējusi panākt, ir skaidrība: lai klausītāji saprot domu, ko komponists savā darbā ielicis. Es gribu atklāt mūzikas dvēseli. Tās jūtas, ko izjutis komponists un jūtu arī es."
Savukārt Georgs Pelēcis (1947) teicis: "Ja mana mūzika skanētu citos gadsimtos, tā būtu tāda pati." Komponists, zinātnieks, habilitētais mākslas doktors, kurš uzrakstījis divas disertācijas par sarežģīto stingrā stila polifoniju, savā komponista ceļā ir nonācis pie t. s. jaunās vienkāršības estētiskajiem ideāliem un jaunās konsonantās mūzikas izteiksmes. Viņa mūzika uzrunā ar jūtu tīrību, skaidrību, saulainu sirsnību un garīgumu. 2018. gadā LMB žūrija Georga Pelēča ciklu Septiņi Knuta Skujenieka dzejoļi soprānam, klarnetei un klavierēm Ne gudrība, ne dusmas nenāk prātā novērtēja ar Lielo mūzikas balvu kategorijā Gada jaundarbs, bet 2025. gada LMB žūrija viņu godina par mūža ieguldījumu.
Notis jau atkal ir
"Esmu ļoti laimīgs un pateicos LMB žūrijai un visai mūzikas sabiedrībai, taču pats savu mūzikas devumu augstu nevērtēju. Man pašam daudz vērtīgāki šķiet Mūzikas akadēmijā pavadītie 50 gadi: izaugsme specialitātē, satura bagātināšana manā studiju kursā. Tas bija diezgan sūrs ceļš, ar grūtībām. Process, kas paliek atmiņā. Tāds studiju kurss, pie kāda es darba beigās nonācu, nekur nepastāvēja un diez vai pasaulē bija tādā apjomā. Tā bija polifonijas vēsture no XII līdz XXI gadsimtam. Tas bija unikāls kurss, kas pēc manis pazuda. Sakāt, ka to vajadzētu izdot grāmatā? Bet nevienu šī ideja neinteresē, un arī man pašam nav vairs spēka, tas ir ļoti apjomīgs un atbildīgs darbs." Taujāts par to, kas top patlaban, profesors teica, ka priecājas, ka nekur nav jāiet. Tomēr nesen nopircis jauno Aspazijas dzejas izlasi un jau uzrakstījis kompozīciju jauktajam korim – diptihu Divas saules –, tajā liekot blakus Aspazijas un Raiņa atšķirīgo skatījumu uz sauli. "Vēl nezinu, kur un kas to vēlētos atskaņot, bet notis jau ir." Georgs Pelēcis piebilst, ka varētu jau šodien piedāvāt līdz šim nedzirdētu programmu kora koncertam, jo viņa kompozīciju mapē ir daudzi darbi, kuri vēl nav skanējuši.
Lielā mūzikas balva ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā, tā ieviesta 1993. gadā pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas. "LMB ir pateicība nozares izcilniekiem par viņu nemainīgi augstvērtīgo sniegumu ne vien pašu mājās, bet arī nesot Latvijas vārdu pasaulē. Vienlaikus, rīkojot Lielās mūzikas balvas pasniegšanu ārpus Rīgas, vēlamies akcentēt, ka Latvija ir izcils piemērs arī tam, ka, pateicoties valsts atbalstam, daudzveidīgi un kvalitatīvi kultūras notikumi ir pieejami iedzīvotājiem visos Latvijas reģionos," uzsver kultūras ministre Agnese Lāce.
Muzikoloģes, mākslas doktores, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētājas Ievas Rozenbahas vadītajā žūrijā strādāja kultūras žurnāliste, Latvijas Radio 3 Klasika programmu vadītāja un LTV atbildīgā redaktore Anete Ašmane-Vilsone, vokālā pedagoģe Kristīne Barkovska, muzikoloģe, pedagoģe un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja Iveta Grunde, diriģents, Ogres Mūzikas un mākslas skolas direktors Atvars Lakstīgala, mūzikas žurnālists, LTV raidījuma Kultūrdeva satura producents Kaspars Zaviļeiskis un publicists Armands Znotiņš.
Lielās mūzikas balvas nominanti
GADA JAUNAIS MĀKSLINIEKS
Diriģente Anastasija Kildiša
Dziedātājs Eduards Rediko
Trompetists Mārtiņš Zujs
GADA KONCERTS
Dzīvības elpa, Evilena Protektore, Krišjānis Bremšs, Toms Timofejevs, Artjoms Sarvi, Volha Zaharova 30. janvārī VEF Jazz Club, rīkotājs VEF Kultūras pils
Nakts vēstules dejotājai, Elza Leimane, Matīss Čudars, Arve Henriksens (Arve Henriksen), Anderss Jormins (Anders Jormin), Ivars Arutjunjans, Latvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš 18. jūnijā Rīgas Cirkā, rīkotājs Latvijas koncerti
Taņs Duņs, Budas pasija, 28. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla noslēguma koncerts, Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Rīgas Doma zēnu kora grupa, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, solisti Viktorija Majore, Ieva Parša, Jolanta Strikaite, Mārtiņš Zvīgulis, Yiran Jia, Hasibagen, diriģents Māris Sirmais 5. septembrī Rīgas Kongresu namā (rīkotājs VAK Latvija)
Apkalna. Fausts. Znotiņš. Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla ORGANismi atklāšanas nakts koncerts – Iveta Apkalna, Kaspars Znotiņš 10. oktobrī Latgales vēstniecība Gors, rīkotājs Latgales vēstniecība Gors
Marina Rebeka. Solokoncerts. Draugi – Andrejam Žagaram - Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Mikēle Gamba, 18. oktobrī koncertzālē Cēsis un 21. oktobrī LNOB (rīkotājs: nodibinājums Andreja Žagara kultūras attīstības fonds)
PAR IZCILU INTERPRETĀCIJU
Čelliste Magdalēna Ceple – Mečislava Veinberga Concertino čellam un stīgām (kopā ar Kremerata Baltica) 14. septembrī Dzintaru koncertzālē un 17. oktobrī Ventspils koncertzālē Latvija
Diriģents Tarmo Peltokoski - Riharda Štrausa Alpu simfonija (ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri) Latgales vēstniecībā Gors 4. aprīlī un Liepājas koncertzālē Lielais dzintars 5. aprīlī
Dziedātāja Inna Kločko - titulloma Riharda Štrausa operā Salome; Latvijas Nacionālā opera un balets, operas pirmizrāde 21. februārī, diriģents Mārtiņš Ozoliņš
PAR IZCILU SNIEGUMU GADA GARUMĀ
Dziedātāja Zanda Švēde
Pianists Reinis Zariņš
Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga
Dziedātāja Katrīna Paula Felsberga
Orķestris Rīga
PAR IZCILU DARBU ANSAMBLĪ
Vijolniece Magdalēna Geka
Trompetists Kristians Kalva
Trio Tresensus: Līga Griķe (kokle), Aigars Raumanis (saksofons), Uģis Upenieks (perkusijas)
GADA JAUNDARBS
Jāņa Petraškeviča Koncerts diviem sitaminstrumentiem un ansamblim Tas, kas šeit bija pirms, pirmatskaņojums Latvijā 8. februārī koncertzālē Cēsis – Guntars Freibergs, Juris Āzers, ansamblis ensemble unitedberlin, diriģents Vladimirs Jurovskis
Jēkaba Jančevska Pirmā simfonija (Ērģeļsimfonija), pirmatskaņojums 20. septembrī Liepājas koncertzālē Lielais dzintars - Iveta Apkalna, Sniedze Kaņepe, Kaspars Vēvers, Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Guntis Kuzma
Annas Veismanes Četras dziesmas ar Kārļa Skalbes vārdiem, pirmatskaņojums 11. oktobrī LNOB Beletāžas zālē – Mārtiņš Šmaukstelis, Ilze Ozoliņa
PAR IZCILU SNIEGUMU DŽEZĀ
Sitaminstrumentālists Kaspars Kurdeko
Saksofonists Toms Rudzinskis
Vibrofonists un taustiņinstrumentālists Miķelis Dzenuška