Contras dzejas valodu nav iespējams sajaukt ar citām, jo tās kodam piemīt oriģināla ekspresija un noskaņa. Viņa dzejā (igauņu valodā) ir ļoti daudz vārdu spēļu, fonētisku saskaņu, izteicienu un frazeoloģismu (nereti neparastā mērcē), un to pašu viņš turpina, rakstot dzejoļus latviski, ko lasītāji ar sajūsmu novērtēja krājumā Tik grūti ir būt latvietim. Īpašu šarmu Contras dzejai piešķir bagātīgā humora, satīras, ironijas un paradoksu klātbūtne, šīs īpašības ir reti sastopamas latviešu dzejā.
”Ar lecamauklu es jaunībā ļoti brīvprātīgi nerīkojos. Kaut gan es jau vidusskolas laikā diezgan veiksmīgi sevi lecināju, daži desmiti reižu vienā minūtē. Bet kad es spēlējos ar burtiem, ar vārdiem, ar domām, tad es it kā neskrienu nekur, tikai lēkāju vienā vietā. Vai lecamaukla palīdz man lēkāt? To gan galīgi nē, tieši pretēji – traucē. Pinas pa kājām, reizēm es pat nokrītu uz mutes. Bet lēkāt bez lecamauklas nav interesanti...” tā raksta Contra.
Šo jāuzskata par visnotaļ vēsturisku izdevumu, autors par to ir pārliecināts, rakstot savā īpašajā igauņa latviešu valodā:”... man ir iedomas, ka kādreiz rakstīs latviešu valodas vēsturē par diviem periodiem – pirms un pēc Contras. Ir jau diezgan dumpīgs nepārvērsties latviski par Kontru.”