Džena Andersone vēršas pie ikviena lasoša cilvēka, kuru interesē psiholoģiski niansēta dzeja, kas ļauj ieskatīties sevī: “Pilsētas putni ir ne tikai baloži, zvirbuļi un vārnas, bet visi pilsētas iemītnieki, tostarp cilvēki. Mēs, pilsētas putni, esam šī laikmeta satraukti, emociju nogurdināti, samulsuši un apmaldījušies. Putniem izdzīvot ļauj viņu spārni, bet cilvēkiem – ticība un cerība. Tas laikam ir vienīgais, kas šodienas apstākļos ļauj pacelties virs pilsētas, lai no putna lidojuma paraudzītos uz pasauli, nedaudz distancētos no zemes trokšņa un tur, klusumā, satiktu pašam sevi.”
Džena Andersone (1977) ir diplomēta juriste ar tiesību doktora zinātnisko grādu krimināltiesībās un nu jau vismaz piecus gadus – atzīta rakstniece, trīs stāstu krājumu un divu romānu autore. Rakstniecību viņa apguvusi Literārās Akadēmijas Prozas meistardarbnīcās un literatūrā debitējusi 2021. gadā ar stāstu krājumu Dadži (Zvaigzne ABC), kas tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā Spilgtākā debija un saņēma Egona Līva piemiņas balvu Krasta ļaudis. Arī viņas trešais stāstu krājums Krīta apļi (Zvaigzne ABC) 2024. gadā izpelnījās nomināciju Latvijas Literatūras gada balvai, šoreiz kategorijā Labākais prozas darbs. Pēc tam sekoja romāni Herbārijs ar leduspuķēm (Zvaigzne ABC, 2024) un Demiurgs (Zvaigzne ABC, 2025). Un nu izdevniecībā Jānis Roze klajā nākusi viņas sestā grāmata – Pilsētas putni, kurā atklājas Dženas valodai piemītošais liriskais pamatīgums un smalkums, latviskais tiešums un sievišķīga gudrība.
Krājumu sakārtot palīdzējis redaktors, dzejnieks un publicists Ilmārs Šlāpins: “Šī krājuma asi veido poēmas “biogrāfija” un “pilsētas putni”, bet piepilda seši tematiski bloki: “vilšanās”, “skumjas”, “bailes”, “dusmas”, “kauns” un “vaina”. Materializējot un personalizējot, burtiski ieskatoties acīs nepatīkamajām sajūtām, kļūst iespējams tās saprast un pārvarēt.”
Grāmatas dizainu veidojis Kristians Rozītis (2001), starpdisciplinārs mākslinieks, kas savos darbos sapludina vairākus medijus, pamatā balstoties fotogrāfijā. Tajos būtiskas ir eksperimentālas mijattiecības ar cilvēkiem un citbūtnēm – grāmatu un drukas dizainā ar autoru, personīgajā izpausmē ar pilsētas nejaušībām, audiovizuālām formām un citiem taktiliem ķermeņiem.