Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +11 °C
Skaidrs
Svētdiena, 28. aprīlis
Terēze, Gundega

Armands Zelčs: Sajust, nevis saprast mākslu

Laikmetīgās mākslas centrā kim? – Armanda Zelča mākslas objektu izstāde.Nav tā, kurš ir. Tā vārds ir zināms. Šādu intriģējošu nosaukumu savai personālizstādei, kas līdz 30. oktobrim aplūkojama kim?, devis mākslinieks Armands Zelčs. Izskolojies Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā un ieguvis maģistra grādu, kā apmaiņas students guvis vērtīgu pieredzi Berlīnes Mākslas universitātē, Armands Zelčs lielākoties strādā ar objektiem.

Šī ir viņa otrā personālizstāde (pirmā - Bēgšanas mēģinājums 2009. gadā kim?), un tās fokusā ir melu tēma. Mērķis - paskatīties, kas sanāk, ja to sajauc ar mākslu.

Kim? mājaslapā var atrast nelielu informāciju par tavu jauno izstādi, taču varbūt vari pats dažos vārdos iepazīstināt ar to.

Informācija, kas atrodama arī izstāžu zālē, drīzāk kalpo kā uzvedinājums, bet tas, kas būtu jāzina skatītājam, īstenībā ir atrodams izstādē. Ar tekstiem gribēju vērst uzmanību, ka izstāde ir veltīta melu tēmai, neieslīgstot skrupulozos paskaidrojumos un melu analīzē. Izstādītie darbi nav arī melu definīciju vizualizācijas vai shematiski veidojumi.

Domājot par konceptuālo mākslu, rodas priekšstats, ka māksliniekam ir būtiski, lai skatītājs nonāk līdz viņa idejas atslēgai.

Saprašana un māksla - tās ir ne visai savienojamas lietas. Māksla drīzāk ir sajušanas lieta. Mākslinieka uzdevumam vajadzētu būt veidot tēlus, kuri atstāj kaut kādu iespaidu uz skatītāju. Citādi māksla sāk līdzināties vienādojumam, kuram ir iespējama pareizā atbilde. Tas savukārt ir pretrunā ar mākslas būtību, tāpēc neuzskatu, ka izstādēs būtu jāmeklē iepriekš paredzēts saprašanas veids.

Mākslā risini tēmas, kas pašu emocionāli uzrunā, vai tādas, ko izvelc no ikdienas konteksta kā pateicīgu vielu saviem darbiem?

Analizējot sevi, izprotu apkārtējo. Katra izvēle, protams, ir saistīta ar manu pieredzi. Pētot sīkāk, tā koncentrējas kā tēma.

Kāpēc savu darbību esi izvēlējies saistīt ar objektiem?

Tas cieši saistīts ar laiku, kad sāku apgūt mākslu Rīgas Lietišķās mākslas koledžā. Ilgi svārstījos starp Tēlniecības un Metāla dizaina nodaļu. Uz pēdējo bija liels konkurss, un šķita, ka tas ir lielāks izaicinājums. Man patīk trīsdimensionālas lietas, jūtu, ka formā spēju sevi izteikt daudz labāk nekā jebkurā citā medijā. Tāpēc objekts ir loģisks iznākums tam, ko es varu, nevis kāda iegriba vai mākslīgs uzstādījums.

Ko ieguvi, studējot Berlīnes Mākslas universitātes Eksperimentālo mediju nodaļā?

Sākotnēji pārsteidza tas, ka viņi visi runāja, - ļoti daudz un bieži vien, manuprāt, garlaicīgi. Tur profesors ir kā moderators, kurš uztur sarunu starp studentiem. Formulējot kādu mākslas problēmu, tava ideja izkristalizējas, turklāt vēl uzzini kolēģu viedokli.

Negribējās ienirt Berlīnes mākslas dzīvē un tur arī palikt?

Situācija laikmetīgās mākslas laukā Latvijā joprojām ir samērā trūcīga gan izstādīšanās, gan notikumu klāsta ziņā. Tiek jau darīts, lai tā virzītos uz labo pusi, bet viss atduras pret līdzekļu trūkumu. Vācijā tas viss jau ir noticis, un tur ir neskaitāmas iespējas. Jā, tas man ir vilinājums, un startēšana tajā scēnā Latvijas māksliniekiem nāktu tikai par labu.

Kuras izstāžu vietas Rīgā atzīsti kā labas?

Tas pats kim? ir ļoti veiksmīga vieta, kurai gan vēl vajadzētu uzaudzēt masu. Galerija Alma arī laba. Žēl par Rīgas mākslas telpu - galvenokārt tāpēc, ka tā nav īsti piemērota. Iekārtojot kādu izstādi, ir acīmredzams, ka jāiegulda ievērojami finansiālie līdzekļi, lai uzbūvētu sienas un tamlīdzīgi. Arsenāls šķiet laba vieta, un ļoti liels prieks ir par atjaunoto Rīgas biržas ēku.

Intervijā kim? teici, ka tava māksla ir personiskā versija par to, kā darīt dzīvi interesantāku. Kas ir tie elementi, ar kuriem to panāc?

Tas dara interesantāku manu dzīvi, taču neesmu tik iedomīgs, lai uzskatītu, ka ar saviem dzīves produktiem spēju bagātināt lielāku kopumu. Pats mākslas radīšanas process ir mokošs, bet tajā pašā laikā, tas izraisa daudz dažādu emociju, kas man sagādā prieku. Savukārt no prieka var nonākt līdz kam tādam, ko sauc par gandarījumu. Domāju, ka ar to arī pietiek, lai dzīvot būtu interesanti.

Mākslas recenzenti tavu darbību bieži vien saista ar dadaistu un avangardistu veikumu XX gadsimta sākumā. Cik tas ir pamatoti?

Domāju, ka neesmu īpaši saistīts ar šiem jēdzieniem. Esmu lasījis savu vārdu arī līdzās konceptuālismam un citām lietām, taču pats nemēģinu pieskaitīt sevi kādai no mākslas disciplīnām. No mākslinieka pozīcijām tas viss izskatās daudz vienkāršāk.

Kāds ir tavs dienas grafiks?

Kopš esmu pārstājis nodarboties ar regulāru ienākumu gūšanu - gadu jau nepiekopju šo tikumu -, cenšos daudz laika veltīt mākslai.

Esi ko iecerējis?

Šīs izstādes telpas īpatnība zināmā mērā nosacīja darbu skaitu. Domāju tēmu vēl paturpināt un uztaisīt vēl kādus trīs četrus darbus. Tos esmu jau izdomājis, atliek vien realizēt un iekļaut kādā no nākamajām izstādēm. Nenāktu par ļaunu aizbraukt arī uz kādu rezidenci.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja