Donata Veikšāna darbība ir skanīgs laikmets Gulbenes kultūras un sabiedriskajā dzīvē. 50 gadus viņš ir bijis novada mūzikas un kultūras dzīves epicentrā: gan kā ilggadējs divu pūtēju orķestru diriģents un mūzikas skolas skolotājs, gan kultūras nodaļas vadītājs un sabiedrisku norišu virzītājs. Viņa devums ir nozīmīgs ne vien Vidzemes un Latgales, bet arī visas Latvijas muzikālajā dzīvē, taču tieši pedagoga talants un personīgā iesaiste ir tas, ko visaugstāk vērtējuši un par ko viņam ir pateicīgi audzēkņi un izskolotie orķestra dalībnieki.
Marta jubilāram Donatam Veikšānam (1946) mūzika ir bijusi tuva jau kopš jaunības. Viņš spēlēja trombonu. Radošu izaicinājumu un lielisku iespēju jaunajam mūziķim nesa 1974. gads, kurā viņš kļuva par Gulbenes kultūras nama pūtēju orķestra vadītāju. Veikšāna nopelns ir jaunas mūziķu paaudzes piesaiste kolektīvam. Pievienojoties labākajiem pūšaminstrumentu klases audzēkņiem no viņa paša dibinātā mūzikas skolas orķestrantiem, jau pēc dažiem gadiem Gulbenes kultūras nama orķestra Degsme mākslinieciskais sniegums bija tik pārliecinošs, ka tam piešķīra Tautas kolektīva titulu (1977) – augstāko goda nosaukumu pašdarbības kolektīvam. Arī Donata Veikšāna vadītais mūzikas skolas orķestris ir aktīvi koncertējis dažādās Latvijas vietās, klausītāju atmiņā atstājot paliekošas emocijas, bet valsts un starptautiska mēroga konkursos guvis godalgotas vietas. «Ar mūzikas skolas orķestri visu Eiropu izspēlējām, daudzus pasākumus kuplinājām gan pašu mājās, gan ārzemēs, bija gan koncerti, gan konkursi. Bērniem bija, kur attīstīties, nebija malšanās tikai uz vietas,» kādā intervijā portālam Dzirkstele atzinis mūziķis.
Donats Veikšāns ir saņēmis pelnītu atzinību par mūža ieguldījumu mūzikas pedagoga darbā un pūtēju orķestru kustības attīstībā – V šķiras Atzinības krustu (2018) un bijis goda virsdiriģents XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2025. gadā. D. Veikšāna bijusī audzēkne, tagad režisore Lauma Ozola, pedagoga dzīves gājumam un kultūras darbam ir veltījusi dokumentālo filmu Zem mūzikas zvaigznāja (2024). «Diriģents savā karjerā ir paveicis nenovērtējamu darbu, izskolojot pūtēju plejādi un ne tikai. Tikai tagad, būdama pieaugusi, varu nojaust, cik daudz viņš patiesībā veltīja mums – laiku, nervus, sviedrus, negulētas naktis. Viņš man ir pacietības un disciplīnas piemērs, jo pa šiem gadiem mūzikas skolas orķestris, ko viņš tolaik vadīja, ierakstīja trīs kompaktdiskus, kas ir atskaite par ieguldīto darbu mēģinājumos. Tie ir bijuši neskaitāmi koncerti mājās, kā arī ārpus Latvijas. Skolotājs mūs veda pasaulē,» saka filmas režisore.