Savukārt Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš uzsvēra, ka izstāde rada lielpilsētas sajūtu un apliecina Liepājas muzeja spēcīgo ambīciju, pateicoties kurai izstāžu ieceres tiek ne tikai izsapņotas, bet arī īstenotas. G. Ansiņš īpaši izcēla darbu krāsu bagātību, norādot, ka tā spēj iedvesmot dažādas paaudzes, tostarp jauniešus.
Izstādes atklāšanā piedalījās arī Mākslas muzeja Zuzeum direktore Ilze Baumane un Zuzānu kolekcijas krājuma darba vadītāja Ingūna Ģēģere. Ilze Baumane pauda gandarījumu par sadarbību ar Liepājas muzeju un iespēju plašākai auditorijai iepazīt Zuzānu kolekciju.
Savukārt Ingūna Ģēģere akcentēja izstādes tapšanas vēsturi un saturisko nozīmi: «Pirmā iecere sadarboties ar Liepājas muzeju dzima jau pirms pieciem gadiem. Šajā izstādē atklājam vienu no spilgtākajām un man personīgi vistuvākajām kolekcijas daļām, ko ikdienā aprūpēju. Dace Lamberga ilgus gadus pēta šo periodu un veidojusi izstādes konceptu, savukārt Kristians Brekte scenogrāfijā spējis akcentēt pašu būtiskāko. Lai runā paši darbi!»
Uzrunājot klātesošos, izstādes scenogrāfs Kristians Brekte atklāja iedvesmas avotus un izstādes ieceri. Viņš norādīja, ka izstādes košās tonālās paletes iedvesmas avots bijis mākslinieks Ģederts Eliass, savukārt Ludolfa Liberta darbs Lauku sievas kalpojis par būtisku vizuālu atskaites punktu. Scenogrāfs uzsvēra, ka, viņaprāt, izstāde ir patriotiska, un akcentēja izvēlēto ekspozīcijas risinājumu – lakonisku, viegli uztveramu un izglītojošu tekstuālo materiālu.
Ekspozīcijā apkopoti 50 izcilu latviešu mākslinieku darbi – 45 no Zuzānu kolekcijas un pieci darbi no LNMM krājuma, piedāvājot daudzslāņainu ieskatu modernisma ideju ienākšanā Latvijas mākslā laikposmā no 1911. līdz 1930. gadam un izgaismojot būtisku paradigmas maiņu latviešu mākslā 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs.
Darbi izstādē tematiski izkārtoti, iezīmējot mērenā modernisma, kubisma, ekspresionisma, fovisma un jaunās lietišķības stilistiskās ievirzes.
Latvijas modernisma attīstība noritēja sarežģītos vēsturiskos apstākļos, taču īsā laikā Latvijas māksla spēja noķert Eiropas laikmeta pulsu un transformēt to savā, atpazīstamā vizuālajā valodā.