«Jūs varat noklāt virsmu ar krāsu, bet glezna neko nepateiks. Tāpēc jums vienmēr ir jāiziet ārpus plaknes. Tas paver telpu sarunai ar sevi, kas noved pie pilnīgākas izpratnes par savu vietu un nozīmi šajā pasaulē un spējas dziļāk izskaidrot ārpasauli,» saka Vaho Muskheli. «Kas ir manas tēmas? Cilvēks un vide – cilvēka funkcijas izpēte mainīgajā pasaulē un tas, kā viņa psihe attīstās līdz ar šīm pārmaiņām, uzsverot šo savstarpējo mijiedarbību. Cilvēka fiziskās eksistences laicīguma izjūta plašajā un bezgalīgajā telpā. Cilvēka kritiens dziļākajā dzelmē, vēlme cīnīties un atkal kāpt augšā. Cilvēka ķermenis, īpaši tā kustību dinamika, kā pasaules naratīvs. Cilvēka ķermeņa kustība var sniegt atbildes uz nebeidzamiem neatbildētiem jautājumiem. Cilvēka ķermenis glabā pasaules izpratnes noslēpumu, vientulības misticismu un brīva prāta izvēli. Katrs šķietami nenozīmīgs žests ir vārds sarežģītā teikumā,» stāsta Vaho.
Gruzīnu gleznotāja Vaho Muskheli izstāde Zīmes
Uz Rīgu bagātīgā klāstā mākslinieks ir atvedis mazformāta darbus un skices, kas, līdzīgi kā Vaho raksturīgie monumentālie glezniecības darbi, pauž unikālu māksliniecisku redzējumu, ir vizuāli un gleznieciski piesātināti, saturiski spēcīgi. Līdzās darbiem, kuros fantastiskais reālisms mijas ar simbolikas, mītiskiem un sirreālisma elementiem, nostājas arī ainavas, figurālas skices, ironiski portretējumi. Vaho darbi runā par cilvēku laikā un ārpus laika, dabu, cilvēku un dzīvnieku sabiedrību, varu, sistēmu, politiku. Tajos katra tēma izriet no realitātes un palīdz arvien dziļāk izzināt pasauli un pašam sevi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.