Izstādē aplūkojamie darbi atklāj Gunta Granta pieklusināto, poētisko un mazliet nostalģisko reālismu. Smalka tonalitāte, harmoniski līdzsvaroti krāsu salikumi un glezniecības tehnikas meistarība ir vērtības, kas kas rada telpu individuālai uztverei un emocionālai iesaistei. Autors izvairās no pārāk tiešām un uzbāzīgām literārām referencēm vairāk ļaujot skatītājam pašam atrast savu ceļu, savu skatījumu.
Kā gan gleznotājs var nonākt pie liliju selekcijas un pēc tam atgriezties atpakaļ pie glezniecības?
Dzīves mestie loki reizēm ir pārsteidzoši - 80. gados gleznošana Gunti Grantu aizveda pie liliju audzēšanas un selekcijas, kas kļuva par nopietnu aizraušanos gandrīz 40 gadu garumā. Mākslinieku ģimenē uzaugušais jaunais gleznotājs, vēlēdamies uzgleznot liliju ziedus, devās tos meklēt pie toreiz pazīstamā liliju selekcionāra Andra Krūmiņa, kura dārzā ieraudzītā krāšņo ziedu pārpilnība bija stimuls pamazām, bet vēlāk pilnībā pievērsties liliju selekcijai. Gleznošana pamazām aizvirzījās otrā plānā, līdz pilnībā tika nolikta malā. Gadu gaitā, sasniedzis galvenos mērķus liliju selekcijā un kļuvis par Latvijā un arī starptautiski atzītu selekcionāru, kura sasniegumus 2018. gadā vainagoja Valsts apbalvojums, Guntis Grants atkal atgriezās pie gleznošanas.
Izstādē ir aplūkojami darbi gan no jaunības perioda, gan arī pēdējo triju gadu veikums – gan ziemeļnieciski atturīgas ainavas, gan harmoniskas klusās dabas.