Darbu tematika ietver rūpniecību un ražošanu, īpaši Liepājai nozīmīgo rūpnīcu Sarkanais metalurgs, tās cehus, velmētavas un strādnieku portretus, kuros iemiesots padomju darba patoss. Nozīmīga vieta atvēlēta arī ostas un jūras tēmai – zvejnieku ikdienai, kuģiem, kapteiņiem un izbraukšanai jūrā, kas padomju mākslā iegūst cēlu un monumentālu skanējumu.
Pēc Otrā pasaules kara un Latvijas okupācijas kultūra un māksla kļuva par vienu no galvenajiem propagandas un komunistiskās ideoloģijas instrumentiem. Mākslas turpmākā attīstība tika pakļauta Padomju Savienībā īstenotajam politiskajam virzienam, nosakot ne tikai tēmu loku, bet arī formu, izteiksmes līdzekļus un mākslinieka radošās brīvības robežas. Mākslas uzdevums bija kalpot varas propagandai un cildināt darba cilvēku.
Izstāde Liepājas okupācijas muzejā piedāvā skatīt padomju laika mākslu kā vēsturisku liecību par okupācijas realitāti, kur ideoloģija, patoss un ikdienas dzīve savijas vienotā vizuālā stāstā, aicinot mūsdienu skatītāju uz kritisku un reflektējošu skatījumu.
Sociālistiskais reālisms bija oficiāli noteikts mākslas virziens Padomju Savienībā, kam bija jāatspoguļo dzīve nevis tāda, kāda tā ir, bet tāda kādai tai bija jābūt saskaņā ar sociālisma ideoloģiju.