Katrs laikmets ievieš jaunus izaicinājumus, un šobrīd par tādu ir kļuvusi mediju radītā kakofoniskā realitāte. Vienlaikus šajā troksnī ir tuvredzīgi vainot kādu ārpus cilvēka ietekmes esošu spēku, un tas ļauj uz esošajiem procesiem raudzīties daudz vērīgāk, apzinātāk un atbildīgāk, ar ironiju izvērtējot pašu nozīmīgumu. Izstāde Neredzamās skaņas, iedomātās
ainas ir kā tēlaina preses konference pārdabiskajam, kuras laikā tiek uzdoti neskaitāmi jautājumi par to, kādēļ pasaulē ir tik daudz neskaidrā un necilvēciskā. Jautājumu ir ļoti daudz, tikmēr konferences norisei ir atvēlētas vien dažas minūtes. Caur šo darbu MAREUNROL’S aicina skatītāju aizdomāties par to, cik liels mediatora (medija) spēks piemīt mums pašiem un
kā mēs to izmantojam, veicinot informatīvo blīvumu šajā pasaulē. Līdz ar to aktualizējas jautājums par to, vai turpināt vairot troksni, vai arī atstāt telpu klusumam un mieram.
«Vai mēs kultivējam polarizēšanos vai vienotību, radām pieņēmumus un pārpratumus vai izpratni? Kā mēs paužam viedokļus, dažādos redzējumus, interpretācijas, kā piedzīvojam sagurumu, bezcerību, bailes, frustrāciju un kā pārdzīvojam par fragmentāro uztveri, kas dominē pār spēju iedziļināties? Šis darbs ir kā monuments, kas ļauj aizdomāties par paradoksu - pēkšņi, no it kā plašā demokrātiskā skatījuma, esam attapušies vienveidībā un pārblīvēta informatīvā lauka epicentrā, kur viss šķietami ir pieejams. Vai arī tā ir tikai ilūzija par visa pieejamību,» darbu komentē MAREUNROL’S.
Izstādes nosaukumā ietvertā nenoteiktība piedāvā reflektēt par cilvēka iekšējās pasaules procesiem, kuru rezultātā rodas telpa, kurā apstāties un aizdomāties par iespējamās neiespējamības un neiespējamās iespējamības jautājumiem.
MAREUNROL'S (Mārīte Mastiņa - Pēterkopa un Rolands Pēterkops) ir dizaina robežu paplašinātāji un pārkāpēji vienlaikus. Domātāji un stāstnieki, kas izceļ apģērbu (modi) ārpus ierastā funkcionalitātes rāmja, izmantojot to kā pavedienu pasaules un sevis izzināšanai. Viņu darbi ir prāta, iztēles un sajūtu konstrukcijas, kas kā jutīgas antenas uztver sava laika vibrācijas,
dekonstruē tās, izvelk esenci un vizualizē universālā modes valodā. Tādējādi nemitīgi mudinot paraudzīties uz pasauli no cita skatu punkta.