Spēlfilma Sentimentāla vērtība iepriekš bija izpelnījusies Kannu kinofestivāla Grand Prix, kas ir tā otrā prestižākā godalga. "Lai gan mēs uzņēmām filmu par disfunkcionālu ģimeni, aktieri un filmēšanas grupa ir likusi man justies tieši pretēji," savā pateicības runā akcentēja tās autors.
Šis kinodarbs vēsta par māsām Noru un Agnesi, kuras atkal satiek atsvešināto tēvu – harismātisko Gustavu, reiz ievērojamu režisoru, kurš teātra aktrisei Norai piedāvā lomu savā jaunajā filmā, ar kuru viņš cer atgūt slavu. Kad Nora atsakās, viņa drīz vien uzzina, ka loma ir piešķirta aizrautīgai jaunai Holivudas aktrisei (Ella Faninga). Māsām nākas ne tikai risināt komplicētās attiecības ar tēvu, bet arī tikt galā ar amerikāņu zvaigzni, kas nonākusi sarežģīto ģimenes attiecību vidū. Filmu var meklēt arī Latvijas kinoteātros.
Mīnu lauks
Par vēl vienu šī gada godalgu pasniegšanas ceremonijas spīdekli kļuva Francijā dzimušā spāņu režisora Olivera Lašes kinodarbs Sirāts (Sirât). Tas seko līdzi tēvam, kurš meklē savu pazudušo meitu kopā ar dēlu un reiveru grupu Marokas dienvidos. Šī drāma saņēma piecas Eiropas Kinoakadēmijas balvas, tajā skaitā par labāko operatora, montāžas, mākslinieka un skaņas dizaina darbu ceļa filmā, kurā ceļš ir ne tikai fizisks, bet arī metafizisks.
"Dzīve prasa aizvērt acis un šķērsot lauku, kas pilns ar mīnām. Šādos brīžos esmu pārliecināts, ka cilvēki var izcelt sevī labāko – spēku, kas sakņojas izdzīvošanā, kā arī mūsu patiesajā būtībā," par savu filmu ir sacījis režisors. Abi šī vakara veiksminieki – Sirāts un Sentimentāla vērtība – visdrīzāk parādīsies arī 98. Amerikas Kinoakadēmijas balvas nominantu vidū kategorijā Labākā filma svešvalodā. Pretendenti uz kāroto zeltītā vīriņa statueti tiks paziņoti jau 22. janvārī.
No nākotnes
Par labāko pilnmetrāžas animācijas filmu tika nosaukts franču režisora Igo Bjenvenī zinātniskās fantastikas kinodarbs Arko (Arco), kura producēšanā ir piedalījusies arī Holivudas zvaigzne Natālija Portmane. Tā darbība norisinās 2075. gadā, kad desmitgadīgā Airisa kļūst par liecinieci tam, kā no debesīm nokrīt noslēpumains zēns varavīksnes kostīmā. Tas ir Arko no vēl tālākas nākotnes, kurā ir iespējama ceļošana laikā. Viņi apvienojas, lai palīdzētu zēnam tikt uz mājām un lai cīnītos ar aktuālajām planētas problēmām.
Kā jau ziņots, uz balvu šajā kategorijā pretendēja arī režisoru Raita Ābeles un Laura Ābeles Dieva suns. Šis bija jau ceturtais gads pēc kārtas, kad viena no Eiropas Kinoakadēmijas balvai nominētajām pilnmetrāžas animācijas filmām ir saistīta ar Latvijas vārdu, – 2022. gadā piecniekā iekļuva Signes Baumanes kinodarbs Mans laulību projekts, 2023. gadā – septiņu valstu kopražojums Meitene un dzinējsuns, savukārt 2024. gadā – Ginta Zilbaloža filma Straume, kas kļuva par uzvarētāju.
"Raita Ābeles un Laura Ābeles Dieva suns ir heavy metal!" pirms šī gada laureātu paziņošanas kā nominante tika pieteikta šī brāļu Ābeļu pilnmetrāžas animācijas filma (pieaugušajiem), kuras uzmanības centrā ir mistiski notikumi XVII gadsimta Livonijā. Pēc savas pasaules pirmizrādes Traibekas festivālā Ņujorkā tā ir tikusi demonstrēta jau vairāk nekā piecdesmit starptautiskos kinoforumos visā pasaulē – no Austrālijas līdz Kanādai.
Rotoskopijas tehnikā veidotais kinodarbs ir izpelnījies plašu uzmanību ar savu radikālo animācijas paņēmienu, transgresīvo humoru un "bezbailīgo pievēršanos Eiropas vēsturei, reliģijai, seksualitātei un kolektīvai histērijai" un saņēmis arī vairākas godalgas. Sākot ar 2026. gada aprīli, Dieva suns tiks izrādīts uz lielajiem ekrāniem Amerikas Savienotajās Valstīs, Francijā un franču valodā runājošajās teritorijās, kā arī Vācijā un Grieķijā.
Ass komentārs
Balvu par sasniegumiem pasaules kino saņēma itāļu režisore Alise Rorvahere par viņas neparasto un iedvesmojošo darbu, kurā līdzās iejūtībai pret savu filmu varoņiem izceļas arī viņas uzmanība pret dīvainām, negaidītām un poētiskām detaļām. Savukārt ar balvu par mūža ieguldījumu tika godināta norvēģu aktrise un režisore Līva Ulmane. Viņas nozīmīgāko lomu vidū ir Persona (1966), Laulības dzīves ainas (1973) un Rudens sonāte (1978). Pēc vairākas minūtes ilgušām stāvovācijām leģendārās mākslinieces pateicības runa bija ne tikai atgādinājums par kinomākslas patieso būtību, bet arī ass politisks komentārs.
Eiropas Kinoakadēmija ir tikusi dibināta 1989. gadā kā Eiropas Kino biedrība, tās pirmais prezidents bija Ingmārs Bergmans, kurš to izveidoja kopā ar četrdesmit izciliem filmu autoriem, lai veicinātu Eiropas kino industrijas attīstību. No 2024. gada Eiropas Kinoakadēmiju vada franču aktrise Žiljeta Binoša, šobrīd tās biedru lokā ir vairāk nekā 5400 kinoprofesionāļu, no Latvijas – gandrīz trīsdesmit.
Ar visu laureātu sarakstu var iepazīties interneta vietnē Europeanfilmawards.eu.