Annas Kareņinas atgriešanās

ja domājat to "Oņeginu" ar Ralfu Fainsu un Līvu Taileri, tad tā nav vis amerikāņu, bet gan britu ekranizācija. Režisore tai filmai ir izcilo britu aktieru Ralfa un Džozefa Fainsu māsa Marta Fainsa. Turklāt kāpēc gan lai briti neuzņemtu labu Oņeginu, ja pats Puškins atklātā tekstā pauž titulvaroņa Oņegina aizraušanos ar Baironu. Līdz ar to Oņegins ir veidots pēc angļu t.i. baironiskā tipa romantisma varonis, kamēr Ļenskis pārstāv vācu romantismu, uz ko, starp citu, norāda arī paša Puškina romāna tekstā dotā norāde, ka Ļenskis pirms tam bija studējis Jēnā. Arī abu varoņu gals ir atbilstošs - vācu romantisma varonis kā likums iet bojā, bet angļu - klīst pa pasauli nolādēts un nevienam nevajadzīgs. Kāpēc lai angļiem nebūtu kas pamatīgs sakāms par to visu. Uzskatīt, ka krievu klasiskā literatūra ir kaut kas tik jau nu tāls un atrauts no Rietumu tradīcija, ir mazākais naivi. Ar ko gan neviens negrib noliegt visu Puškina un citu krievu autoru ģenialitāti, radošumu, prasmi pievienot nenoliedzami nepārprotamajiem Rietumu aizguvumiem kaut ko savu un īpašu, viņu valodas dzejiskumu utt. Vēl jo vairāk Kareņina, kuru, starp citu, itin bieži pārdod komplektā kopā no diviem citiem 19. gs. klasiskās literatūras romāniem par laulības pārkāpējām, kuras beigās ņem nelabu galu - G. Flobēra "Bovarī kundzi" un T. Fontānes "Efiju Brīstu", kas attiecīgi ir franču un vācu literatūras replikas par šo pašu tēmu.