Izstādes veidotāji – scenogrāfs Aigars Ozoliņš un režisore Anta Priedīte Atriebējā paustās idejas ir piemērojuši telpai – dzejnieces dārzam. “Rakstīšanai ir daudz kopīga ar dārzniecību, tu iesēj, iestādi augu un tad skaties, kas no tā iznāks. Ar idejām ir līdzīgi – kaut kas izdzīvo, aug līdzcilvēku prātos, kaut kas izteikts par agru un nonīkst, tad vēl visa tā ravēšana, pārveidošana, kaitēkļi, kur rodas mēslojums idejām – ļoti daudz līdzīgā,” stāsta mākslinieks Aigars Ozoliņš.
Aspazija ar savu pirmo drāmu Atriebēja, kas vēsta par Latvijas dzimtbūšanas laikiem, piedalījās Rīgas Latviešu biedrības nama rīkotajā lugu konkursā. Par spīti sākotnējiem iebildumiem, ka lugas finālā ir par daudz mirušo, Aspazija konkursā uzvarēja, taču uz pirmo iestudējumu bija jāgaida ilgi. Cenzors drāmas iestudējumu aizliedz, jo “gandrīz visā lugā redzams liels autores naids pret muižniekiem”. Atriebējā Aspazija atklāj latviešu piedzīvoto pazemojumu dzimtbūšanas laikos, alkas pēc tiesībām pašiem lemt savu likteni un liek saviem drāmas varoņiem sagraut pastāvošo kārtību drupās, lai celtos “jaunai dzīvībai”. Luga tapusi laikā, kad latvieši sāk sevi apzināties kā kultūrtautu, ir pagājuši 16 gadi kopš pirmajiem Vispārīgiem latviešu dziesmu svētkiem. “Lugas centrā ir divi aktuāli konteksti. Viens – aktīvs savu zemes tiesību pieprasījums. Šī brīža pasaules kontekstā lieki komentējama aktualitāte. Otrs – Aspazija jau savā pirmajā lugā rada ļoti plašu sieviešu kārtas varoņu izvēļu un pārdomu telpu,” norāda režisore Anta Priedīte.
Izstādes veidošanā iesaistījās arī Jūrmalas Mākslas skolas audzēkņi, domājot par to, kādi personiski jautājumi šodienas pusaudzim šķiet protesta vērti. Jauniešu darba rezultāts – ar katra personisko dizainu apdrukāti T-krekli – būs apskatāms izstādes ietvaros.
Aspazijas 160. dzimšanas dienai veltītais teātra festivāls risināsies radošiem meklējumiem atvērtā gaisotnē. Festivālā 11. jūnijā notiks paneļdiskusija par Aspazijas radīto sieviešu tēlu varonību un muzikāls Aspazijas lugas Boass un Rute lasījums Jēkaba Nīmaņa režijā, 12. jūnijā Jūrmalas Kultūras centrā ar izrādi Ragana, kas tapusi pēc Aspazijas lugas motīviem, viesosies Ģertrūdes ielas teātris. 13. jūnijā ar aušīgām aspāzībām publiku smīdinās režisore Anta Priedīte, interpretējot Aspazijas romantisko komēdiju Pūcesspieģelis, 14. jūnijā jaunatrasto Aspazijas lugu Imanta ausma lasīs aktrise Marija Linarte. 15. jūnijā Aspazijai veltītās skatuves būs gan Dubultu kultūras kvartālā, gan Mellužu estrādē. Dubultos Rīts ar Aspaziju sāksies jau plkst 11.00. Pasākuma ietvaros pirmizrādi piedzīvos Jūrmalas teātra leļļu studijas izrāde bērniem Nakts princesīte Ingunas Radziņas režijā. No plkst 13.00 studenti un neatkarīgie jaunie mākslinieki uzstāsies ar Aspazijai veltītām performancēm. Viņu vidū Krista Kaufmane, apvienība Gausa, Anna Vīksna, Austra Litauniece, Ilvita Liepiņa, Līva Hofmane, Demija Šakurova, Grēta Volkoviča un Leons Jūlijs Strupītis.
Mellužu estrādē skatītāji gaidīti no plkst 16.00, kad Brocēnu teātris Zandas Strogonovas režijā izrādīs jauniestudējumu Liesma, kas tapis pēc Aspazijas lugas Ragana motīviem. Tad programmā Jūrmalas Kultūras centra BG deju studijas un deju grupas Tēma priekšnesums, kam sekos Cēsu novada Mārsnēnu amatierteātra iestudējums Aspazija – māsiņa, kas tapis pēc rakstnieces Ingas Gailes esejas motīviem Ingrīdas Zilgalves režijā.
Teātra festivālu Aspazija – drāmas karaliene rīko Jūrmalas muzeja filiāle Aspazijas māja sadarbībā ar Jūrmalas pašvaldību.