Rakstivālā rakstīšana tika aplūkota no četriem dažādiem skatupunktiem:
- rakstītā valoda kā valodas ilgtspējas priekšnoteikums, nacionālās kultūras un identitātes pamats;
- rakstīšana kā ikdienas sastāvdaļa publiskajā telpā un instruments dažādās profesijās;
- rakstīšanas nozīme bērnu un jauniešu attīstībā un rakstīšanas iemaņu veicināšana;
- latviešu un ārvalstu autoru pieredze un darbnīcas par rakstniecību kā māksliniecisku izpausmi un tās iemaņu attīstīšanu.
Programmā bija iekļautas runas un darbnīcas ar rakstniekiem, žurnālistiem un citiem vārda meistariem, kā arī radoši izaicinājumi un aktivitātes dažādām vecuma grupām un pat literāras pastaigas pa Līgatni. Dalībnieku vidū bija Inga Ābele, Jānis Joņevs, Svens Kuzmins, Arturs Skutelis, Kristiāns Brekte, Maira Dobele, Guna Kalniņa, Rvīns Varde, Anda Baklāne, Uldis Tīrons, Edīte Tišheizere, Mārcis Auziņš, Latviešu valodas aģentūra, Normunda Naumaņa biedrība, tekstgrupa Orbīta, iniciatīva #laikslasīt un citi.
Vairākas tēmas bija veltītas tieši bērnu valodas, izglītības un radošās rakstniecības attīstībai. Piemēram, bērnu psihiatrs Gunārs Trimda uzstājās ar runu Kāpēc bērnam vajadzētu rakstīt un lasīt?, LMT izglītības iniciatīvu vadītāja, fonda AUGT padomes locekle un Cēsu 2. pamatskolas pārstāve Dana Narvaiša stāstīja par to, kā pārvarēt bailes sākt rakstīt. Savukārt nodibinājuma Iespējamā misija vadītāja Ramona Urtāne uzstājās ar runu Kad rakstīšana kļūst par liecinieku. Paralēli runām notika virkne dažādu darbnīcu, to skaitā bija īpaša darbnīca skolotāju mērķauditorijai par rakstīšanas prasmju apguves veicināšanu.
Šogad pirmo reizi festivālā viesojās arī ārvalstu rakstniecības izcilības – Taņa Maļarčuka, ukraiņu rakstniece, grāmatas Nejauša brīnuma biogrāfija autore, Urmas Vadi, igauņu rakstnieks un dramaturgs, Akvile Kavaļauskaite, lietuviešu rakstniece.
Plašāka informācija pieejama festivāla mājaslapā www.rakstivals.lv un festivāla sociālo tīklu profilos Facebook un Instagram.