Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas

Runguļa ņurcīšana ceļasomā

24. jūlijā 13. reizi tiks pasniegta Starptautiskā Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā. "Mani satrauc bērnu un viņu ģimeņu lasīšanas ieradumi Latvijā," tradicionālajā Baltvilka balvas esejā atzīst Maira Dobele*

Jūlijs, brīvlaiks un smaržu pietvīkuši dārzi. Vecvecāku gādīgajos klēpjos kā zirnīši viens pēc otra sakrīt mazbērniņi, un ar mazbērniņiem ir ko noņemties.

Draudzenes nesen pastāstīja par dažām latviešu ēšanas ieradumu veicināšanas programmām. Kāda ģimenes klana praktizētā programma Carnikavā vienubrīd sāka atgādināt masīvu kampaņu, un to nosauca par kotlešgeitu. Bērna vecāki nemaz nezināja, ka bērns šādā programmā piedalās. Nezināja, jo tas bija bērna un vecmāmiņas lielais noslēpums. "Lieta uzpeldēja", un izrādījās, ka katra vecmāmiņas izceptā un bērna apēstā kotlete bērna maciņā ienes vairākus eiro! Cik kotlešgeita vecmāmiņai izmaksāja – nav zināms.

Citā vecvecāku ģimenē Ikšķilē tika popularizēti siltumnīcā pašu izaudzētie tomāti. Mazbērnam A tomāti garšoja, bet mazbērns B tomātus nekad līdz šim nebija ēdis – ne veikala, ne pašu audzētos. Lai bērna B vainas sajūtu un nožēlu par neizprotamo izvēli pastiprinātu, bērns A, kas tomātus ēda, pēc katra apēstā augļa tika apbalvots ar konfekti.

Trešajā vecvecāku ģimenē Kolkā konfektes un čipsi bija noslēpti un atrodami visur visu laiku. Lai dabūtu neveselīgos našķus, nekas nebija jādara, nu, varbūt nedaudz jāpačīkst. Silto ēdienu bērni patērēja mazāk un mazāk, līdz vispār pārstāja ēst. Kad vecāki savas atvases savāca, bērnu acis bija lielas un stiklainas, gandrīz kā Māra Runguļa spoku stāstos.

 

Paslavēt grāmatu

Runāt un satraukties par ēšanu tagad ir modē. Kotlešpanikas aizsākumi, saprotams, meklējami ne tik senā vēsturē, kad raizes par virtuves skapīšu pildījumu bija neizbēgama ikdiena. Bet es, lauzot galvu par to, kā bērnus dabūt pie lasīšanas (grāmatu, ne ogu), uzgriežu muguru virtuves skapīšiem, lai apskatītu plauktos iegūlušās grāmatas.

Hmm, kā būtu, ja vecvecāki uzrīkotu valstiska mēroga lasīšanas veicināšanas kampaņu, aizstājot kotletes ar grāmatām? Noslēpto našķu vietā atvilktņu spraudziņās labi ietilptu, piemēram, bikibuki! Vecvecākiem grāmatas nemaz nevajadzētu pirkt, jo Latvijā ir lieliskas bibliotēkas, kur grāmatas var aizņemties. Rāpošanu siltumnīcā varētu nomainīt pret ērtu atsēšanos klubkrēslā vai siena gubā – lai mazbērniem palasītu priekšā. Nopietns somu pētījums rāda, ka pietiek jau ar sešām minūtēm priekšā lasīšanas, lai klausītāja pulss nomierinātos un samazinātos muskuļu saspringums! Bērns, kam ir nolasīta vakara pasaciņa, no rīta brīvlaikā guļ pusstundu ilgāk.

Grāmatu meklējoši skatieni nav jāvērš vien vecvecāku virzienā. Arī bērnu vecāki varētu savu jūsmu par vietējo gurķīti, tomātiņu un dillīti aizstāt, piemēram, ar grāmatas slavēšanu.

Tieši vecāku lasīšanas ieradumi ikdienā un pašu mājas ir tā vieta, kur bērnam interese par grāmatām vai nu radīsies, vai neradīsies. Te pat somu pētījums nav vajadzīgs, lai noticētu, ka grāmatu skaits dzimtās mājas plauktos var ietekmēt bērna lasīšanas ieradumus uz mūžu. Labāko somu lasītāju mājās ir vairāk par diviem simtiem grāmatu, visvājāk lasošo bērnu mājās – no nevienas līdz divdesmit piecām grāmatām. To skolēnu lasītprasme, kuriem mājās ir vairāk par diviem simtiem grāmatu (salīdzinājumā ar tukšo plauktu īpašnieku bērniem), bija aizsteigusies priekšā veselu divu mācību gadu apjomā.

Tie bērni, kam vakaros tiek lasīts priekšā, dodas uz skolu labprāt un uzskata, ka ir taisnīgi draugi citiem bērniem, rāda cits – vācu – pētījums.

 

Tēta balss tembrs

Tikai ceturtdaļa somu vecāku lasa bērniem vakaros priekšā – un par efektīvu atbalstu bērna valodas un empātijas attīstībā izrādījies tieši tētu balss tembrs vakara pasaciņas laikā. Tāpēc liels prieks par mūsu pašu Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas kampaņu Vīrieši! Tēvi! Lasītāji!. Īpašā akcija tika sākta 2013. gadā, lai ieinteresētu tētus, vectētiņus, lielos brāļus un krusttēvus piedalīties lasīšanā kopā ar bērniem, būt par labo piemēru zēniem.

Daudzu nu jau pieaugušu somu iemīļota grāmatu autore, 92 gadus vecā Kirsi Kunnasa, Somijas sabiedriskās televīzijas diskusijā par zēnu vājo lasītprasmi jautāja, kāpēc tēvi nelasa saviem dēliem priekšā un kāpēc ģimenēs tiek uzskatīts, ka ar dēliem var spēlēt hokeju, bet ne kopā lasīt.

– Lasīšana priekšā nav tikai māmiņu pienākums, – teica rakstniece. – Vīriešiem, arī pašiem lasot grāmatas, jārāda piemērs gan dēliem, gan meitām, īpaši tad, kad bērni sasniedz tīņu vecumu.

Zēnu un jaunu vīriešu lasītprasmei uzmanību pievērsa vairākas somu lasīšanas veicināšanas programmas.

 

Neprot uzrakstīt dokumentus

Es neuzbāžos ar somu pieredzi un cipariem tikai tāpēc, ka mums pašiem trūkst plaša un svaiga pētījuma par jaunā lasītāja lasītprasmi un lasīšanas ieradumiem vai tāpēc, ka mums vienmēr būtu jāskatās somu virzienā, bet gan tāpēc, ka mani satrauc bērnu un viņu ģimeņu lasīšanas ieradumi Latvijā. Baidos, ka mēs kaut ko neesam pamanījuši un kaut ko svarīgu, neatgriezenisku palaižam garām.

– Kādreiz vasarās mūsu bibliotēkā mudžēt mudžēja, te bija troksnis! Tagad tā vairs nav, – saka bērnu bibliotēkas Vecliepājas rūķis vadītāja Inga Jurgeviča, – tagad bērns atnāk, pasēž pie datora, tad labākajā gadījumā izvēlas kādu grāmatu un prom ir.

Kā bijušās bibliotekāres meita un lasītāja kartes turētāja kopš četru gadu vecuma es varu apgalvot, ka bibliotēku telpas nekad nav bijušas tik gaišas un mājīgas kā tagad. Bet, ja jau somi uzskata, ka viņi ar visām savām (dārgajām, plašajām un labi organizētajām) lasīšanas veicināšanas programmām un saslavēto izglītības sistēmu iebraukuši auzās, manī nerodas pārliecība, ka mūsu jaunā lasītāju paaudze ir drošībā.

Vēl 2000. gadā gan somu meitenes, gan zēni bija lasītpratēju pasaules čempioni, taču nopietnas bažas izraisījis pēdējais Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas OE CD PISA pētījums, kurā vērtē matemātikas, dabaszinātņu un lasītpratības izglītības kvalitātes līmeni piecpadsmitgadīgo skolēnu vidū.

Sešpadsmit procentiem somu zēnu lasītpratība devītajā klasē vairs nesasniedz sava vecuma grupas atbilstošo līmeni.

Divdesmit procenti sešpadsmit līdz astoņpadsmit gadu veco vīriešu neprot paši uzrakstīt darba meklēšanas procesam nepieciešamos dokumentus, un tas apdraud viņu pirmos soļus patstāvīgas dzīves sākšanā. Lasītprasmes trūkums jaunos vīriešus izstumj no veiksmīgas integrēšanās iespējām sabiedrībā. Vissliktākie lasītāji un visapdraudētākā grupa ir nabadzīgajās ģimenēs dzimušie zēni.

Lasītprasmes līmeņu atšķirība somu zēnu un meiteņu starpā pieaug katru gadu, un pagājušajā gadā līmeņu dažādība sasniegusi rekordlielus apmērus, vislielākos visu pētīto zemju skolēnu vidū.

Meiteņu sasniegumi lasītpratībā ir augstāki visās septiņdesmit divās OECD PISA pētījuma dalībvalstīs. Meiteņu pārākums dažās valstīs tiešām ir milzīgs, tūliņ aiz Somijas un Slovēnijas te ierindojas Latvija, un, tāpat kā Somijā, arī Latvijā plaisa starp meiteņu un zēnu lasītpratības līmeni aug.

Zēnu un jaunu vīriešu lasītprasmju stiprināšanas kampaņu veidotāji savukārt norūpējušies par apburto loku: mūsdienu literatūra, jau reaģējot uz zēnu zemo interesi par lasīšanu, piedāvā pārāk maz tādu tekstu, kas zēnus spētu ieinteresēt.

Zēnu lasītprasmei ir milzīga loma un ietekme valsts ekonomikā ar tehnoloģijām saistītajās profesijās, kurās joprojām valda vīriešu skaitliskais pārākums.

Publiskajā diskusijā par bērnu lasīšanas ieradumu veicināšanu somu vecākiem tiek atgādināts, ka bērnam nevajag uzspiest savas bērnības mīļāko lasāmvielu, tāpat bērna klātbūtnē, piemēram, bibliotēkas apmeklējumā, nevajadzētu kritizēt paša bērna grāmatu vai žurnālu izvēli. Situācijā, kad interese par lasīšanu bērnu vidū mazinās, der dažāda spektra lasāmviela.

 

Izvēlas grāmatas vecākiem

Latvijas bērnu tētiem un mammām, domājot par to, ko brīvdienās vai vakaros bērniem palasīt priekšā, pašiem nekas nav jāizgudro vai no pirksta jāizzīž. Neesam jau arī somu situācijā, kur, piemēram, 2016. gadā lasošam vecākam bija jāorientējas gandrīz astoņos simtos bērniem un jauniešiem domātu šajā gadā izdotu grāmatu (apmēram trīs simti no tām bija somu oriģinālliteratūra). Latvijas tīmekļos un bibliotēkās atrodami vairāki bērnu literatūras grāmatu saraksti, visi – ekspertu, komisiju, žūriju – profesionāļu veidoti. Ir skolotāju ieteiktā vasarā lasāmā literatūra, ir Latvijas Literatūras gada balvas nominantu saraksts, ir Bērnu un jauniešu žūrijai izraudzītā kolekcija, Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas nominantu saraksts, ir grāmatas, kas katru gadu tiek atzītas par eksportspējīgām, – un vēl daudzas sarakstos aiz borta palikušas labas grāmatas! Labi padomdevēji ir bērnu bibliotekāri, vecākiem tikai mazliet jāpazīst savs bērns un jāzina aptuvens bērna vecums. Priecē stāsts par kādiem mazajiem lasītājiem Liepājas pusē. Viņi apmeklē bibliotēku ne tikai tāpēc, lai izvēlētos grāmatu sev, bet arī saviem vecākiem!

Nav tā, ka vecāku ikdiena būtu vienkārša un jauni ieradumi būtu viegli ieviešami. Vakariņas joprojām ir svarīgākas par vakarā lasāmo. Nav tā, ka es pati savu trīspadsmitgadnieku nevarētu no grāmatām atraut. Esmu mēģinājusi ieviest no interneta brīvas svētdienas un pati kļuvusi par norunu naskāko pārkāpēju (slepus, protams). Taču nesen jaukā divvientulībā ar bērnu apmeklējām dzīvelīgo Amsterdamu. Didaktiskos nolūkos ieliku ceļasomā grāmatu – tā bija Māra Runguļa Pastaiga mirušo pilsētā. Pārupes spoku stāsti. Pēc pastaigu pilnas dienas pilsētā (jā, arī vaska figūru muzejā bijām un šopingā bijām) mans piedāvājums palasīt priekšā viesnīcas numuriņa platajā gultā tika noraidīts, pat mazliet izsmiets. Es tomēr sāku lasīt, pie sevis. Pievēršot uzmanību katrai lapai, kurā redzamas iespaidīgās Kristiana Brektes ilustrācijas, mans blakus gulētājs pēkšņi iejautājās, vai es tomēr nevarētu mazliet palasīt, tikai vienu stāstu līdz beigām. Sāku lasīt spoku stāstu, tad nākamo, vienu pēc otra (es baidījos, bērns smējās). Kad man no lasīšanas galīgi aizkrita balss, mēs apmainījāmies lomām: es kļuvu par klausītāju. To pusnakts stundu aizmirst nav iespējams: es nekad agrāk nebiju dzirdējusi, kā mans bilingvālais bērns tekoši lasa latviski.

 

Jāņa Baltvilka balva 2017

@ Starptautisko Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā un grāmatu mākslā Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome (IBBY Latvijas nodaļa) pasniegs jau 13. reizi

@ Balvas piešķir četrās kategorijās: latviešu rakstnieka darbs, latviešu mākslinieka darbs, latviski izdots Baltijas jūras reģiona rakstnieka un viņa tulkotāja darbs, va/s Latvijas valsts meži debijas balva Jaunaudze

@ Žūrija izskatījusi 87 grāmatas, kas izdotas no 2016. gada maija līdz 2017. gada maijam. Vērtējusi LBJLP prezidente LU profesore Ilze Stikāne, LNB Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, LMA docente Aiga Dzalbe, kultūras žurnāliste Santa Remere, aktieris un režisors Jānis Znotiņš, Iespējamās misijas direktors Kārlis Andersons

 

Starptautiskais laureāts 2017

Par grāmatu Samsona ceļojums (Jāņa Rozes apgāds) balvu saņems vācu rakstniece Anete Mīrsva un tulkotāja Inga Karlsberga

 

Nominanti 2017

Rakstniecībā: Uldis Auseklis, Juris Zvirgzdiņš, Māris Rungulis, Rūta Briede

Grāmatu mākslā: Māra Viška, Elīna Brasliņa, Anita Kreituse, Rūta Briede, Kristians Brekte Debija: Sanita Reinsone, Toms Kalninskis, Kristians Brekte, Rūta Briede, Dārta Stafecka

Laureāti tiks paziņoti 24. jūlijā. Tuvāk iepazīties un balsot par jaukāko no nominētajām grāmatām var http://www.delfi.lv/temas/baltvilka-balva

 

Pasākumi 24. jūlijā, Jāņa Baltvilka 73. dzimšanas dienā

@ Plkst. 11.30 jaunākās bērnu literatūras lasījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē (11. stāvā) Mūkusalas ielā 3. Aicināti bērni, vecāki un visi bērnu literatūras interesenti, ieeja brīva.

@ Plkst. 15 I Meža kapos Jāņa Baltvilka piemiņas brīdis

 

*Maira Dobele ir dokumentālā kino režisore, rakstniece un publiciste, Latvijas Literatūras gada balvas ieguvēja 2009. gadā (par romānu pusaudžiem Nepareizas dzīves skola), VKKF literatūras nozares eksperte

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Diena jautā

Vai gavēņa laikā no kaut kā atsakies?

Kopā nobalsojuši: 207

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Bezdibenī ar lampiņu(3)

"Tikai nezinātājam var šķist, ka būt par mākslinieku ir ārkārtīgi viegli un patīkami." Dienas gada balvas kultūrā 2017 laureātes Jaunā Rīgas teātra režisores Māras Ķimeles eseja Kas ...

Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja