Māksla nereti iegūst savu īsto spēku tur, kur vārdos trūkst elpas, kur domām un sajūtām pārāk glītās metaforās kļūst par šauru, un izpušķota runa noslāpē patiesību. Tā veidojas telpā starp redzamo un sajūtamo, starp indivīda klusumu un pasaules trokšņiem, kas caur ikkatru brīvo radošo garu iegūst savu subjektīvo pieraksta formu. Mākslinieki ir kā jutīgi uztvērēji, kuri fiksē laikmeta vibrācijas – ne vien sociālpolitiskā, bet arī iekšējā, eksistenciālā līmenī. Sandra Krastiņa savā daiļradē veido jutīgu, bet precīzu emocionālās realitātes kartējumu, kur personiskais kļūst par durvīm uz vispārējo. Līdzīgi kā skatienam, kas, ilgstoši fokusējoties uz vienu punktu, pēkšņi piedāvā kopainas redzējumu. Viņas glezniecībā individuālā pieredze pāraug savas robežas. Tā ir transformācija no sajūtu pašportreta uz cilvēka stāvokļa vispārinājumu. Tas, kas sākas kā klusa saruna ar sevi, kļūst par izsvērtu laikmeta liecību, laika gara fiksāciju.
Izstāde Sajūtu topogrāfija. Retrospekcija uzmanību vērš uz ideju pārmantojamību Sandras Krastiņas daiļradē. Proti, izstādei izvēlētie gleznu cikli attiecas uz dažādiem mākslinieces meklējumu posmiem. Īpaša nozīme tiek pievērsta ideju un glezniecības atradumu metafizikai, skaidrojot, kā no viena suverēna gleznu cikla māksliniece nokļūst pie nākamā, kā nejaušs atradums kļūst par nākamo izpētes motīvu. Dundagas izstādē ir iekļauti darbi no cikliem Atklātnes (1994. Sorosa Mūsdienu mākslas centra – Rīga 2. gadskārtējā izstāde Valsts), "zilā perioda" (1994–2001), Viens vienīgs (2016. Personālizstāde Civilisti LNMM izstāžu zāle Arsenāls), saullēkta un saulrieta vērotāji (2021. Personālizstāde Viena vienīgā vienība Galerija Māksla XO, Rīga) un Viena vienīgā (2023. Personālizstāde Vien jāpārskrien pāri tam ziedu laukam Galerija Māksla XO).
Sandra Krastiņa mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļā (1976–1982) un profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā (1982–1986). Viena no izstādes-akcijas Maigās svārstības (1990. Izstāžu zāle Latvija) dalībniekiem. Strādājusi par pedagoģi Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā. Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izveidotāja un vadītāja (2001–2006), apgāda Neputns žurnāla Dizaina Studija galvenā redaktore (2006–2012). Darbojusies arī grafikā un animācijā, veidojusi dizainu Latvijas Bankas kolekcijas monētām. Izstādēs piedalās kopš 1980. gada. Regulāri rīko personālās izstādes Rīgā, citviet Latvijā, arī ārvalstīs.
Dundagas pils ir vecākā un lielākā Ziemeļkurzemes pils, kas cieši saistīta ar baltvācu kultūras mantojumu. Tā celta līdzās Vanemas kuršu pilskalnam un kopš 1237. gada tika pierakstīta Rīgas bīskapijai, vēlāk – Rīgas domkapitulam un vairāk nekā 200 gadus (līdz 1920. gada agrārreformai) tā piederēja muižnieku Ostenzakenu dzimtai, kas no šejienes pārvaldīja gan Ziemeļkurzemi, gan Dienvidkurzemi. Pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumam 2021. gadā noslēdzās vērienīgi pils atjaunošanas darbi – tika atjaunota daļa pirmā un otrā stāva telpu.
Izstādi var aplūkot Dundagas pils darba laikā.