Izstādes darbi ir dziļi personiska reakcija uz dzīvi un pieredzi — tie atklāj iekšējo spriedzi, konfrontāciju un emocionālu nepieciešamību. Gleznojums kļūst par mediju, caur kuru skatītājs tiek aicināts sastapties ar netveramo, iztēloto un intuitīvi sajūtamo. Izstāde veidota no trim savstarpēji savijušām sērijām, kurās atainoti autora iekšējie pārdzīvojumi.
Sērija Sievietes ir cieņas apliecinājums, kas dzimis no sērām – reakcija uz autora vīramātes zaudējumu un sievietes būtības godinājums tās attiecību lomās: māte, māsa, māsīca, tante, draugs. Šīs figūras, bieži vien nepilnīgas vai abstraktas, nepaļaujas uz fizisko formu atpazīšanai. Tā vietā tās runā caur acīm – skatieniem, kas nes dzīves pieredzes, noslēpumus un intuīciju.
Sērija Attiecības pievēršas abstrakcijai, lai attēlotu cilvēku saikņu emocionālo telpu. Sarkanās sfēras un līnijas – individuālās identitātes simboli – mijiedarbojas tintes un krāsas laukos, atainojot spriedzi, pievilkšanos un konfliktu. Tintes plūdums attēlo zemapziņu, savukārt strukturētie krāsas triepieni iezīmē apzinātas domas un skaidrības brīžus.
Sērija Bez nosaukuma abstrakcija pēta robežu starp zemapziņu un apzināto es. Tinte plūst improvizēti – šķidra, instinktīva un necaurspīdīga – raisot zemapziņas dziņu straumes, kas pretojas pilnīgai artikulācijai. Pretstatā tam, skaidrāk definētie un strukturētie krāsas triepieni ievada apziņas mirkļus, iezīmējot apzinātas domas un nodoma klātbūtni. Katrs kompozīcijas lauks kļūst par sarunu telpu, kur zināmais un nezināmais šķērsojas – norādot, ka uztvere, tāpat kā pats es, vienmēr mainās, veidojoties gan no tā, ko saprotam, gan no tā, kas mums paslīd garām.
Ecēhiēls Resenite Alvaress ir profesionāls argentīniešu psihoanalītiķis, kura skatījums uz mākslu veidojas kā refleksijas un konfrontācijas telpa – tilts starp emocionālo pieredzi un to vizuālo izteiksmi. Viņa darbi piedāvā skatītājam iespēju ielūkoties gan sevī, gan cilvēka psiholoģijas universālajos aspektos. Savas jaunākās trīs darbu sērijas mākslinieks radījis 2024. un 2025. gada pelēkajos mēnešos, dzīvojot Latvijā.
Viņa paša vārdiem: "Radīšana, tajā, ko daru, nemeklē skaistumu, nedz arī ir iedomīga. Tā konfrontē. Tā ir sastapšanās ar kaut ko manī, kas cenšas tikt pierakstīts. Atbildes reakcija."