Gluži kā dabā, kur zeme ir pauguraina, saplaisājusi vai rētaina, mākslinieka Jura Petraškeviča zīmējumu variācijas un tekstūras atklājas to virspusē. Franču dzejnieks Pols Valerī rakstīja, ka “cilvēkā visdziļākais ir āda”, jo viss, kas cilvēkā patiesi ir dzīvs un īsts, notiek tieši tur, kur viņš saskaras ar pasauli, proti, uz ādas. Tāpat arī Petraškeviča mākslas darbi ir robeža starp sevi un pasauli, visa sensorā pieredzes vieta un veids, kā uztvert gan sevi, gan citus.
Uz papīra virsmas saskatāms vēziens, rokas pieskārieni, smērējumi, sajūtams, kā plauksta ieberž pigmentu papīra šķiedrā, saskatāms grafīta spīdīgais tonis vai ogles daudzveidīgā melnuma gradācijas. Tā mākslinieks fiksē novērojumus un sajūtas, kas uz papīra kā noberzums parādās no intensīva, ilgstoši mehāniska kairinājuma noteiktā vietā. Ja no berzes uz apsarkušas ādas milst tulzna, tad mākslinieka Jura Petraškeviča darbos uzblīst plānā papīra šķiedra, kurā uzkrājies siltums no kustības un pieskāriena. Šķiet, ka papīrs kļūst dzīvs, reaģējot uz spiedienu: tas piebriest, dažviet plīst, citviet iegrimst – kā ādā iedzīvojies rētainums. Kā noberzums, kas vienlaikus ir gan zīme, gan notikums.
Mēs bieži pārvērtējam “slēpto” vai “iekšējo” un neievērojam bagātīgo informāciju, kas pieejama virspusē. Tieši tur krustojas redzamais, taustāmais un saklausāmais. Uzmanība, kas tiek veltīta virspusei gan dabā, gan sevī, palīdz neizdarīt nejaušus pieņēmumus par to, kas patiesībā var izrādīties visbūtiskākais.
Juris Petraškevičs (dz. 1953) ir studējis grafikas mākslu, taču viņa radošais redzējums nav piesaistīts vienam medijam vai tehnikai. Autora darbos būtisks ir process, nepārtraukta meklēšana un improvizācija. Mākslinieka domāšanu ietekmē arī skaņa – laikmetīgā mūzika, džezs, kuru principi atbalsojas viņa vizuālajā valodā.
Petraškevičs izstādēs piedalās kopš 1972. gada, sarīkojis ap 30 personālizstāžu Latvijā un ārvalstīs, pārstāvējis Latviju nozīmīgās starptautiskās izstādēs. Viņš ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Vizuālās mākslas nodaļas vadītājs.
Izstāde apskatāma no 4. marta līdz 19.aprīlim. Jūrmalas muzeja darba laiks: P.,O. – Slēgts, T.–Sv. – 10.00–17.00.