Pagājušā gadsimta 80. gados sevi spilgti pieteica jauno gleznotāju grupa, kuras darbība noslēdzās ar izstādi-akciju Maigās svārstības. Šis notikums atstāja pēdas. Kuratora Ivara Runkovska iniciētais projekts “apzīmogoja” tā dalībniekus, un viņu turpmākā radošā darbība tika asociēta tieši ar šo izstādi. Viņus joprojām dēvē par Maigo svārstību māksliniekiem, neraugoties uz savstarpēji kardināli atšķirīgajiem izteiksmes un domāšanas veidiem. Vienojošais elements, visticamāk, ir paaudzes attieksme pret lietām un dzīvi.
Ģirta Muižnieka personālizstāde Maigās svārstības 1. Jambo ir šī cikla ievadizstāde. "Jambo var būt jebkas – kāds zvēriņš, dziesmas vārdi, bērna šļupsts. Gluži kā dada nenozīmē neko. Kaut kas iracionāls. Taču es atklāju, ka jambo nozīmē “sveiks” svahili valodā, kurā runā daudzi Austrumāfrikā. Man tā ir sava veida sasveicināšanās arī Maigajām svārstībām,” tā par izstādi stāsta mākslinieks, kuram sasveicināšanās ar skatītājiem caur izstādes nosaukumu nav pirmā reize. 2006. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika viņa izstāde, kas saucās Salut! Runājot par Jambo, Muižnieks uzsver, ka tā būs turpinājums tēmām, kas bijušas klātesošas viņa pēdējo gadu darbos: “Nonfinito – kā nepabeigtības slavinājums un tās pārākums par pabeigtību. Bībeles motīvu vilinājums ticēt brīnumiem, jo brīnums ir jebkura pašsaprotama lieta un eksistence. Antikompozīcija kā izteiksmes forma. Savus darbu motīvus es neizdomāju racionāli. Tie atnāk paši, iespējams tiecoties spoguļoties citādākā skatījumā.”
Ģirts Muižnieks dzimis 1956. gadā, ieguvis Maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1983. gada. Izstādēs piedalās no 1980. gada – ASV, Spānijā, Francijā, Itālijā, Zviedrijā un citur. Saņēmis Latvijas mākslinieku savienības Zelta medaļu Gada mākslinieks 2007, Muižnieka darbi atrodami vairākās prestižās ārvalstu kolekcijās. Šī ir viņa 20. personālizstāde, turklāt Ventspilī gleznotājs izstādās pirmoreiz.