array(12) {
  ["CSection16"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(16)
    ["title"]=>
    string(3) "RSS"
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["groupid"]=>
    int(1)
    ["lang"]=>
    string(2) "lv"
    ["parentid"]=>
    int(0)
    ["path"]=>
    string(8) "feedlist"
    ["subpages"]=>
    int(0)
    ["name"]=>
    string(8) "feedlist"
    ["position"]=>
    int(9)
    ["layoutid"]=>
    int(13)
    ["themeid"]=>
    int(0)
    ["packageid"]=>
    int(0)
    ["status"]=>
    string(7) "visible"
    ["extra"]=>
    string(49) "{"shortcut_pageid":"1","url":"","target":"_self"}"
    ["meta_title"]=>
    string(0) ""
    ["meta_description"]=>
    string(0) ""
    ["page_class"]=>
    string(0) ""
    ["hierarchy"]=>
    string(8) "cat16cat"
    ["is_auth"]=>
    int(1)
  }
  ["CSection17"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(17)
    ["title"]=>
    string(21) "Lietošanas noteikumi"
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["groupid"]=>
    int(1)
    ["lang"]=>
    string(2) "lv"
    ["parentid"]=>
    int(0)
    ["path"]=>
    string(20) "lietosanas-noteikumi"
    ["subpages"]=>
    int(0)
    ["name"]=>
    string(20) "lietosanas-noteikumi"
    ["position"]=>
    int(10)
    ["layoutid"]=>
    int(13)
    ["themeid"]=>
    int(0)
    ["packageid"]=>
    int(0)
    ["status"]=>
    string(7) "visible"
    ["extra"]=>
    string(49) "{"shortcut_pageid":"1","url":"","target":"_self"}"
    ["meta_title"]=>
    string(0) ""
    ["meta_description"]=>
    string(0) ""
    ["page_class"]=>
    string(0) ""
    ["hierarchy"]=>
    string(8) "cat17cat"
    ["is_auth"]=>
    int(0)
  }
  ["CSection2"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(2)
    ["title"]=>
    string(11) "Meklēšana"
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["groupid"]=>
    int(1)
    ["lang"]=>
    string(2) "lv"
    ["parentid"]=>
    int(0)
    ["path"]=>
    string(6) "search"
    ["subpages"]=>
    int(0)
    ["name"]=>
    string(6) "search"
    ["position"]=>
    int(2)
    ["layoutid"]=>
    int(13)
    ["themeid"]=>
    int(0)
    ["packageid"]=>
    int(0)
    ["status"]=>
    string(7) "visible"
    ["extra"]=>
    string(49) "{"shortcut_pageid":"1","url":"","target":"_self"}"
    ["meta_title"]=>
    string(0) ""
    ["meta_description"]=>
    string(0) ""
    ["page_class"]=>
    string(0) ""
    ["hierarchy"]=>
    string(7) "cat2cat"
    ["is_auth"]=>
    int(1)
  }
  ["CSection11"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(11)
    ["title"]=>
    string(12) "Laika ziņas"
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["groupid"]=>
    int(4)
    ["lang"]=>
    string(2) "lv"
    ["parentid"]=>
    int(0)
    ["path"]=>
    string(11) "laika-zinas"
    ["subpages"]=>
    int(0)
    ["name"]=>
    string(11) "laika-zinas"
    ["position"]=>
    int(0)
    ["layoutid"]=>
    int(13)
    ["themeid"]=>
    int(0)
    ["packageid"]=>
    int(0)
    ["status"]=>
    string(6) "hidden"
    ["extra"]=>
    string(49) "{"shortcut_pageid":"1","url":"","target":"_self"}"
    ["meta_title"]=>
    string(0) ""
    ["meta_description"]=>
    string(0) ""
    ["page_class"]=>
    string(4) "gray"
    ["hierarchy"]=>
    string(8) "cat11cat"
    ["is_auth"]=>
    int(1)
  }
  ["CSection323"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(323)
    ["title"]=>
    string(27) "Datu aizsardzības politika"
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["groupid"]=>
    int(1)
    ["lang"]=>
    string(2) "lv"
    ["parentid"]=>
    int(0)
    ["path"]=>
    string(26) "datu-aizsardzibas-politika"
    ["subpages"]=>
    int(0)
    ["name"]=>
    string(26) "datu-aizsardzibas-politika"
    ["position"]=>
    int(138)
    ["layoutid"]=>
    int(13)
    ["themeid"]=>
    int(0)
    ["packageid"]=>
    int(0)
    ["status"]=>
    string(7) "visible"
    ["extra"]=>
    string(49) "{"shortcut_pageid":"1","url":"","target":"_self"}"
    ["meta_title"]=>
    string(0) ""
    ["meta_description"]=>
    string(0) ""
    ["page_class"]=>
    string(0) ""
    ["hierarchy"]=>
    string(9) "cat323cat"
    ["is_auth"]=>
    int(0)
  }
  ["CSection44"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(44)
    ["title"]=>
    string(6) "Raksts"
    ["type"]=>
    string(6) "module"
    ["groupid"]=>
    int(5)
    ["lang"]=>
    string(2) "lv"
    ["parentid"]=>
    int(0)
    ["path"]=>
    string(6) "raksts"
    ["subpages"]=>
    int(0)
    ["name"]=>
    string(6) "raksts"
    ["position"]=>
    int(0)
    ["layoutid"]=>
    int(18)
    ["themeid"]=>
    int(0)
    ["packageid"]=>
    int(1)
    ["status"]=>
    string(7) "visible"
    ["extra"]=>
    string(50) "{"shortcut_pageid":"37","url":"","target":"_self"}"
    ["meta_title"]=>
    string(0) ""
    ["meta_description"]=>
    string(0) ""
    ["page_class"]=>
    string(0) ""
    ["hierarchy"]=>
    string(8) "cat44cat"
    ["is_auth"]=>
    int(1)
  }
  ["CSection46"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(46)
    ["title"]=>
    string(5) "Tēma"
    ["type"]=>
    string(6) "module"
    ["groupid"]=>
    int(5)
    ["lang"]=>
    string(2) "lv"
    ["parentid"]=>
    int(0)
    ["path"]=>
    string(11) "atslegvards"
    ["subpages"]=>
    int(0)
    ["name"]=>
    string(11) "atslegvards"
    ["position"]=>
    int(2)
    ["layoutid"]=>
    int(20)
    ["themeid"]=>
    int(0)
    ["packageid"]=>
    int(2)
    ["status"]=>
    string(7) "visible"
    ["extra"]=>
    string(50) "{"shortcut_pageid":"37","url":"","target":"_self"}"
    ["meta_title"]=>
    string(0) ""
    ["meta_description"]=>
    string(0) ""
    ["page_class"]=>
    string(0) ""
    ["hierarchy"]=>
    string(8) "cat46cat"
    ["is_auth"]=>
    int(1)
  }
  ["CSection138"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(138)
    ["title"]=>
    string(7) "Arhīvs"
    ["type"]=>
    string(6) "module"
    ["groupid"]=>
    int(5)
    ["lang"]=>
    string(2) "lv"
    ["parentid"]=>
    int(0)
    ["path"]=>
    string(6) "arhivs"
    ["subpages"]=>
    int(0)
    ["name"]=>
    string(6) "arhivs"
    ["position"]=>
    int(4)
    ["layoutid"]=>
    int(14)
    ["themeid"]=>
    int(0)
    ["packageid"]=>
    int(6)
    ["status"]=>
    string(7) "visible"
    ["extra"]=>
    string(50) "{"shortcut_pageid":"37","url":"","target":"_self"}"
    ["meta_title"]=>
    string(0) ""
    ["meta_description"]=>
    string(0) ""
    ["page_class"]=>
    string(0) ""
    ["hierarchy"]=>
    string(9) "cat138cat"
    ["is_auth"]=>
    int(1)
  }
  ["CSection170"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(170)
    ["title"]=>
    string(21) "Populārākās ziņas"
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["groupid"]=>
    int(5)
    ["lang"]=>
    string(2) "lv"
    ["parentid"]=>
    int(0)
    ["path"]=>
    string(11) "popularakas"
    ["subpages"]=>
    int(0)
    ["name"]=>
    string(11) "popularakas"
    ["position"]=>
    int(105)
    ["layoutid"]=>
    int(20)
    ["themeid"]=>
    int(0)
    ["packageid"]=>
    int(0)
    ["status"]=>
    string(7) "visible"
    ["extra"]=>
    string(49) "{"shortcut_pageid":"1","url":"","target":"_self"}"
    ["meta_title"]=>
    string(0) ""
    ["meta_description"]=>
    string(0) ""
    ["page_class"]=>
    string(0) ""
    ["hierarchy"]=>
    string(9) "cat170cat"
    ["is_auth"]=>
    int(1)
  }
  ["CSection9"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(9)
    ["title"]=>
    string(5) "Video"
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["groupid"]=>
    int(4)
    ["lang"]=>
    string(2) "lv"
    ["parentid"]=>
    int(0)
    ["path"]=>
    string(8) "diena-tv"
    ["subpages"]=>
    int(0)
    ["name"]=>
    string(8) "diena-tv"
    ["position"]=>
    int(1)
    ["layoutid"]=>
    int(13)
    ["themeid"]=>
    int(0)
    ["packageid"]=>
    int(0)
    ["status"]=>
    string(12) "inaccessible"
    ["extra"]=>
    string(96) "{"shortcut_pageid":"1","url":"","target":"_self","package":{"group_id":"1","gallery_page":"40"}}"
    ["meta_title"]=>
    string(0) ""
    ["meta_description"]=>
    string(0) ""
    ["page_class"]=>
    string(7) "inverse"
    ["hierarchy"]=>
    string(7) "cat9cat"
    ["is_auth"]=>
    int(1)
  }
  ["CSection45"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(45)
    ["title"]=>
    string(8) "Aptaujas"
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["groupid"]=>
    int(5)
    ["lang"]=>
    string(2) "lv"
    ["parentid"]=>
    int(0)
    ["path"]=>
    string(8) "aptaujas"
    ["subpages"]=>
    int(0)
    ["name"]=>
    string(8) "aptaujas"
    ["position"]=>
    int(1)
    ["layoutid"]=>
    int(13)
    ["themeid"]=>
    int(0)
    ["packageid"]=>
    int(0)
    ["status"]=>
    string(7) "visible"
    ["extra"]=>
    string(50) "{"shortcut_pageid":"37","url":"","target":"_self"}"
    ["meta_title"]=>
    string(0) ""
    ["meta_description"]=>
    string(0) ""
    ["page_class"]=>
    string(0) ""
    ["hierarchy"]=>
    string(8) "cat45cat"
    ["is_auth"]=>
    int(1)
  }
  ["CSection293"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(293)
    ["title"]=>
    string(14) "Mani favorīti"
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["groupid"]=>
    int(8)
    ["lang"]=>
    string(2) "lv"
    ["parentid"]=>
    int(233)
    ["path"]=>
    string(22) "eveikals/mani-favoriti"
    ["subpages"]=>
    int(0)
    ["name"]=>
    string(13) "mani-favoriti"
    ["position"]=>
    int(133)
    ["layoutid"]=>
    int(34)
    ["themeid"]=>
    int(0)
    ["packageid"]=>
    int(0)
    ["status"]=>
    string(7) "visible"
    ["extra"]=>
    string(49) "{"shortcut_pageid":"1","url":"","target":"_self"}"
    ["meta_title"]=>
    string(0) ""
    ["meta_description"]=>
    string(0) ""
    ["page_class"]=>
    string(0) ""
    ["hierarchy"]=>
    string(19) "cat233cat cat293cat"
    ["is_auth"]=>
    int(0)
  }
}
Bāra I Love You 10 gadu jubileja. Uz kreņķiem – burkānu sulu! / Diena
Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Bāra I Love You 10 gadu jubileja. Uz kreņķiem – burkānu sulu!

Vecrīgas bārs I Love You ver durvis apmeklētājiem jau desmit gadu. Trīs uz bāra bāzes izveidotās izdevniecības mākslinieki spēlēs jubilejas koncertā Palladium Rīga

Visiem, kas meklē alternatīvu Vecrīgas ierastajam popmūzikas troksnim, vienmēr ir jāatgriežas vienā vietā – I Love You Aldaru ielā! Tā varam lasīt kroga mājaslapas aprakstā, kas ir visai pretenciozi, tomēr vismaz daļēji atbilst patiesībai, un desmit gadu garumā, kopš I Love You (ILY) vēris savas durvis, nekas būtiski nav mainījies. Lielākajā daļā Vecrīgas izklaides vietu iebāžot degunu un paspicējot ausis, vēl daudz biežāk nekā pirms desmit gadiem var dzirdēt gandrīz vienu un to pašu, tāpēc dažam dīdžejam pat publiski pasprukusi frāze, ka Vecrīgā ir tikai viena vieta, kur var atļauties nekad nespēlēt pieprasītu s***u, bet – tieši otrādi – apgaismot cilvēkus, ka mūzika ir kas vairāk par noturīgu ritmu un dažām zināmām melodijām. I Love You!

Bruno, Dace, Ringuss

Kroga apakšstāvā regulāri notiek koncerti, un nu vairākus gadus ILY ir arī mūzikas izdevniecība. Joprojām maza un bez savām biroja telpām, ja par tādu neuzskata pašu krogu, kurā notiekošie koncerti ir arī grupu publiskā eksaminēšana, pēc kuras tiek spriests, vai to ierakstus izdot vai tomēr ne un arī vai tās vērts laist uz ILY skatuves Positivus festivālā. Tie spriedēji jeb ILY Records ir trīs cilvēki, kuriem amatu (direktors, jurists, reklāmists utt.) sadalījuma nav – Bruno Roze, Dace Volfa un Uldis Pabērzis, kuru draugi pazīst kā Ringusu. Protams, ir vēl neskaitāmi padomdevēji, par kuriem var kļūt gan draugi, gan krodziņa ILY apmeklētāji, jo viss ir un notiek tepat blakus. Tajā pašā laikā izdevniecības slava aizgājusi tālu ārpus Latvijas robežām – 2010. gada septembrī tika noslēgts pirmais starptautiskais līgums ar igauņu grupu Ewert and The Two Dragons, kuras albums kļuva par vienu no komerciāli veiksmīgākajiem ierakstiem Igaunijas mūzikas vēsturē. Visā pasaulē, kur tas tiek pārdots, uz vāciņa nodrukātais izdevējs ir un paliek I Love You Records.

Tirgus brūk, mazie paliek

ILY Records līdzās Naba Music un P3lican šogad ir kļuvis par vienu no ražīgākajiem mūzikas izdevējiem, aiz sevis atstājot Lausku un Upi TT, bet izdevniecības, kas savulaik bija lielākās, ir kļuvušas pavisam klusas. "Cilvēki, kuri tajā ir iekšā galvenokārt kā biznesā, atmet ar roku, ja bizness neiet, un meklē citu biznesu," saka Dace Volfa. Bruno neapstrīd, ka arī lielās izdevniecībās ir cilvēki, kuri to dara mūzikas dēļ, tomēr tās vairāk ir tādas lielas institūcijas, bet ILY viss notiek kā ģimenē. Starp ILY Records izdotajiem ierakstiem ir gan lielās un dārgās studijās, gan lauku mājās tapuši ieraksti. Galvenais ir saturs un, protams, tā atbilstība pašu gaumei. "Tikai un vienīgi! Ir jau papilnam visādu lietu, kas ir baigi foršas, bet, ja, tiekoties ar tiem cilvēkiem, tu saproti, ka kaut kā tur īsti nav un pilnu kontaktu tu nedabū, to darīt nevar. Man personīgi tas ir baigi būtiski," saka Bruno, un Dace viņam piebalso: "Mums tie visi mūziķi ir vairāk vai mazāk kā draugi – svarīgi, lai būtu skaidrs, ka mēs runājam par vienu lietu, un nebūtu tā, ka mēs par vienu, viņi par kaut ko citu un beigās visi ir dusmīgi un nelaimīgi."

Neuzsildīsi kā gludekli

Pirmais ILY organizētais koncerts ārpus pašu kroga bija zviedru grupas The Concretes koncerts uz kuģīša Andrejsalā. "Bija foršs koncerts, pašiem baigi patika, bet tas nesanāca ļoti veiksmīgs, jo nebija vēl īsti saprašanas, kā to darīt. Ļoti gribējās, bet nezinājām, kā to izdarīt," atzīst Bruno un piebilst, ka neko īsti nezinot vēl joprojām, kaut jau vairākus gadus tiek organizētas ILY skatuves aktivitātes festivālā Positivus, kas daudziem mūzikas mīļotājiem patīk labāk nekā koncerti uz lielajām skatuvēm milzīga pūļa priekšā, kur acu kontakts starp mūziķi un klausītāju vairs nav iespējams.

Mūzikas biznesā, kur viss nemitīgi mainās, nevar visu apgūt, izlasot vienu grāmatu, kā, piemēram, izlasot gludekļa instrukciju, kurā rakstīts, ka jāieštepselē, jāpagaida, kamēr karsts, un tad viss būs forši, salīdzina Dace: "Tāpēc jau notiek tās neskaitāmās konferences, kur sanāk visādi pieredzējuši vīri un stāsta lielākoties par piemēriem no pašu dzīves, par veiksmēm un to iemesliem – spriež, vai tas bijis tāpēc, ka darīja pareizi, vai vienkārši noveicās, jo citreiz viss ir bijis izskaitļots līdz pēdējam, ka tam ir jāstrādā, bet tas ņem un izgāžas..."

Lai pašiem atlaides

Doma par sava kroga izveidošanu radusies Bruno kopā ar Uldi Pabērzi, pavadot laiku savulaik populārajā Ai, karamba Pulkveža Brieža ielā. "It kā tur patika, bet īsti laikam ne. Tajā laikā nebija opciju, kur aiziet, – Pulkvedis bija un īru krogi pa pillo. Tad likās, ka vajag uztaisīt savējo, lai pašiem patīk. Vairāk mūzikas dēļ, un, protams, lai paši sev varam dot atlaides. Tā arī uztaisījām. Šī vieta bija tukša – grīdas vispār nebija. Tur, kur tagad ir bārs, bija caurums – tikai tādas sijas, pār kurām pārlikti pāris dēļu, un apakšā bija bedre," par pašu sākumu stāsta Bruno. Bāra nosaukums I Love You un arī logo aizgūts no zviedru grupas The Cardigans dziesmas For What It’s Worth klipa, kura varonis – par draudzenes aizbraukšanu sabēdājies trusis – apmeklē bāru ar tādu nosaukumu, lai uz kreņķiem kārtīgi iedzertu burkānu sulu. Bruno šāds nosaukums iepaticies, un viņš licis to priekšā apspriešanai. Pārējie nobalsojuši. Kaut kad sākumā licies, ka tomēr šāds nosaukums nav īsti labs, bet tad tas iegājies – pie tā pierasts, un tas labi iederējies arī vēlāk, attīstoties par skatuvi un izdevniecību. Dace piebilst, ka ārzemēs, iedodot kādam vizītkarti ar tādu uzrakstu, uzreiz pretī smaids pa visu seju.

Ameriku nesaķert

Sākumā, kad iznāca Goran Goras pirmā mazā vinila platīte, debijas albums Jetlag un Mona De Bo pirmā lielā plate, izdevniecība ar briedīti logo vēl tika dēvēta par Rudolph Records, bet vēlāk, lai lieki nesarežģītu lietas, arī izdevniecība nosaukta par I Love You. 2006. gadā izdevniecības pārstāvji kopā ar savu pirmo mākslinieku Goran Goru devās uz mūzikas industrijas saietu South By Southwest Ostinā Teksasā. Arī tā bija laba skola. "No personīgās pieredzes varu teikt visām jaunajām latviešu grupām, kuras ir padzirdējušas, ka tur vajag braukt, – tā ir naudas un laika tērēšana, cerot, ka tur nu tevi kāds pamanīs. Tur viss ir pārāk baiss savā milzīgumā! Ja ir lieka nauda, to var darīt, bet cerības uz to likt nevajag. Tepat Eiropā un arī Baltijā ir pietiekami daudz visādu pasākumu, ar kuriem būtu vērts sākt, jo tie vismaz ir kaut kādos cilvēkam aptveramos izmēros," atzīst Dace. Viss ir jādara solīti pa solītim – trīs gadus pēc pirmā un veiksmīgā starptautiskā līguma ar Ewert and The Two Dragons šogad jau bijusi ziņa par britu grupas Sons Of Noel and Adrian oficiālo pārstāvēšanu Baltijas valstīs. Tāpēc, svinot krodziņa desmit gadu jubileju, šoreiz tas nenotiks pašu mājās, bet koncertzālē Palladium Rīga, un bez izdevniecības jaunajiem angļu partneriem uzstāsies arī Goran Gora, ar kuru viss sākās, un Laika suns – šajā grupā bez līdera Arņa Račinska spēlē arī mūziķi no grupām Momend un Parara, kuru albumi arī ir I Love You katalogā.

Koncerts

Bāra I Love You 10 gadu jubilejas koncerts Palladium Rīga 30.X plkst. 19

Piedalās Sons Of Noel and Adrian (Lielbritānija), Laika suns, Goran Gora. Biļetes – www.ekase.lv

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

array(4) {
  ["Article14251494"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14251494)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(49)
    ["title"]=>
    string(75) "Nedaudz skarbuma. Atstatuvums virtuālajā vidē un Ziemeļkurzemes krastā"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(547) ""Man radās doma radīt sociāli aktīvas mākslas projektu ar antropoloģisku ievirzi," stāsta virtuālās fotoizstādes _Atstatuvums_ kuratore Katrīna Jaunupe un saka lielu paldies Latvijas Kultūras akadēmijas rektorei, profesorei Rūtai Muktupāvelai par konsultāciju. Tajā aplūkojamie darbi piedāvā tuvāk iepazīties ar dažādām sociālām grupām – indiešu kopienu, cilvēkiem ar mentāliem traucējumiem, pusaudžiem bērnunamā, Ziemeļkurzemes lībiešiem, Lucavsalas iemītniekiem un ģimenēm, kurās aug adoptēti bērni."
    ["lead_paid"]=>
    string(2872) "

Kuratore Katrīna Jaunupe piebilst, ka viņu vienmēr ir interesējusi integrācijas tēma un pēdējā laika notikumi tikai nostiprinājuši vēlmi par to runāt arī mākslā, kas, viņasprāt, ir labākā valoda, kurā to darīt un mudināt sabiedrību lauzt savus stereotipus un mazināt sociālo nošķiršanos. Piedalīties šajā projektā Katrīna Jaunupe uzrunājusi sešus fotogrāfus Andreju Strokinu, Kristīni Madjari, Reini Hofmani, Georgu Avetisjanu, Ievu Balodi un Ivetu Gabaliņu, kuri šīs vasaras laikā veikuši pētījumu par viņu izvēlētajām tēmām, komunicējot, ierakstot sarunas, iemūžinot dažādas sadzīves detaļas un uzņemot videomateriālus. Izstāde apskatāma interneta vietnē www.atstatuvums.lv.

 

Nesteidzīgas sarunas

Uz nelielu sarunu aicinājām fotogrāfu Georgu Avetisjanu, kura pētījuma uzmanības centrā bija Ziemeļkurzemes zvejniekciemi starp Ventspili un Ģipku ar mērķi pētīt lībiešu krastu, lībiešus un viņu pēctečus kā vienu no visstraujāk izzūdošajām etniskajām grupām Latvijā. Viņš pats ir dzimis un uzaudzis Kaltenē Rojas novadā, kur notikusi fotogrāfa pirmā saskarsme ar līvu tēmu, iespējams, jau no bērnības, bet apzinātāk tas bijis, strādājot pie viena no saviem projektiem – pirms dažiem gadiem radot izstādi un fotogrāmatu ar nosaukumu Dzimtene. Valstī garākais ciems.

Pirms sava jaunā pētījuma uzsākšanas Georgs Avetisjans sazinājies ar Veroniku Milleri Mazirbē un Baibu Šuvcāni Kolkā, kuru vārdi ir labi pazīstami lībiešu kultūras uzturēšanas un pētīšanas kontekstā. Viņš ticis pie literatūras resursiem, lai spētu vairāk iedziļināties šajā tēmā, sagatavoties sarunām un jau pēc tam doties ceļā un ļauties nejaušībām, kas no viena cilvēka aizvestu pie nākamā. "Ņemot vērā, ka bija vasara, man gribējās, lai šis projekts kļūtu par piedzīvojumu man pašam," atminas fotogrāfs, kurš devies desmit dienu ilgā izbraucienā gar jūras piekrasti ar savu velosipēdu un telti.

Tā laikā Georgs Avetisjans piedzīvojis stipru vēju, lietu, sauli un vasaras aukstās naktis, kad termometra stabiņš noslīdējis līdz pat četriem grādiem, kam viņš nav bijis sagatavojies. "Tā bija laba pieredze sajust šīs vietas skarbumu, kas ir formējis vietējos cilvēkus cauri laikiem," atzīst fotogrāfs un piebilst, ka teltī pavadījis tikai četras naktis, bet pārējās saskāries ar vietējo viesmīlību. Tā bijusi iespēja pasēdēt ar viņiem pie ugunskura vai kamīna un ļauties nesteidzīgām sarunām par dažādām tēmām – par lībiešiem, par dabu, par to, kas notiek šodien un kas mūs varētu sagaidīt nākotnē –, no kurām daļa ir palikusi ārpus ieraksta.

" ["info_paid"]=> string(222) "Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 10. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!" ["published"]=> string(19) "2020-11-10 09:19:00" ["created"]=> string(19) "2020-11-10 09:15:00" ["updated"]=> string(19) "2020-11-10 09:19:16" ["views"]=> int(3017) ["comments"]=> int(0) ["comments_allow"]=> string(3) "all" ["path"]=> string(90) "/kd/maksla/nedaudz-skarbuma.-atstatuvums-virtualaja-vide-un-ziemelkurzemes-krasta-14251494" ["thumbnail"]=> string(14) "2020-11-656731" ["media"]=> string(0) "" ["status"]=> string(6) "active" ["flags"]=> string(35) "newsfeed,no_wide_pic,originalc,paid" ["adminid"]=> int(19) } ["Article14251430"]=> array(20) { ["id"]=> int(14251430) ["type"]=> string(7) "default" ["catid"]=> int(43) ["title"]=> string(99) "Pļavas un pašu auklētie. Orķestra Rīga Lāčplēša dienas koncerts notiks. Vismaz tiešraidē" ["subtitle"]=> string(0) "" ["lead"]=> string(366) ""Lāčplēša dienā mēs nesērojam. Šī ir godināšanas diena. Mēs ar pateicību pieminam varoņus," saka diriģents, orķestra _Rīga_ mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns. Viņu sastopu piektdienas pēcpusdienā uzreiz pēc orķestra mēģinājuma, kurā slīpēti pēdējie interpretācijas akcenti Lāčplēša dienas programmai _Varoņus pieminot_. " ["lead_paid"]=> string(4171) "

Lāčplēša dienas programmai jāskan koncertā Rīgas Domā 11. novembrī plkst. 19, un aicinājums tur iegriezties pa ceļam vai atceļā no svecīšu sienas krastmalā joprojām ir spēkā, lai gan mūsu sarunas un arī raksta tapšanas laikā valdība vēl tikai lēma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un jauniem ierobežojumiem koronavīrusa savaldīšanai. Ja vien orķestris drīkstēs kopā spēlēt, paredzēta vismaz tiešraides straumēšana vietnē: facebook.com/RIGAorchestra. Jāseko informācijai.

 

Skulptūru tematikā

Lāčplēša dienai veltītajā koncertā Varoņus pieminot skanēs tikai latviešu komponistu mūzika. Koncertu aizsāks komponistes Ilonas Breģes Mūzika Kārļa Zāles piemiņai, kas 2018. gadā sacerēta un veltīta tieši orķestrim Rīga, kas 14 gadu (no 2006. gada 1. augusta līdz 2020. gada 15. jūnijam) bijis arī viņas ikdienas rūpju lokā šī kolektīva direktores amatā. Mūzika veidota tēlnieka monumentālo skulptūru tematikā, un iedvesma mūzikas tapšanai rasta Kārļa Zāles darbos – Brīvības piemineklī un Brāļu kapu memoriāla ansamblī, kur skulptūrās, bareljefos un ciļņos attēlotas tēmas, kas svarīgas Latvijai un latviešu tautai. Atbilstoši nosauktas opusa četras daļas: Māte – ģimenes sargātāja, Senču karavīri, Ievainotais jātnieks un Māte Latvija (ar kritušajiem dēliem). Valdis Butāns atgādina, ka šis opuss iekļauts arī orķestra Rīga jaunākajā izdotajā ierakstu albumā Pašu auklētie.

Arī Santas Ratnieces skaņdarbs Pļavas radies pēc orķestra Rīga pasūtījuma. Pēc pirmatskaņojuma Latvijas simtgadei veltītajā festivālā Trīs zvaigznes 2019. gadā tas tika izvirzīts Lielajai mūzikas balvai 2019 kategorijā Gada jaundarbs. Tas ir muzikāli dzīvs, smalks vēstījums par Latvijas dabiskajām pļavām. "Šo es izvēlējos, jo man šī mūzika ārkārtīgi patīk. Tā ir pilnīgi citādāka. Tur nav tikpat kā nevienas akadēmiski nospēlējamas, skaistas melodijas. Tā ir ar muzikāliem izteiksmes līdzekļiem un dažādiem skanējumu efektiem gleznota Latvijas dabas skaistuma un daudzveidības ainava. Tā ir lieliska modernā mūzika, kurā laikmetīga kompozīcijas tehnika nav pašmērķis, tā ir pakļauta spilgta tēla radīšanai. Tā nemaz nenotiek bieži. Šis ir izcils ilustratīvās mūzikas paraugs, tur dzird visas dabas skaņas. Viss ir smalki un gaumīgi. Manuprāt, Rīgas Doma akustika ir ļoti piemērota šai mūzikai," stāsta Valdis Butāns. Viņš uzsver, ka šo mūziku var uztvert un baudīt arī laikmetīgajā skaņumākslā nesagatavots klausītājs. "Cilvēkiem nereti šķiet, ka īstās dabas vērtības atrodamas dziļos mežos un purvos, un varbūt vēl ezeru salās un vecos parkos un ka pļava nav nekas īpašs. Patiesībā lielākā daļa Latvijas laukos redzamo zālāju nav īstas pļavas. Skaņdarbā vēlējos ietērpt pļavu daudzveidību dažādās skaņās. Es ceru, ka pēc daudziem gadiem šīs skaņas vēl joprojām uzvēdīs Latvijas pļavu liego un svaigo aromātu," – anotācijā raksta skaņdarba autore, kura ir noraizējusies par pļavu izzušanu.

 

Krāšņas harmonijas

Koncertā iekļauta arī ievērojamākā XX gs. latviešu simfoniķa Jāņa Ivanova Trešās simfonijas 2. daļa. "1938. gadā sacerētā simfonija koncertos sen nav spēlēta. Tā ir liriska, gaiša, krāšņu harmoniju caurstrāvota. Simfonijas instrumentāciju pūtēju orķestrim veidojis šīs jomas meistars Jakovs Raskins – orķestra Rīga leģendārā vadītāja Gunāra Ordelovska laikabiedrs," stāsta Valdis Butāns. Vērienīgam koncerta noslēgumam viņš izvēlējies Riharda Dubras Adagio appassionato, kuru komponistam 2012. gadā pasūtījis American Wind Symphony Orchestra. Pirmatskaņojumu Latvijā skaņdarbs piedzīvoja vēlāk orķestra Rīga izpildījumā.

" ["info_paid"]=> string(222) "Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 9. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!" ["published"]=> string(19) "2020-11-09 12:05:00" ["created"]=> string(19) "2020-11-09 11:59:00" ["updated"]=> string(19) "2020-11-09 12:05:47" ["views"]=> int(2284) ["comments"]=> int(0) ["comments_allow"]=> string(3) "all" ["path"]=> string(108) "/kd/muzika/plavas-un-pasu-aukletie.-orkestra-riga-lacplesa-dienas-koncerts-notiks.-vismaz-tiesraide-14251430" ["thumbnail"]=> string(14) "2020-11-656677" ["media"]=> string(0) "" ["status"]=> string(6) "active" ["flags"]=> string(35) "newsfeed,no_wide_pic,originalc,paid" ["adminid"]=> int(19) } ["Article14251187"]=> array(20) { ["id"]=> int(14251187) ["type"]=> string(7) "default" ["catid"]=> int(49) ["title"]=> string(100) "Pa meža stigu līdz Mozum. Muzeju krātuvē ir skatāmi pasaulslavenu tēlniecības darbu nolējumi" ["subtitle"]=> string(0) "" ["lead"]=> string(574) "Muzeju krātuvē Pulka ielā 8 (Rīgā) ir atvērta jauna pastāvīgā ekspozīcija _Skulptūru mežs_. Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumi, kas pēc desmit gadu pārtraukuma atkal ļauj apskatīt pasaulslavenu tēlniecības darbu ģipša kopijas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Ārzemju mākslas departamenta kolekcijas. Kopumā tajā var aplūkot 115 darbus, no kuriem 39 ir lielformāta skulptūras, bet pārējie ir galvas, bistes un sīkplastika. Jāatzīmē, ka sīkplastika nekad iepriekš nav bijusi pieejama plašākas publikas apskatei. " ["lead_paid"]=> string(2650) "

Viss ir kārtībā!

Šīs ekspozīcijas dizaina autors ir tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Sarunā ar laikrakstu Diena viņš atklāj, ka ģipša kopiju daudzums un to eksponēšanai atvēlētās telpas izmērs ir uzvedinājis uz meža tēmu un licis no tās izrietošos tēlos domāt arī tālāk. Tā ir radusies ideja par stigu līdz Mikelandželo darba Mozus nolējumam. Tai ir bijusi ne tikai arhitektoniska, bet arī konceptuāla nozīme, jo tēlnieks šajā ekspozīcijā parāda ceļu no arhaikas un pagānisma uz kristietību un renesansi, kuras laikā tapušie darbi atsaucās uz antīko formveidi.

Gļebs Panteļejevs stāsta, ka, ieejot iekšā šajā skulptūru mežā, viņu pārņemot harmonijas un miera sajūta, it kā šie darbi teiktu: "Vecīt, viss ir kārtībā, dzīve nav nekāda vieglā pastaiga, bet viss ir kārtībā!" Pirmo reizi viņš pats ar šīs ģipšu kopiju kolekcijas darbiem (un lielo mākslu vispār) ir saskāries aptuveni septiņu gadu vecumā, kad apmeklējis bijušo Aizrobežu mākslas muzeju Rīgas pilī, un kopš tiem laikiem nevarot iedomāties neko jaudīgāku pēc iedarbības kā Mozu, kas no bērna skatupunkta ir šķitis trīs reizes lielāks nekā tagad un kas joprojām ir iespaidīgs, – raksturo Gļebs Panteļejevs.

 

Durvis uz mākslu

Šīs nolējumu kolekcijas pamats ir arhitekta un mākslas vēsturnieka, Rīgas pilsētas Mākslas muzeja pirmā direktora Vilhelma Neimaņa XX gadsimta sākuma skulptūru pasūtījumi šī muzeja Kolonnu zālei. LNMM mākslas muzeja Rīgas birža vadītāja Daiga Upeniece stāsta, ka šādu ģipša kopiju kolekciju mode ir aizsākusies XIX gadsimta vidū. Vienu no pirmajām ir izveidojis Viktorijas un Alberta muzejs Londonā pēc karalienes Viktorijas ierosinājuma, lai daiļamatnieki varētu mācīties no šiem oriģinālu nolējumiem. Jau pēc tam šāda veida kolekcijas ir parādījušās arī citviet Eiropā, tajā skaitā Latvijā.

XX gadsimta 50. gados šie Vilhelma Neimaņa skulptūru pasūtījumi ir pārcēlušies uz Rīgas pili, tikuši apvienoti ar Latvijas Universitātes Mākslas kabineta un Kurzemes Provinces muzeja kolekcijām un palikuši tur līdz pat 2010. gadam kā viena no toreizējā Ārzemju mākslas muzeja pastāvīgajām ekspozīcijām. Daiga Upeniece atminas, ka viens no veidiem, kā pārbaudīt, vai no jaunā muzeja speciālista iznāks lietaskoks vai ne, ir bijis viņam uzticēt vadīt pusotras stundas garas ekskursijas cauri šai kolekcijai, kas ir bijusi ļoti iecienīta skolu vidū.

" ["info_paid"]=> string(223) "Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 4. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!" ["published"]=> string(19) "2020-11-04 11:36:00" ["created"]=> string(19) "2020-11-04 11:30:00" ["updated"]=> string(19) "2020-11-04 11:36:58" ["views"]=> int(3415) ["comments"]=> int(3) ["comments_allow"]=> string(3) "all" ["path"]=> string(112) "/kd/maksla/pa-meza-stigu-lidz-mozum.-muzeju-kratuve-ir-skatami-pasaulslavenu-telniecibas-darbu-nolejumi-14251187" ["thumbnail"]=> string(14) "2020-11-656408" ["media"]=> string(0) "" ["status"]=> string(6) "active" ["flags"]=> string(35) "newsfeed,no_wide_pic,originalc,paid" ["adminid"]=> int(19) } ["Article14251117"]=> array(20) { ["id"]=> int(14251117) ["type"]=> string(7) "default" ["catid"]=> int(54) ["title"]=> string(76) "Aivars Hermanis: Protams, ka varu! Tāda izdevība ir tikai vienreiz mūžā" ["subtitle"]=> string(0) "" ["lead"]=> string(170) "Beidzot digitalizēta un izdota CD grupas _Remix_ plate _...pie Laika_. Tās tituldziesma Vissavienības festivālā _Jūrmala`88_ skaļi pieprasīja brīvību Tēvzemei." ["lead_paid"]=> string(5402) "

"Vienmēr paliek kaut kas, ko gribētos un vajag izdarīt, bet svarīgāka ir kārtējā aktualitāte, un tad tas sāk vilkties. Ik pa brīdim paskrubina sirdsapziņa: esi apņēmies izdarīt, bet velc gumiju! 1989. gadā ierakstītās un 1990. gadā izdotās skaņu plates ...pie Laika digitalizēšana un izdošana CD bija viens no šādiem darbiem, Remix lielā projekta ietvaros nebija izdarīts. Pieķērāmies un izdarījām." Ģitārists, leģendārās grupas Remix mūziķis un producents Aivars Hermanis saka par jaunāko veikumu būtisku populārās mūzikas vēstures artefaktu atjaunošanā un iemūžināšanā.

Plate ...pie Laika ir spilgta atmodas laika liecība. Tās titulskaņdarba – Ulda Marhilēviča komponētās dziesmas ...pie Laika ar Igo vārdiem – pirmatskaņojums 1988. gada Vissavienības jauno solistu konkursā Jūrmala, kur Remix piedalījās kā viesi, bija pēkšņs un skaļš brīvības pieprasījums: "Brīvību, brīvību Tēvzemei. Nelūdzam. Pieprasām!" Izskanējis tiešraidē visā toreizējā PSRS, spēcīgais vēstījums uzvarēja arī 1988. gada Mikrofona aptaujā. Vairums no skaņuplatē iekļautajām dziesmām nekad nav skanējušas radio un netika digitalizētas, jo māsterieraksts gāja zudībā, kad 90. gadu sākumā tika apzagts skaņuplašu firmas Melodija birojs.

Aivars Hermanis stāsta par Remix darbības spilgto laiku.

Plate …pie Laika, kurā spēlēju kopā ar Uldi Marhilēviču (taustiņinstrumenti), Eduardu Glotovu (basģitāra) un Vilni Krieviņu (sitaminstrumenti), bet solists ir Igo, bija viena no skaņuplašu firmas Melodija pēdējiem izdevumiem. Diemžēl laikā, kad tika remontēta Reformātu baznīca, kur atradās ierakstu studija, un tās birojs uz laiku pārcelts uz konservatorijas kopmītnēm, naktī tur ielauzās zagļi. Starp aiznestajām lietām bija arī mūsu skaņuplates māstera oriģināls. Kopija, no kuras tika izgatavota plates matrica, bija aizsūtīta uz Maskavu, bet ieraksta vairs nebija. 

Kad nāca digitalizēšanas periods, mūsu kvalitātes latiņa bija augsta, tāpēc negribējām pārrakstīt no plates. Skaņu režisoram Andrim Grīnbergam lentēs bija saglabājušās tikai divas no astoņām dziesmām – Ulda Marhilēviča …pie Laika ar Igo slavenajiem vārdiem un Grēks ar Jāņa Baltausa vārdiem. Šie ieraksti bija Latvijas Radio fondos un tika nodigitalizēti. Tagad tehnoloģijas ir attīstījušās jau tik tālu, ka var izdarīt brīnumus. Firmas Jersika Records izdevniecības vadītājs Mareks Ameriks kopā ar Mārtiņu Krastiņu nociparoja atlikušās sešas dziesmas. Pēc tam grupas skaņu režisors Andris Grīnbergs mājās veselu mēnesi sēdēja, kamēr izķibināja ārā plates sprakšķus.

Plate tagad ir bibliogrāfisks retums?

Pat neatceros, cik eksemplāros to toreiz izdeva. Pieņemu, ka bija kādi tradicionālie piecdesmit tūkstoši. Atceros, mūsu pirmajai platei Vēstule (1986), kas tika izdota atkārtotās tirāžās, bija vairāk par simt tūkstoš eksemplāriem. Tā bija mūsu, atsevišķu autoru hitu izlase. Skaņdarbus nedaudz apvienoja tikai spēles maniere un aranžējumu stils. Savukārt …pie Laika jau bija konceptuāls produkts, pakārtots idejai. Lielākās daļas dziesmu autors bija Uldis Marhilēvičs. Abas manas dziesmas tapa vairāk uz hārdroka ģitārmūzikas bāzes. Mēs bijām jau grupa, kurā bijām pieslīpējušies cits citam.

Bet tāda, kur katrs varētu būt spēcīgs līderis!

Paldies Dievam, kad satikāmies Remix, visi bijām jau nobriedušas personības. Bijām ļoti atšķirīgi, bet arī sapratām, ka, lai izveidotu vienību, kas spēj spēlēt un radīt mūziku, ir jāievēro savstarpēji papildinošs līdzsvars. Protams, strīdējāmies un viedokļi bija visvisādi, bet nekad nenonācām līdz konfliktiem vai apvainojumiem.

Demokrātisks modelis bez galvenā bosa?

Katram bija viena balss. Arī tiem, kuri nepiedalījās mākslinieciskajā jaunradē tādā apmērā kā mēs ar Marhilu. Autors un aranžētājs vairāk bija Marhils, komponēju arī es un brīžiem Igo. Mēs ar Marhilu bijām galvenie producenti. Uzņēmos izpildproducenta, menedžera funkcijas, jo man jau bija orķestra vadītāja pieredze krogā un biju tas, kuram Raimonds Pauls piedāvāja iespēju veidot jaunu grupu. Jo tālāk gājām, jo vairāk veidojās kopdarbs, kurā katrs nāca ar savu ieguldījumu. Piemēram, tas, kā spēlēja un improvizēja mūsu sākotnējais basģitārists Jevgeņijs Ščapovs, bija ģeniāli. Kā viņš izveda basa līniju cauri visai kompozīcijai! Mēs to sapratām tad, kad pēc Remix koncertiem Norvēģijā viņš vairs neatgriezās Padomju Savienībā. Viņa vietā atnāca Eduards Glotovs. Viņš bija visnotaļ cienījams basists, no Liepājas grupas Credo. Jau pēc divām nedēļām jābrauc uz Vāciju, iedevām viņam notis, ierakstus, sākām spēlēt, bet kaut kā pietrūkst. Tad teicām: Edžu, nokopē Ščapovu! Viņš to izdarīja, gods kam gods, un viss sāka skanēt, kā dzirdams mūsu pirmajā platē.

" ["info_paid"]=> string(221) "Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 3. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!" ["published"]=> string(19) "2020-11-03 10:26:00" ["created"]=> string(19) "2020-11-03 10:20:00" ["updated"]=> string(19) "2020-11-03 11:30:22" ["views"]=> int(7834) ["comments"]=> int(2) ["comments_allow"]=> string(3) "all" ["path"]=> string(92) "/kd/intervijas/aivars-hermanis-protams-ka-varu-tada-izdeviba-ir-tikai-vienreiz-muza-14251117" ["thumbnail"]=> string(14) "2020-11-656301" ["media"]=> string(5) "photo" ["status"]=> string(6) "active" ["flags"]=> string(35) "newsfeed,no_wide_pic,originalc,paid" ["adminid"]=> int(19) } }

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


array(4) {
  ["Article14262252"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14262252)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(60)
    ["title"]=>
    string(75) "Muzeju nakts šogad notiks virtuālajā vidē un muzeju āra ekspozīcijās"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(263) "Piedāvājot dažādas norises virtuālajā vidē, kā arī muzeju āra ekspozīcijās un pilsētvidē, 60 Latvijas muzeji šogad 15. maijā piedalīsies Muzeju naktī, informēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.


"
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-10 15:31:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-10 15:28:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-10 15:31:20"
    ["views"]=>
    int(249)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(87) "/kd/zinas/muzeju-nakts-sogad-notiks-virtualaja-vide-un-muzeju-ara-ekspozicijas-14262252"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670615"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14262236"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14262236)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(60)
    ["title"]=>
    string(99) "Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ikgadējie zinātniskie lasījumi būs veltīti arheoloģijai"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(361) "Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) ikgadējie zinātniskie lasījumi šogad notiks 14. maijā no plkst. 9.30 _Zoom_ platformā un tiešraidē muzeja _Facebook_ lapā un būs veltīti divām izcilām personībām Latvijas arheoloģijā, kurām šogad atzīmē 100 gadu jubileju, – Annai Zariņai  un Vladislavam Urtānam, informēja LNVM pārstāvji."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-10 11:36:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-10 12:13:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-10 12:14:15"
    ["views"]=>
    int(204)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(109) "/kd/zinas/latvijas-nacionala-vestures-muzeja-ikgadejie-zinatniskie-lasijumi-bus-veltiti-arheologijai-14262236"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670595"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14262096"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14262096)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(60)
    ["title"]=>
    string(108) "Kultūras ministrija piešķirs 42 000 eiro sabiedrības izglītošanai par Latvijas valstiskuma veidošanos"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(204) " Kultūras ministrija (KM) izsludinājusi konkursu, kura uzvarētājam uz trīs gadiem atvēlēs 42 000 eiro, lai tas veiktu sabiedrības izglītošanu par Latvijas valstiskuma veidošanos un attīstību."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-07 16:47:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-07 16:46:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-07 16:47:12"
    ["views"]=>
    int(489)
    ["comments"]=>
    int(1)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(120) "/kd/zinas/kulturas-ministrija-pieskirs-42-000-eiro-sabiedribas-izglitosanai-par-latvijas-valstiskuma-veidosanos-14262096"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2020-11-656669"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14262080"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14262080)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(60)
    ["title"]=>
    string(110) "Latvijas Radošo savienību padome rīkos bezmaksas konsultācijas radošām personām par nodokļu izmaiņām"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(300) "Latvijas Radošo savienību padome (LRSP) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM) ir sākusi jaunu programmu ar bezmaksas konsultācijām radošām personām un radošajām savienībām par jautājumiem, kas saistīti ar jaunākajām nodokļu izmaiņām, juridiskiem un grāmatvedības jautājumiem."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-07 13:17:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-07 13:08:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-07 13:17:36"
    ["views"]=>
    int(378)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(119) "/kd/zinas/latvijas-radoso-savienibu-padome-rikos-bezmaksas-konsultacijas-radosam-personam-par-nodoklu-izmainam-14262080"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670346"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
}

Ziņas

Vairāk Ziņas


array(4) {
  ["Article14262254"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14262254)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(43)
    ["title"]=>
    string(90) "FOTO: Ar virtuozu arfu programmu noslēgusies koncertsērijas _Personīgi_ pavasara sezona"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(384) "Svētdien, 9. maijā, ar veltījumu māmiņām visā pasaulē tika noslēgta Liepājas koncertzāles _Lielais dzintars_ koncertsērijas _Personīgi_ pavasara sezona. Programmā _Arfas virtuozi_ smalkā un senā instrumenta meistari Joels fon Lerbers _(Joel von Lerber)_ un Dārta Tisenkopfa klausītājiem sniedza romantisma un impresionisma noskaņām piepildītu muzikālo sniegumu."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-10 16:09:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-10 16:00:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-10 16:09:57"
    ["views"]=>
    int(178)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(106) "/kd/muzika/foto-ar-virtuozu-arfu-programmu-noslegusies-koncertserijas-_personigi_-pavasara-sezona-14262254"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670616"
    ["media"]=>
    string(5) "photo"
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14262246"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14262246)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(43)
    ["title"]=>
    string(72) "Lūznavā notiks  trešais Baltijas džeza festivāls _Škiuņa džezs_ "
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(309) "Vasaras noslēgumā, no 25. līdz 28. augustam, Rēzeknes novada Lūznavas muižā atkal skanēs džeza mūzika – trešo reizi iecerēta Baltijas džeza festivāla _Škiuņa džezs_ norise, iezīmējot to kā stabilu tradīciju Latgales kultūras notikumu gada kalendārā, informēja festivāla rīkotāji."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-10 14:18:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-10 14:16:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-10 14:19:01"
    ["views"]=>
    int(201)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(82) "/kd/muzika/luznava-notiks-tresais-baltijas-dzeza-festivals-_skiuna-dzezs_-14262246"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670608"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14262225"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14262225)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(43)
    ["title"]=>
    string(41) "VIDEO: Ralfs Eilands izdod singlu _Miers_"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(245) "Mūziķis Ralfs Eilands izdod singlu un mūzikas video _Miers_.  Dziesmas ierakstā talkā nācis populārais reperis Edavārdi, savukārt mūzikas video galvenās lomas gods uzticēts aktierim Ģirtam Ķesterim, informēja mūziķa pārstāvji."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-10 09:39:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-10 09:35:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-10 09:40:06"
    ["views"]=>
    int(230)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(60) "/kd/muzika/video-ralfs-eilands-izdod-singlu-_miers_-14262225"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670585"
    ["media"]=>
    string(5) "video"
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14261883"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261883)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(43)
    ["title"]=>
    string(112) "Jums ir jādzied ar balsi, kāda jums ir, nevis ar tādu, par kādu sapņojat. Pieminot operdīvu Kristu Ludvigu"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(187) "Viņai pieder jutekliskākā, erotiskākā balss visu mecosoprānu vidū. Vācu zvaigzne Krista Ludviga (16.03.1928.–24.04.2021.) mūžīgi mūžos būs dziedātāja ārpus konkurences "
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-08 19:10:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-04 22:11:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-08 19:10:01"
    ["views"]=>
    int(600)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(123) "/kd/muzika/jums-ir-jadzied-ar-balsi-kada-jums-ir-nevis-ar-tadu-par-kadu-sapnojat.-pieminot-operdivu-kristu-ludvigu-14261883"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670122"
    ["media"]=>
    string(5) "photo"
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(30) "newsfeed,no_wide_pic,originalc"
    ["adminid"]=>
    int(9)
  }
}

Mūzika

Vairāk Mūzika


array(4) {
  ["Article14262250"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14262250)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(49)
    ["title"]=>
    string(103) "Aisberga redzamā daļa. Mūsdienu romantisko attiecību veidošanas kultūras analīze mākslas darbos"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(529) "Lai iemīlētos, klikšķiniet šeit! – līdz 27. jūnijam Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā izstāžu telpā _Pilot_ ir skatāma izstāde, kas aplūko to, kā iepazīšanās lietotnes ir ietekmējušas mūsdienu romantisko attiecību veidošanas kultūru, un kas ievada Rīgas Fotogrāfijas biennāles programmu _Next 2021_ (šajā programmā uzmanība vērsta uz jaunajiem māksliniekiem un šogad arī kuratoriem, aktualizējot kuratora kā starpnieka lomu starp skatītāju, mākslinieku un mākslas darbu). "
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-10 15:11:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-10 15:06:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-10 15:11:12"
    ["views"]=>
    int(212)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(115) "/kd/maksla/aisberga-redzama-dala.-musdienu-romantisko-attiecibu-veidosanas-kulturas-analize-makslas-darbos-14262250"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670613"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(30) "newsfeed,no_wide_pic,originalc"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14262222"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14262222)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(49)
    ["title"]=>
    string(69) "Melno cauruļu mudžeklis. Tuvojas Venēcijas arhitektūras biennāle"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(173) "No tehnoloģijām nav jābaidās. Venēcijas arhitektūras biennālē sākas biroja _NRJA_ veidotās Latvijas ekspozīcijas _Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai uzbūve._"
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-10 07:50:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-10 07:45:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-10 07:50:56"
    ["views"]=>
    int(270)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(84) "/kd/maksla/melno-caurulu-mudzeklis.-tuvojas-venecijas-arhitekturas-biennale-14262222"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670580"
    ["media"]=>
    string(5) "photo"
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(30) "newsfeed,no_wide_pic,originalc"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14262170"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14262170)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(49)
    ["title"]=>
    string(114) "Uz Saldus Sv. Jāņa baznīcas kāpnēm uzstādītas septiņu Rozentāla gleznā redzamo tēlu bronzas skulptūras"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(329) "Piektdien, 7. maijā, Saldū atklāta vērienīga septiņu bronzas skulptūru grupa pēc Jaņa Rozentāla gleznas _No baznīcas (Pēc dievkalpojuma)_ (1894), kuru tēlnieks Sandis Aispurs radījis, par prototipiem izmantojot centrālos tēlus Rozentāla izcilajā gleznā, informēja fonda _Mākslai vajag telpu_ pārstāvji.

"
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-09 09:28:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-09 09:18:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-09 09:28:50"
    ["views"]=>
    int(325)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(122) "/kd/maksla/uz-saldus-sv.-jana-baznicas-kapnem-uzstaditas-septinu-rozentala-glezna-redzamo-telu-bronzas-skulpturas-14262170"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670467"
    ["media"]=>
    string(5) "photo"
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14261995"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261995)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(49)
    ["title"]=>
    string(82) "Martina Vizbuļa izstāde _+371 28649002_ RIXC galerijā tagad skatāma klātienē"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(229) "Martina Vizbuļa izstāde _+371 28649002_ no piektdienas, 7. maija, līdz sestdienai, 15. maijam, RIXC galerijā, Lenču ielā 2, iepriekš piesakoties, ir atvērta individuāliem apmeklējumiem, informēja galerijas pārstāvji."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-06 12:17:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-06 12:14:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-06 12:17:54"
    ["views"]=>
    int(395)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(95) "/kd/maksla/martina-vizbula-izstade-_371-28649002_-rixc-galerija-tagad-skatama-klatiene-14261995"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670256"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
}

Māksla

Vairāk Māksla


array(4) {
  ["Article14262009"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14262009)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(50)
    ["title"]=>
    string(83) "Ģertrūdes ielas teātris tiešsaistē piedāvā izrādes _Melnā sperma_ ierakstu"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(312) "Ģertrūdes ielas teātris divas nedēļas nogales – no 8. līdz 10. un no 22. līdz 24. maijam – piedāvā tiešsaistē noskatīties Vladislava Nastavševa iestudējumu _Melnā sperma_, kas tapis pēc mūsdienu krievu literāta Sergeja Uhanova stāstu krājuma motīviem, informēja teātra pārstāvji.

"
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-06 14:38:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-06 14:34:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-06 14:38:35"
    ["views"]=>
    int(520)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(95) "/kd/teatris/gertrudes-ielas-teatris-tiessaiste-piedava-izrades-_melna-sperma_-ierakstu-14262009"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670275"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14261981"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261981)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(50)
    ["title"]=>
    string(81) "Valmieras vasaras teātra festivāls šogad būs veltīts bērniem un jauniešiem"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(227) "Valmieras vasaras teātra festivāls, kas šogad notiks no 6. līdz 8. augustam, būs veltīts bērniem un jauniešiem, aicinot māksliniekus un apmeklētājus ieraudzīt  pasauli cita acīm, informēja festivāla organizatori."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-06 10:09:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-06 10:07:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-06 10:09:30"
    ["views"]=>
    int(390)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(95) "/kd/teatris/valmieras-vasaras-teatra-festivals-sogad-bus-veltits-berniem-un-jauniesiem-14261981"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670229"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14261274"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261274)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(50)
    ["title"]=>
    string(97) "Nokrakšķēja un radīja aizdomas. Režisora Valtera Sīļa klausāmizrāde liek pacelt klausuli"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(627) ""Ir 1987. gada 31. decembris. Tu dzīvo Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā. (..) Pienācis izsaukums no biedra Jansona. Laiks doties uz darbavietu V. Ļeņina un F. Engelsa ielas krustojumā. Uzkāp uz savu kabinetu otrajā stāvā, apsēdies pie darba stacijas un gaidi," – interneta vietnē _www.noklausies.lv_ klausītājiem ir iespēja iejusties Valsts drošības komitejas darbinieka ādā un noklausīties sarunas starp cilvēkiem, kuri tiek turēti aizdomās par pretvalstiskām darbībām. Sarunas ierunājuši aktieri Inga Tropa-Fišere, Daiga Gaismiņa, Ivars Krasts, Inta Tirole, Jānis Āmanis un citi."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-04-23 19:18:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-04-23 19:15:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-04-23 19:18:23"
    ["views"]=>
    int(554)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(109) "/kd/teatris/nokrakskeja-un-radija-aizdomas.-rezisora-valtera-sila-klausamizrade-liek-pacelt-klausuli-14261274"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-04-669370"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14261254"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261254)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(50)
    ["title"]=>
    string(93) "Valmieras teātra izrādes _Slinkums_ un _Staburaga bērni_ skolēniem skatāmas tiešsaistē"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(272) "Šobrīd, kad skolēnu klases uz teātri atbraukt nevar, programmas _Latvijas skolas soma_ ietvaros tagad tiešsaistē pieejamas divas bērnu iecienītas Valmieras teātra izrādes - Toma Treiņa iestudētā _Slinkums_ un Valda _Staburaga bērni_ Jāņa Znotiņa režijā."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-04-23 15:14:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-04-23 15:10:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-04-23 15:14:05"
    ["views"]=>
    int(921)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(107) "/kd/teatris/valmieras-teatra-izrades-_slinkums_-un-_staburaga-berni_-skoleniem-skatamas-tiessaiste-14261254"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-04-669350"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
}

Teātris

Vairāk Teātris


array(4) {
  ["Article14261993"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261993)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(51)
    ["title"]=>
    string(107) "Dzintara Soduma balva literatūrā šogad piešķirta Amandai Aizpurietei, Silvijai Bricei un Arvim Vigulam"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(282) "Dzintara Soduma 99. dzimšanas dienas zīmē šogad piešķirtas trīs balvas par novatorismu latviešu literatūrā – dzejniecei Amandai Aizpurietei, tulkotājai un rakstniecei Silvijai Bricei un dzejniekam un tulkotājam Arvim Vigulam, informēja Latvian Literature pārstāvji."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-06 11:52:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-06 11:46:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-06 11:52:46"
    ["views"]=>
    int(415)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(125) "/kd/literatura/dzintara-soduma-balva-literatura-sogad-pieskirta-amandai-aizpurietei-silvijai-bricei-un-arvim-vigulam-14261993"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-03-667182"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14261773"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261773)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(51)
    ["title"]=>
    string(129) "Nosaukti Latvijas Literatūras gada balvas 2021 laureāti. Labākais prozas darbs – Jāņa Joņeva stāstu krājums _Tīģeris_"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(496) "Piektdien, 30. aprīlī, Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) balvu pasniegšanas raidījumā LTV1 kanālā tika atklāti un apbalvoti Latvijas Literatūras gada balvas 2021 laureāti piecās kategorijās, sveikti speciālbalvas ieguvēji – festivāla _Prozas lasījumi 2020_ komanda rakstnieces Ingas Žoludes vadībā, kā arī godināti Latvijas Literatūras gada balvas Mūža balvas laureāti – valodniece un rakstniece Lalita Muižniece un literatūrzinātnieks Gunārs Bībers."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-04-30 22:27:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-04-30 22:22:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-04-30 23:01:31"
    ["views"]=>
    int(643)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(140) "/kd/literatura/nosaukti-latvijas-literaturas-gada-balvas-2021-laureati.-labakais-prozas-darbs--jana-joneva-stastu-krajums-_tigeris_-14261773"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-04-669976"
    ["media"]=>
    string(5) "photo"
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14261765"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261765)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(51)
    ["title"]=>
    string(113) "Inteliģences diskrētā smarža. Gunārs Bībers saņem Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(279) "Paziņojums, ka Gunārs Bībers saņems Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu, sociālajos tīklos izraisīja spontānu prieka vilni. Savam cienītajam un mīlētajam pasniedzējam, sauktam par Bīberīti, uzgavilēja neskaitāmi studenti vairākās paaudzēs."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-04-30 17:50:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-04-30 17:42:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-01 01:27:44"
    ["views"]=>
    int(534)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(126) "/kd/literatura/inteligences-diskreta-smarza.-gunars-bibers-sanem-latvijas-literaturas-gada-balvu-par-muza-ieguldijumu-14261765"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-04-669968"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(30) "newsfeed,no_wide_pic,originalc"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14261628"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261628)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(51)
    ["title"]=>
    string(112) "Saknes, Dainu tēvs un domubiedri. Izstāde Sporta 2 kvartālā iepazīstina ar jaunlatviešiem un jaunigauņiem"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(362) "Visi zina vai vismaz ir dzirdējuši, kas ir jaunlatvieši – Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Fricis Brīvzemnieks, Kronvaldu Atis un citi pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļi, kas darbojās XIX gs. 50.–80. gados, attīstot latviešu nacionālo kultūru, izkopjot literāro valodu, vācot folkloru, veidojot nacionālo literatūru utt. "
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-04-29 08:17:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-04-29 08:14:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-04-29 08:23:07"
    ["views"]=>
    int(406)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(128) "/kd/literatura/saknes-dainu-tevs-un-domubiedri.-izstade-sporta-2-kvartala-iepazistina-ar-jaunlatviesiem-un-jaunigauniem-14261628"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-04-669783"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(30) "newsfeed,no_wide_pic,originalc"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
}

Literatūra

Vairāk Literatūra


array(4) {
  ["Article14262074"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14262074)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(52)
    ["title"]=>
    string(87) "Rolanda Kalniņa 99. jubilejā portālā _filmas.lv_ skatāma režisora filmu kolekcija"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(344) "Sagaidot nozīmīgu notikumu Latvijas kino vēsturē – režisora Rolanda Kalniņa 99. dzimšanas dienu –, Nacionālā Kino centra portālā _filmas.lv_ sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un studiju _Lokomotīve_ izveidota jauna restaurētu filmu kolekcija, kas ietver režisora būtiskāko ieguldījumu Latvijas kultūras vēsturē."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-07 12:34:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-07 12:17:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-07 12:36:23"
    ["views"]=>
    int(335)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(101) "/kd/kinotv/rolanda-kalnina-99.-jubileja-portala-_filmas.lv_-skatama-rezisora-filmu-kolekcija-14262074"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670335"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14262070"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14262070)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(52)
    ["title"]=>
    string(107) "_Splendid Palace_ papildina tiešsaistes seansus ar Venēcijas un Kannu kinofestivālos godalgotām filmām"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(321) "Līdz maija beigām kinoteātra _Splendid Palace_  tiešsaistes seansos iespējams noskatīties divas izcilas spāņu un brazīliešu režisoru filmas par cilvēcisko attiecību līkločiem - režisora Rodrigo Sorogojena filmu _Māte_ un Karīma Ainousa melodrāmu _Neredzamā dzīve_, informēja kinoteātra pārstāvji."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-07 11:57:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-07 11:43:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-07 11:58:07"
    ["views"]=>
    int(485)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(122) "/kd/kinotv/_splendid-palace_-papildina-tiessaistes-seansus-ar-venecijas-un-kannu-kinofestivalos-godalgotam-filmam-14262070"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670334"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14261925"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261925)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(52)
    ["title"]=>
    string(93) "_Kino Bize_ Bērnu rīta tiešsaistē animācijas filma _Asterikss: Brīnumdziras noslēpums_"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(313) "No 7. līdz 16. maijam _Kino Bize_ Bērnu rīta tiešsaistē varēs noskatīties aizraujošo animācijas filmu _Asterikss: Brīnumdziras noslēpums_. Pēc seansa skatītājiem būs iespēja piedalīties filmas tematikai pieskaņotā radošā darbnīcā, kuras materiāli tiks izsūtīti uz izvēlēto pakomātu.
"
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-05 14:10:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-05 14:07:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-05 14:10:13"
    ["views"]=>
    int(459)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(105) "/kd/kinotv/_kino-bize_-bernu-rita-tiessaiste-animacijas-filma-_asterikss-brinumdziras-noslepums_-14261925"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670171"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14261805"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261805)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(52)
    ["title"]=>
    string(70) "Nafta ir melna, karote – balta. Saruna ar režisori Lailu Pakalniņu"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(315) "Citu darbu vidū Nacionālā kino centra organizētajā 4. maija Latvijas filmu maratonā būs skatāma režisores Lailas Pakalniņas dokumentālā filma _Karote_ (2019), kas vēsta par plastmasas karotes dzīves ciklu no zemes dzīlēs iegūtas naftas līdz ēdvietām, kur tās mūžs ilgst vien dažas minūtes. "
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-02 12:28:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-02 12:20:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-02 12:28:59"
    ["views"]=>
    int(480)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(84) "/kd/kinotv/nafta-ir-melna-karote--balta.-saruna-ar-rezisori-lailu-pakalninu-14261805"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670022"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(30) "newsfeed,no_wide_pic,originalc"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
}

Kino/TV

Vairāk Kino/TV


array(4) {
  ["Article14262084"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14262084)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(53)
    ["title"]=>
    string(20) "Reputācijas vaibsti"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(141) "Pa kuru laiku tā nošķiebusies elementāra godīguma apjēga, es nezinu. Kaut kas ir palaists garām. Maigums pret korupciju ir perversija."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-07 14:03:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-07 14:02:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-07 14:04:00"
    ["views"]=>
    int(610)
    ["comments"]=>
    int(2)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(49) "/kd/eksperti-blogeri/reputacijas-vaibsti-14262084"
    ["thumbnail"]=>
    string(13) "2016-04-34401"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(30) "newsfeed,no_wide_pic,originalc"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14261666"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261666)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(53)
    ["title"]=>
    string(15) "Baudu brīvību"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(153) "Dzirdu, ka citiem esot problēmas ar vārda brīvību. Es ar to neesmu saskāries, jo esmu konservatīvs tips, rakstu avīzē, nevis sociālajos tīklos."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-04-29 13:20:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-04-29 13:19:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-04-29 13:20:24"
    ["views"]=>
    int(1178)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(43) "/kd/eksperti-blogeri/baudu-brivibu-14261666"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2017-10-550987"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(30) "newsfeed,no_wide_pic,originalc"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14261228"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261228)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(53)
    ["title"]=>
    string(16) "Lai būtu dzīve"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(149) "Dzīvei vajag ideju impulsu, izziņas impulsu, vizuālu vai cita veida stimulu, ko spēj dot kaut kas neparedzamāks par iepriekš sagatavotu plānu."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-04-23 08:51:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-04-23 08:51:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-04-23 08:52:05"
    ["views"]=>
    int(1158)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(44) "/kd/eksperti-blogeri/lai-butu-dzive-14261228"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2016-12-517764"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(30) "newsfeed,no_wide_pic,originalc"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14260727"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14260727)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(53)
    ["title"]=>
    string(16) "Neziņas svētki"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(135) "Cik gatavi riskēt ar veselību, ziedot vasaru un ģimeni ir paši Dziesmu un deju svētku dalībnieki, viņu vecāki un skolotāji? 
"
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-04-15 10:15:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-04-15 10:13:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-04-15 18:56:26"
    ["views"]=>
    int(1280)
    ["comments"]=>
    int(2)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(44) "/kd/eksperti-blogeri/nezinas-svetki-14260727"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2018-01-558513"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(30) "newsfeed,no_wide_pic,originalc"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
}

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


array(4) {
  ["Article14262181"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14262181)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(54)
    ["title"]=>
    string(78) "Gulbis, kurš aizlido. Intervija ar valodnieci un rakstnieci Lalitu Muižnieci"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(231) "Mācījusi latviešu valodas gramatiku, izjaucot un saliekot valodu kā šujmašīnu, un atklājusi tās netveramo dvēseli – valodniece un rakstniece Lalita Muižniece saņem balvu par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-09 11:52:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-09 11:32:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-09 11:52:12"
    ["views"]=>
    int(339)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(99) "/kd/intervijas/gulbis-kurs-aizlido.-intervija-ar-valodnieci-un-rakstnieci-lalitu-muiznieci-14262181"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670495"
    ["media"]=>
    string(5) "photo"
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14262089"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14262089)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(54)
    ["title"]=>
    string(97) "Piecos gados – miljons. Intervija ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori Māru Lāci"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(179) ""Mana pārliecība ir tāda, ka muzeji nedrīkst būt slēgti. Atvērtība ir viena no muzeja pamatvērtībām," uzsver Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-07 16:49:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-07 15:06:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-07 16:59:50"
    ["views"]=>
    int(444)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(113) "/kd/intervijas/piecos-gados--miljons.-intervija-ar-latvijas-nacionala-makslas-muzeja-direktori-maru-laci-14262089"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670364"
    ["media"]=>
    string(5) "photo"
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(30) "newsfeed,no_wide_pic,originalc"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14261830"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261830)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(54)
    ["title"]=>
    string(84) "Dzīves grāmatas rakstīšana. Intervija ar māksliniekiem Kristu un Reini Dzudzilo"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(176) "Atzinība ļauj noticēt, ka tas, ko darām, arī citiem šķiet jēdzīgi, un tas ir būtiski, uzsver mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo, kuri izvirzīti Purvīša balvai."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-03 10:22:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-03 10:54:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-03 11:02:11"
    ["views"]=>
    int(709)
    ["comments"]=>
    int(1)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(103) "/kd/intervijas/dzives-gramatas-rakstisana.-intervija-ar-maksliniekiem-kristu-un-reini-dzudzilo-14261830"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670045"
    ["media"]=>
    string(5) "photo"
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(30) "newsfeed,no_wide_pic,originalc"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14261693"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261693)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(54)
    ["title"]=>
    string(89) "Mēs zaudējam laiku, un laiks ir visdārgākais. Intervija ar diriģentu Modestu Pitrenu"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(239) ""Tā ir likteņa dāvana, ka šajā skarbajā pandēmijas laikā varu būt Rīgā un muzicēt kopā ar Latvijas mūziķiem," saka diriģents Modests Pitrens, kurš 30. aprīlī stāsies pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pults."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-04-29 18:06:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-04-29 18:03:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-04-29 21:10:05"
    ["views"]=>
    int(642)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(107) "/kd/intervijas/mes-zaudejam-laiku-un-laiks-ir-visdargakais.-intervija-ar-dirigentu-modestu-pitrenu-14261693"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-04-669838"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(30) "newsfeed,no_wide_pic,originalc"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
}

Intervijas

Vairāk Intervijas


array(4) {
  ["Article14262189"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14262189)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(56)
    ["title"]=>
    string(91) "Pa konstruktīvisma pēdām caur Ķīnu. Kriša Salmaņa izstādes _Konstrukcija_ recenzija"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(131) "Galerijā _Alma_ skatāmās Kriša Salmaņa izstādes _Konstrukcija_ noskaņa ir aizdomīgi līksma un darbīga kā sporta parāde."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-09 14:23:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-09 14:21:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-09 14:23:09"
    ["views"]=>
    int(236)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(107) "/kd/recenzijas/pa-konstruktivisma-pedam-caur-kinu.-krisa-salmana-izstades-_konstrukcija_-recenzija-14262189"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670541"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(30) "newsfeed,no_wide_pic,originalc"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14262167"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14262167)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(56)
    ["title"]=>
    string(90) "Lielā auss Jaungada naktī. Režisora Valtera Sīļa audioizrādes _Noklausies_ recenzija"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(198) "Režisora Valtera Sīļa interaktīvā audioizrāde _Noklausies_, ko piedāvā _Dirty Deal Teatro_, sniedz iespēju iejusties čekas darbinieka ādā un dzirdēt to, kas nav domāts svešām ausīm."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-09 08:50:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-09 08:42:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-09 08:50:47"
    ["views"]=>
    int(272)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(108) "/kd/recenzijas/liela-auss-jaungada-nakti.-rezisora-valtera-sila-audioizrades-_noklausies_-recenzija-14262167"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670465"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(30) "newsfeed,no_wide_pic,originalc"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14261791"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261791)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(56)
    ["title"]=>
    string(95) "Skaņu ierakstu arheoloģija. Pirmo reizi vinila platē izdod senākos Raimonda Paula ierakstus"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(156) "Džeza apgāds _Jersika Records_ pirmo reizi izdod vinila platē senākos Raimonda Paula ierakstus, par kuru esamību vēl nesen nezināja arī viņš pats."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-01 18:08:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-01 18:00:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-01 18:09:01"
    ["views"]=>
    int(856)
    ["comments"]=>
    int(7)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(115) "/kd/recenzijas/skanu-ierakstu-arheologija.-pirmo-reizi-vinila-plate-izdod-senakos-raimonda-paula-ierakstus-14261791"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670002"
    ["media"]=>
    string(5) "photo"
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(30) "newsfeed,no_wide_pic,originalc"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14261357"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261357)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(56)
    ["title"]=>
    string(68) "Pie klusiem ūdeņiem. Lauras Vinogradovas grāmatas _Upe_ recenzija"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(190) "Rakstnieces Lauras Vinogradovas garstāsts _Upe_ noliek lasītāju – maigi, taču bez vilcināšanās – tādā upes līkumā, kur virs ūdens uzpeld viss, ko mēs negribam tajā redzēt."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-04-25 13:17:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-04-25 12:35:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-04-25 13:17:31"
    ["views"]=>
    int(495)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(89) "/kd/recenzijas/pie-klusiem-udeniem.-lauras-vinogradovas-gramatas-_upe_-recenzija-14261357"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-04-669474"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(30) "newsfeed,no_wide_pic,originalc"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
}

Recenzijas

Vairāk Recenzijas


array(4) {
  ["Article14262021"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14262021)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(57)
    ["title"]=>
    string(79) "Izdots Riharda Bargā autobiogrāfiskais romāns _Nemodernās Slampes meitenes_"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(142) "Izdevniecība _Aminori_ laidusi klajā Riharda Bargā autobiogrāfisko romānu _Nemodernās Slampes meitenes_, informēja grāmatas izdevēji."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-06 16:27:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-06 16:19:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-06 16:27:14"
    ["views"]=>
    int(465)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(97) "/kd/gramatas/izdots-riharda-barga-autobiografiskais-romans-_nemodernas-slampes-meitenes_-14262021"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670285"
    ["media"]=>
    string(5) "photo"
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14261965"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261965)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(57)
    ["title"]=>
    string(83) "Izdevniecībā _Neputns_ klajā nāk monogrāfija par mākslinieku Niklāvu Strunki"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(419) "Monogrāfijā par mākslinieku Niklāvu Strunki (1894–1966) pirmo reizi apkopots plašais Strunkes mantojums – glezniecība, grāmatu māksla, scenogrāfija, dažādās dekoratīvās, lietišķās mākslas un dizaina nozares. Grāmata ar 824 lapaspusēm ir līdz šim apjomīgākais _Lielās klasikas_ sērijas izdevums. Tā sastādītāja ir mākslas zinātniece Laima Slava, māksliniece – Inga Ģibiete."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-06 09:01:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-06 08:58:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-06 09:03:04"
    ["views"]=>
    int(416)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(98) "/kd/gramatas/izdevnieciba-_neputns_-klaja-nak-monografija-par-makslinieku-niklavu-strunki-14261965"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670215"
    ["media"]=>
    string(5) "photo"
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14261899"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261899)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(57)
    ["title"]=>
    string(54) "Klajā nāk 20./21. gadsimta mākslas manifestu izlase"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(159) "Izdevniecībā _Neptuns_ izdotajā izlasē _Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām_ apkopoti 102 mākslas manifesti, kas tapuši 20. un 21. gadsimtā. 

"
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-05-05 09:42:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-05-05 09:40:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-05-05 09:43:20"
    ["views"]=>
    int(309)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(72) "/kd/gramatas/klaja-nak-20.21.-gadsimta-makslas-manifestu-izlase-14261899"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-05-670140"
    ["media"]=>
    string(5) "photo"
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14261128"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261128)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(57)
    ["title"]=>
    string(79) "Latvijas Nacionālais mākslas muzejs klajā laidis grāmatu _Madernieka stils_"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(218) "Latvijas Nacionālais mākslas muzejs klajā laidis apjomīgu un bagātīgi ilustrētu Jūlija Madernieka (1870–1955) daiļradei veltītu bilingvālu rakstu krājumu _Madernieka stils_, informēja muzeja pārstāvji."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-04-21 20:18:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-04-21 20:13:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-04-21 20:18:47"
    ["views"]=>
    int(1084)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(97) "/kd/gramatas/latvijas-nacionalais-makslas-muzejs-klaja-laidis-gramatu-_madernieka-stils_-14261128"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-04-669181"
    ["media"]=>
    string(5) "photo"
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
}

Grāmatas

Vairāk Grāmatas


array(4) {
  ["Article14228229"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14228229)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(59)
    ["title"]=>
    string(109) "Noslēdzies _Diena.lv_ konkurss par ielūgumiem uz Avi Avitala un Omera Avitala koncertu _Lielajā dzintarā_"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(687) "Nākamnedēļ, 26. oktobrī, plkst. 18.00 Liepājas koncertzālē _Lielais dzintars_ uzstāsies harizmātiskais mandolīnas solists un _Grammy_ nominants Avi Avitals, kurš koncertsērijā _Pasaule Lielajā dzintarā_ tandēmā ar vienu no unikālākajiem savas paaudzes džeza mūziķiem, kontrabasa virtuozu Omeru Avitalu atskaņos albumu _Avitals satiek Avitalu_ (_Avital Meets Avital_), kurā klasiskā mūzika sastaps džezu, tradīcija – modernismu, Austrumi – Rietumus. Portāls _Diena.lv_ līdz ceturtdienas pusnaktij aicināja piedalīties konkursā, kurā starp pareizo atbilžu autoriem izspēlēti trīs ielūgumu komplekti uz koncertu. Esam noskaidrojuši uzvarētājus!"
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2019-10-18 10:14:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2019-10-13 13:31:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2019-10-18 10:15:53"
    ["views"]=>
    int(5765)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(127) "/kd/konkursi/nosledzies-_diena.lv_-konkurss-par-ielugumiem-uz-avi-avitala-un-omera-avitala-koncertu-_lielaja-dzintara_-14228229"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2019-10-623902"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(8) "newsfeed"
    ["adminid"]=>
    int(14)
  }
  ["Article14222802"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14222802)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(59)
    ["title"]=>
    string(70) "Noslēdzies _Dienas_ konkurss par ielūgumiem uz Retro vakaru Jelgavā"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(605) "Nākamā mēneša sākumā - 3. augustā - Jelgavā, Pasta salas brīvdabas koncertzālē _Mītava_, norisināsies elegantais Retro vakars, kurā piedalīsies tādi leģendāri Latvijas mūziķi kā Ieva Akuratere, Ira Krauja, Silvija Silava, Žoržs Siksna, Uģis Roze, Viktors Zemgals, Edvīns Zariņš, Juris Pavītols un Matīss Pavītols, bet vakaru vadīs Gunārs Jākobsons un Māra Eglīte. Portāls _Diena.lv_ līdz ceturtdienas pusnaktij aicināja piedalīties konkursā, kurā starp pareizo atbilžu autoriem izspēlēti trīs ielūgumu komplekti uz koncertu. Esam noskaidrojuši uzvarētājus!"
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2019-07-19 09:45:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2019-07-09 14:19:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2019-07-19 09:48:18"
    ["views"]=>
    int(13079)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(89) "/kd/konkursi/nosledzies-_dienas_-konkurss-par-ielugumiem-uz-retro-vakaru-jelgava-14222802"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2019-07-614916"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(18) "newsfeed,originalc"
    ["adminid"]=>
    int(5)
  }
  ["Article14219315"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14219315)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(59)
    ["title"]=>
    string(79) "Izspēlēts ielūgumu komplekts uz cirka priekšnesumu _Svalbard Cabaret Night_"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(497) "Starptautiski atzītā cirka mākslinieku apvienība _Svalbard_ no Zviedrijas atgriežas Rīgā ar jaunu muzikālu izrādi Rīgas cirka arēnā. Organizatori sola vēl nebijušu konceptkabarē vakaru kopā ar _Svalbard_ un mūzikas grupu _Salteli the Band_ no Lielbritānijas. Sadarbībā ar organizatoriem portāls _Diena.lv_ piedāvāja iespēju piedalīties konkursā - starp pareizo atbilžu iesniedzējiem izlozēts ielūgumu komplekts divām personām uz izrādi, kas notiks 15. maijā. 

"
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2019-05-10 14:30:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2019-05-10 14:21:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2019-05-14 09:27:50"
    ["views"]=>
    int(21135)
    ["comments"]=>
    int(1)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(97) "/kd/konkursi/izspelets-ielugumu-komplekts-uz-cirka-prieksnesumu-_svalbard-cabaret-night_-14219315"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2019-05-609027"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(5)
  }
  ["Article14218144"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14218144)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(59)
    ["title"]=>
    string(85) "Noslēdzies konkurss par ielūgumiem uz šovu _Mūzika tumsā: Pavasara noskaņojums_"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(239) "Noslēdzies portāla _Diena.lv_ konkurss, kurā, atbildot pareizi uz trim jautājumiem, bija iespēja laimēt divu ielūgumu komplektus uz multimediju šovu _Mūzika tumsā: Pavasara noskaņojums_ Lielajā ģildē piektdien, 26. aprīlī. "
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2019-04-23 09:00:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2019-04-18 15:33:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2019-04-25 13:11:56"
    ["views"]=>
    int(20646)
    ["comments"]=>
    int(1)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(100) "/kd/konkursi/nosledzies-konkurss-par-ielugumiem-uz-sovu-_muzika-tumsa-pavasara-noskanojums_-14218144"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2019-04-607185"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(26) "updated,newsfeed,originalc"
    ["adminid"]=>
    int(5)
  }
}

Konkursi

Vairāk Konkursi


array(4) {
  ["Article14233034"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14233034)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(61)
    ["title"]=>
    string(61) "Dzirkstošais ceļvedis. Šampaņa vilina ar īpašu gaisotni"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(181) "Reimsa vilina ar īpašu gaisotni, atmosfēras un iespaidu ziņā tā neatpaliek no Parīzes. Neviens reģions Francijā ap sevi nevij tik daudz dzirkstoša svinīguma kā Šampaņa"
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2020-01-05 08:34:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2020-01-03 20:37:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2020-01-05 19:09:59"
    ["views"]=>
    int(6144)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(77) "/kd/celojumi/dzirkstosais-celvedis.-sampana-vilina-ar-ipasu-gaisotni-14233034"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2020-01-631384"
    ["media"]=>
    string(5) "photo"
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(30) "newsfeed,no_wide_pic,originalc"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14232530"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14232530)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(61)
    ["title"]=>
    string(29) "No Pakrojas līdz Ilzenbergai"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(67) " Ceļojums pa Lietuvas ziemeļu malu un muižu likteņu līkločiem"
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2019-12-22 10:12:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2019-12-22 09:54:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2019-12-22 10:12:28"
    ["views"]=>
    int(8939)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(50) "/kd/celojumi/no-pakrojas-lidz-ilzenbergai-14232530"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2019-12-630665"
    ["media"]=>
    string(5) "photo"
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(30) "newsfeed,no_wide_pic,originalc"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14226624"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14226624)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(61)
    ["title"]=>
    string(51) "Ceļojums senatnē. Kuršu, Zemgaļu un Sēļu loks"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(132) "Jaunais tūrisma maršruts _Baltu ceļš_ 2145 kilometru garumā aizved līdz Talsu pusei. Tajā iekļauti vairāk nekā 100 objektu"
    ["lead_paid"]=>
    string(2424) "

Divu kaimiņvalstu izveidotais tūrisma maršruts Baltu ceļš ir 2145 kilometrus garš un aicina doties teiksmainā ceļojumā, lai iepazītu senās baltu zemes un to iedzīvotājus. Viņu vēsturi, kultūru un tradīcijas. Tajā iekļauti vairāk nekā simts tūrisma objektu, un tas veidots trīs lokos – Kuršu, Zemgaļu un Sēļu, kas ietver sevī gan Latvijas, gan Lietuvas teritoriju. Šajā maršrutā atzīmēti pilskalni, svētvietas, muzeji, amatniecības centri un citas vietas. Vairāk informācijas par to var lasīt interneta vietnē www.baltucels.lv

 

Senlietu makšķerēšana 

Divi no pieturas punktiem ir Talsu pusē, kur var apmeklēt Talsu pilskalnu un Vilkmuižas ezeru un jauno arheoloģisko ekspozīciju Talsu novada muzejā, kas pielāgota mūsdienu ritmam ar interaktīviem elementiem un kuras izveidošana ir viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem 790 kilometru garajā Kuršu lokā. Tā iesākas ar mamuta ilkni, kas atrasts Villu grantsbedrēs pie Lībagiem pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā, un cauri laiku laikiem savus apmeklētājus aizved līdz pat XVIII gadsimtam. 

Lielākā daļa no eksponētajiem arheoloģiskajiem priekšmetiem nākuši no Talsu Vilkmuižas ezera dzīlēm. Tā austrumu krastā atradusies kuršu kulta vieta mirušo sadedzināšanai. Tos pārvērta pelnos kopā ar ieročiem, darbarīkiem un rotaslietām un sārta atliekas nogremdēja ezerā. Pirmie zinātniskie pētījumi notikuši pirmās brīvvalsts laikā pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu vidū. Tie turpinājušies 1953. gadā. "Seši vīri uz liela plosta iebrauc ezerā un smeļ ārā dūņainu grunti, kurā ir aizķērušās degušās senlietas," ieskicē vēsturniece Inese Vempere. 

Arī Talsu novada muzeja arheoloģisko priekšmetu kolekciju veido dažādi savrupatradumi no visa novada un Dundagas evaņģēliski luteriskās baznīcas grīdas remonta laikā zem dēļiem atrastās kuršu ugunskapiem un skeletveida apbedījumiem raksturīgās senlietas. Jāatzīmē, ka starp visiem eksponētajiem priekšmetiem īpaši izceļas krāšņās rotas – kaklariņķi, saktas, aproces un gredzeni... un makšķerāķi no kaula un bronzas, kas ļauj spriest par divpadsmitajā trīspadsmitajā gadsimtā dzīvojošo zivju lielumu (uh!). 

" ["info_paid"]=> string(222) "Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otdienas, 17. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!" ["published"]=> string(19) "2019-09-17 10:08:00" ["created"]=> string(19) "2019-09-17 10:06:00" ["updated"]=> string(19) "2019-09-17 10:09:57" ["views"]=> int(7143) ["comments"]=> int(1) ["comments_allow"]=> string(3) "all" ["path"]=> string(66) "/kd/celojumi/celojums-senatne.-kursu-zemgalu-un-selu-loks-14226624" ["thumbnail"]=> string(14) "2019-09-621449" ["media"]=> string(5) "photo" ["status"]=> string(6) "active" ["flags"]=> string(35) "newsfeed,no_wide_pic,originalc,paid" ["adminid"]=> int(9) } ["Article14225034"]=> array(20) { ["id"]=> int(14225034) ["type"]=> string(7) "default" ["catid"]=> int(61) ["title"]=> string(26) "Kā perfekcionista radīta" ["subtitle"]=> string(0) "" ["lead"]=> string(203) "No aizgājušo laiku burvību saglabājušām ielām un seniem kanāliem līdz mūsdienīgai bijušo industriālo rajonu transformācijai – Amsterdama ir mūžam mainīga, kompakta un stilīga pilsēta" ["lead_paid"]=> string(0) "" ["info_paid"]=> string(0) "" ["published"]=> string(19) "2019-08-18 10:54:00" ["created"]=> string(19) "2019-08-18 10:41:00" ["updated"]=> string(19) "2019-08-18 11:04:03" ["views"]=> int(12221) ["comments"]=> int(1) ["comments_allow"]=> string(3) "all" ["path"]=> string(46) "/kd/celojumi/ka-perfekcionista-radita-14225034" ["thumbnail"]=> string(14) "2019-08-618761" ["media"]=> string(5) "photo" ["status"]=> string(6) "active" ["flags"]=> string(30) "newsfeed,no_wide_pic,originalc" ["adminid"]=> int(9) } }

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


array(4) {
  ["Article14261517"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261517)
    ["type"]=>
    string(5) "event"
    ["catid"]=>
    int(58)
    ["title"]=>
    string(59) "Piesakies prestižā Venēcijas Filmu festivāla žūrijā!"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(266) "Ja esi jaunietis līdz 25 gadiem, kinoteātris _Splendid Palace_ sadarbībā ar _Europa Cinemas_ sniedz Tev izdevību piedalīties konkursā un cīnīties par iespēju jau septembrī nokļūt starp 27 Eiropas kino cienītājiem Venēcijas Filmu festivāla žūrijā."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-04-27 14:39:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-04-27 14:53:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-04-27 14:54:28"
    ["views"]=>
    int(626)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(73) "/kd/kd-afisa/piesakies-prestiza-venecijas-filmu-festivala-zurija-14261517"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-04-669642"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(11) "no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(41)
  }
  ["Article14261512"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261512)
    ["type"]=>
    string(5) "event"
    ["catid"]=>
    int(58)
    ["title"]=>
    string(71) "Mācāmies kopā – video meistarklase īru mežģīņu tamborēšanā"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(239) "Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Kultūras centrs _Iļģuciems_ aicina piedalīties Tautas lietišķās mākslas studijas _Rītausma_ vadītājas Dagnijas Liepas otrajā meistarklasē mežģīņu tamborēšanā. "
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-04-27 14:22:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-04-27 14:35:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-04-27 14:35:48"
    ["views"]=>
    int(687)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(79) "/kd/kd-afisa/macamies-kopa--video-meistarklase-iru-mezginu-tamboresana-14261512"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-04-669638"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(11) "no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(41)
  }
  ["Article14261511"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261511)
    ["type"]=>
    string(5) "event"
    ["catid"]=>
    int(58)
    ["title"]=>
    string(108) "Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīts  tiešraides koncerts _Ziedi koši, Latvija!_"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(288) "31. Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienai veltām muzikālu ziedu klēpi, ko kopīgi veidojuši koncerta dalībnieki — vokālā grupa _Putni_, ģitārists Jānis Bērziņš, kontrabasists Staņislavs Judins un Latvijas Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-04-27 14:06:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-04-27 14:14:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-04-27 14:20:49"
    ["views"]=>
    int(457)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(122) "/kd/kd-afisa/latvijas-republikas-neatkaribas-atjaunosanas-dienai-veltits-tiesraides-koncerts-_ziedi-kosi-latvija_-14261511"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-04-669636"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(11) "no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(41)
  }
  ["Article14261510"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261510)
    ["type"]=>
    string(5) "event"
    ["catid"]=>
    int(58)
    ["title"]=>
    string(55) "Valsts svētku tiešsaistes koncerts _Es un šis laiks_"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(506) "Koncerts _Es un šis laiks_ iecerēts kā muzikāli dzejisks stāsts, kurā savīsies dažādu Latvijai nozīmīgu dzejnieku un mūziķu rokraksti. Koncerta mākslinieciskā vadītāja un soliste ir dziedātāja Ieva Parša. Kopā ar viņu uz Kultūras un atpūtas centra _Imanta_ skatuves kāps pianists Aldis Liepiņš, akordeoniste Inita Āboliņa, vijolnieks Arvīds Zvagulis, trompetists Guntis Supe, sitaminstrumentālists Edgars Saksons un aktieris Gundars Grasbergs, kurš spēlēs arī kontrabasu."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-04-27 13:54:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-04-27 14:02:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-04-27 14:03:45"
    ["views"]=>
    int(451)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(74) "/kd/kd-afisa/valsts-svetku-tiessaistes-koncerts-_es-un-sis-laiks_-14261510"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-04-669635"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(11) "no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(41)
  }
}

KD Afiša

Vairāk KD Afiša


array(4) {
  ["Article14261716"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261716)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(70)
    ["title"]=>
    string(68) "FOTO: Pasniegtas balvas par izcilākajiem sasniegumiem dejas nozarē"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(278) "Dejas balvas ceremonijā Dailes teātrī ar tiešraidi Latvijas sabiedrisko mediju platformā LSM.lv 29. aprīļa vakarā pasniegtas balvas par 2019.–2020. gada izcilākajiem sasniegumiem dejas nozarē, informēja Latvijas Dejas informācijas centra pārstāve Maija Treile.
"
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-04-30 08:44:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-04-30 08:42:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-04-30 09:16:49"
    ["views"]=>
    int(799)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(83) "/kd/deja/foto-pasniegtas-balvas-par-izcilakajiem-sasniegumiem-dejas-nozare-14261716"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-04-669862"
    ["media"]=>
    string(5) "photo"
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14261656"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261656)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(70)
    ["title"]=>
    string(132) "Ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, JVLMA, LKA un LKK dejas nozares praktiskās nodarbības varēs notikt klātienē"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(314) "Ministru kabineta sēdē ceturtdien, 29. aprīlī, apstiprinātas izmaiņas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA), Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Latvijas Kultūras koledžas (LKK) studiju programmu dejā un horeogrāfijā praktiskās daļas norisē, informēja KM pārstāve Lita Kokale. "
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-04-29 12:14:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-04-29 12:09:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-04-29 12:14:19"
    ["views"]=>
    int(670)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(137) "/kd/deja/ieverojot-epidemiologiskas-drosibas-prasibas-jvlma-lka-un-lkk-dejas-nozares-praktiskas-nodarbibas-vares-notikt-klatiene-14261656"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-04-669807"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14261498"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14261498)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(70)
    ["title"]=>
    string(73) "Dejas balvas pasniegšanas ceremonija būs skatāma interneta tiešraidē"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(239) "Starptautiskajā Dejas dienā, 29. aprīlī, plkst. 19 Dailes teātrī ar tiešraidi Latvijas sabiedrisko mediju platformā _lsm.lv_ norisināsies _Dejas balvas 2019–2020_ pasniegšanas ceremonija, informēja balvas organizatori.



"
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-04-27 11:59:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-04-27 11:54:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-04-27 11:59:19"
    ["views"]=>
    int(764)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(86) "/kd/deja/dejas-balvas-pasniegsanas-ceremonija-bus-skatama-interneta-tiesraide-14261498"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-04-669627"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(20) "newsfeed,no_wide_pic"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
  ["Article14260450"]=>
  array(20) {
    ["id"]=>
    int(14260450)
    ["type"]=>
    string(7) "default"
    ["catid"]=>
    int(70)
    ["title"]=>
    string(99) "Savā galvā es dejoju brīnišķīgi. Dejas apmācības video cikls jeb _Dienaszagļu rīta rosme_"
    ["subtitle"]=>
    string(0) ""
    ["lead"]=>
    string(386) "Tik viena doma prātā man, tik viena doma prātā man – režisore Una Rozenbauma un producents/vadītājs Mārtiņš Mielavs sadarbībā ar horeogrāfi Elīnu Gediņu ir radījuši dejas apmācības video ciklu ar nosaukumu _Dienaszagļu rīta rosme_, ar kura palīdzību ikviens interesents var apgūt komponista Imanta Kalniņa sarakstītās dziesmas _Svētku diena_ horeogrāfiju."
    ["lead_paid"]=>
    string(0) ""
    ["info_paid"]=>
    string(0) ""
    ["published"]=>
    string(19) "2021-04-11 10:15:00"
    ["created"]=>
    string(19) "2021-04-11 02:25:00"
    ["updated"]=>
    string(19) "2021-04-11 10:15:02"
    ["views"]=>
    int(837)
    ["comments"]=>
    int(0)
    ["comments_allow"]=>
    string(3) "all"
    ["path"]=>
    string(107) "/kd/deja/sava-galva-es-dejoju-briniskigi.-dejas-apmacibas-video-cikls-jeb-_dienaszaglu-rita-rosme_-14260450"
    ["thumbnail"]=>
    string(14) "2021-04-668420"
    ["media"]=>
    string(0) ""
    ["status"]=>
    string(6) "active"
    ["flags"]=>
    string(30) "newsfeed,no_wide_pic,originalc"
    ["adminid"]=>
    int(19)
  }
}

Deja

Vairāk Deja