Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

FOTO: LNSO publiskā akcija par koncertzāles celtniecību un mūziķu atalgojumu

Vakar, 27. jūnijā Esplanādē Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, apvienojoties ar Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra mūziķiem, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentiem un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas absolventiem, kļuva par ielu muzikantiem, vācot ziedojumus jaunās koncertzāles atbalstam, protestējot pret 15 gadu ilgu kavēšanos un mudinot pieņemt lēmumu par koncertzāles projekta uzsākšanu, informēja orķestra pārstāve Anna Babre.

Akcijas laikā tika arī aktualizēti jautājumi par orķestru mūziķu zemo atalgojumu un katastrofālajiem darba apstākļiem Lielajā ģildē.

Viena no Rīgas senākajām, skaistākajām celtnēm ir Lielā ģilde – galvaspilsētas galvenā akustiskā koncertzāle. Tā ir iemīļota apskates vieta galvaspilsētas viesiem un, protams, nemainīgs klasiskās mūzikas koncertu apmeklētāju tikšanās punkts. Tomēr diemžēl jau ilgstoši tā atrodas kritiskā tehniskā stāvoklī un mūziķu darba apstākļi ir pilnīgi neatbilstoši kvalitatīva darba veikšanai.

Vairākus gadus Lielās ģildes tehniskais stāvoklis tiek vērtēts kā "neapmierinošs" un, attiecībā uz dažiem mezgliem un sistēmām pat "bīstams". Aizskatuve un zemskatuve neatbilst ugunsdrošības prasībām un pašreizējā stāvoklī nedrīkstētu tikt ekspluatēta. Ventilācijas sistēma nenodrošina gaisa apmaiņu zālē un ir vērtējama kā katastrofāla – jebkādu pasākumu norise vasaras periodā ir drauds apmeklētāju un mākslinieku veselībai. Vēsturisko logu un durvju nolietojuma pakāpe ir ļoti augsta, daudzi no tiem ir avārijas stāvoklī un steidzami jāremontē. Ziemas sezonā ēkas mūri pagrabstāvā tiek nopludināti ar lietus ūdeni un sālsūdeni, mitrumam nonākot ēkas iekšienē un bojājot ūdensvadu komunikācijas. Lielajā ģildē ir stipri apgrūtināta pieeja cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tajā nav pietiekams labierīcību skaits ne tikai apmeklētājiem, bet arī mūziķiem. Lielās zāles krēslu sistēma ir novecojusi, nepieciešami jauni krēsli, kā arī sēdvietu izkārtojuma pārskatīšana ar mērķi nodrošināt lielāku sēdvietu skaitu zālē.

LNSO direktore Indra Lūkina pauž, ka šādi apstākļi ir nepieņemama ne tikai apmeklētāju uzņemšanai, bet arī mūziķu darbam: “Ierobežotais skatītāju vietu skaits (667) nosaka, ka biļešu cenu līmenis bieži ir neatbilstošs pirktspējai, jo ar biļešu ieņēmumiem jānosedz koncerta izmaksas. Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums par orķestra mūziķu zemo atalgojumu. Lielākā daļa orķestra mūziķu patlaban saņem atalgojumu 867 EUR bruto, mūziķu atalgojums ir zem Latvijas vidējā atalgojuma sabiedriskajā sektorā. Esam arī pēdējā vietā atalgojuma ziņā starp Baltijas valstu orķestriem. LNSO augsto māksliniecisko līmeni joprojām pamatā notur vecākā un vidējā gadagājuma mūziķi, kuri ir savas valsts un sava orķestra patrioti. Taču jau šobrīd ir ļoti problemātiski iesaistīt orķestrī jaunos mūziķus, un, ja atalgojuma jautājums netiks nekavējoties risināts, tas būs neiespējami. Redzot pašreizējo atalgojuma līmeni, jaunie, talantīgie mūziķi dodas strādāt uz Rietumeiropu vai arī maina profesiju.”

Tikmēr LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga uzsver, ka Lielā ģilde neatbilst mūsdienīgas koncertzāles prasībām, un tas ievērojami ietekmē atskaņojuma kvalitāti: “Runājot par jauno koncertzāli, ir bijušas daudzas diskusijas par to, kur tieši tā atradīsies un kāda tā izskatīsies, bet mums, mūziķiem, primārās ir tieši pašas zāles kvalitātes. Tajā skaitā apgaismojums un tehniskās iespējas, taču galvenokārt – protams, akustika! Šeit nedrīkst būt nekādu atlaižu vai šaubu par visaugstāko kvalitāti, jo tieši tas ir pats galvenais! Koncertzāle tiek būvēta, lai tajā skanētu mūzika.”

Šogad aprit 15 gadu, kopš starptautiskā arhitektu plenērā tika izvēlēta nacionālās akustiskās koncertzāles vieta, kā arī 13 gadu kopš skiču projekta konkursa par koncertzāles veidolu. Koncertzāles celtniecībai rezervēti 23 miljoni no Eiropas Savienības fondiem, taču ar nosacījumu, ka darbi jāsāk, vēlākais, 2021. gadā un šī summa jāizlieto līdz 2023. gadam. Kultūras ministrija izvērtējusi deviņas iespējamās atrašanās vietas. Kā trīs reālās izvēles izvirzītas AB dambis, Eksporta iela Andrejostā un Kongresu nama pārbūve. Ar nepacietību un cerībām tiek gaidīts valdības lēmums par nacionālās koncertzāles likteni.

Top komentāri

Nevar atrast
N
naudu Lielas Gildes remontam, tapec jacelj jauna koncertzale! Ta izmaksas tik "leti", ka uzreiz vares palielinat orkestrantu algas:))) Kas tas par blefu? No Nac. bibl. pazuda 80 milj., cik vares nozagt no koncertzales buvniecibas?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Burova kļūšanu par Rīgas mēru vērtēju

Kopā nobalsojuši: 301

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja