Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 27. aprīlis
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Kurzemnieku cienīgs vēriens

Kurzemes gredzena lielkoncertā Pūt, vējiņi Liepājā dižosies novada mūzikas spēks

Latviešu tautas dziesma Pūt, vējiņi tās atšķirīgajās dažādu Latvijas novadu un žanru versijās ir vadmotīvs, kurš vīsies cauri visam lielkoncertam Kurzemes gredzens, kas pirmizrādi diriģenta Māra Sirmā vadībā piedzīvos 16. novembrī Liepājā koncertzālē Lielais dzintars. Pirmssvētku gaisotnē gaidāmais lielkoncerts Pūt, vējiņi ir otrais posms Latvijas simtgadei veltītajā projektā Latvijas gredzens, kas sevī ietver četrus muzikālus vēstījumus 16 koncertos visos Latvijas reģionos divos gados. Tie atklāj katra reģiona identitāti. Kurzemnieku lielkoncerts viesosies 22. novembrī Jelgavas Kultūras namā, 24. novembrī Latgales vēstniecībā Gors un 25. novembrī koncertzālē Cēsis. 2018. gada pavasarī projektu turpinās Vidzemes gredzens – muzikāla izstāde Kalns uz augšu ies. Šos Gredzenu stāstus ieraksta LR3, dokumentē un pārraida LTV1.

 

Kurzemes koncentrāts

Projekta Latvijas gredzens idejas autors ir Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava. Viņš pats to arī uzsāka ar Latgales gredzena koncertuzvedumu Rakstiem un skaņai šā gada aprīlī Latgales vēstniecībā Gors. Katra novada gredzenu veido cita mākslinieciskā un radošā komanda. Kurzemes gredzena lielkoncerta Pūt, vējiņi mākslinieciskais vadītājs ir Māris Sirmais. Kopā ar viņu lielkoncertu veido režisors Reinis Suhanovs, tajā piedalīsies Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Radio koris un Valsts akadēmiskais koris Latvija, pianists Vestards Šimkus, koklētāja Laima Jansone, dziedošais etnomuzikologs Oskars Patjanko, etnogrāfiskie ansambļi Suitu sievas un Saucējas, aktieris Kaspars Znotiņš, kā arī dūdinieki Māris Jēkabsons, Ieva Nīmane, Eduards Klints, Kārlis Alberts Klints, Nils Jumītis.

"Lielkoncertā Pūt, vējiņi sapulcējām galvenos Kurzemes mūzikas spēkus – izpildītājus un autorus," stāsta diriģents Māris Sirmais. "Vienīgais, kurš te nav saknē kurzemnieks, esmu es. Esmu dzimis rīdzinieks, bet mani vecāki ir latgalieši, taču pēdējos gados dzīve mani ievilkusi Kurzemē, jo man tur ir zeme un es turp braucu biežāk par jebkuru citu vietu Latvijā." Koncerta veidotāji gādājuši, lai tajā izpaustos izcilākie Kurzemes pārstāvji – gan tautas mūziķi, gan akadēmiskās mūzikas profesionāļi – interpreti un komponisti. "Ir vesela plejāde komponistu, kas pārstāv Kurzemi: Pēteris Butāns, Imants Kalniņš, Kārlis Lācis, Raimonds Tiguls. Mūsu programmā iekļautas gan mūzikas pērles, kas atsauks atmiņā mūsu pieredzi, gan pirmatskaņojumi. Tikko no Ērika Ešenvalda saņēmām speciāli uzrakstītu jaunu darbu, kurā iesaistīti pilnīgi visi koncerta dalībnieki. Skanēs fragments no Kārļa Lāča mūzikla Pūt, vējiņi, kas piedzīvoja spilgtu iestudējumu Liepājas teātrī," atklāj Māris Sirmais. Ieraugot, ka Alsungas sievas uz mēģinājumu Rīgā ieradušās krāšņos tautas tērpos, diriģents pārsteigumā zaudējis valodu. "Es apbrīnoju neatlaidību un to patieso sajūtu, ar kādu viņas kopj savu kultūru," saka Māris Sirmais.

 

Pašapziņas simbols

Gaidāmā lielkoncerta kods, pamata esence ir Pūt, vējiņi – "fenomens, kas caur lībisko ir aizpūtis uz kurzemniecisko, uz visu Latviju un tālāk uz visu pasauli. Caur šo simbolu mūs atpazīst. Es nezinu otru meldiņu, kas būtu līdzvērtīgs šai dziesmai, kuru sadzirdot daudzas pasaules nācijas zina, ka tas nācis no Baltijas reģiona, no Latvijas. Tas ir kaut kas mītisks un neizskaidrojams, kāpēc tieši šī dziesma spēj uzrunāt visas pasaules cilvēkus. Mums savā laikā tā bija nacionālās himnas aizvietotājs, simbols, ko dziedot padomjlaikā cēlāmies kājās", diriģents uzsver. "Tas, ka to uzskata par dzērāju dziesmu, gan ir dīvaini. Šai dziesmai ir pavisam cita ideja. Tā ir par neatkarību, par spītību, par spēju pastāvēt un to, ka tu tiec nepatiesi apvainots. Varbūt to var skatīties plašāk, pasaules kontekstā? Tieku pazemots tāpēc, ka nāku no mazas nācijas? Mazas nācijas lielo nāciju acīs vienmēr liekas tās pēdējās. Mums vēl ir par maz pašcieņas, lepnuma par sevi. Tā par daudz nekad nebūs," uzskata Māris Sirmais. Koncerta mērķis ir caur Pūt, vējiņi nevis tikai celt vienu novadu, bet vienot visu Latvijas tautu. Tāpēc skanēs dažādi Pūt, vējiņi melodiskie varianti – arī tā, kā šo dziesmu dzied citos novados.   

"Vadmotīvs Pūt, vējiņi – tas ir labi. Esmu priecīgs, ka mūsu radošajā kolektīvā ir daudz sarunu par šo dziesmu kā fenomenu, kā domu. Ļoti gribētos, lai Pūt, vējiņi, kas sākotnēji radusies kā precību dziesma un transponējusies par ilgu dziesmu, mūsu koncertā un arī nākotnē skanētu kā apliecinājuma dziesma. Visam, kas ir apprecēts, samīlēts, dabūts. Lai tā pūstu uz priekšu tajā mūžībā, par kuru savā dzejolī Pūt, vējiņi runāja Ojārs Vācietis," saka režisors Reinis Suhanovs. Viņš atklāj, ka ļoti tieši un spēcīgi izjūt Kurzemi, būdams pirmās paaudzes kurzemnieks, kura vecāki nākuši no citiem novadiem. "Dižkoncerts ir labākais apzīmējums lielkoncertam Liepājā. Dižkoncerts kurzemniekiem labi piestāv. Visi nomierinājās, kad vienojāmies par koncerta formu – ka tā varētu būt muzicēšana mājas sajūtā. Tā tikai kurzemnieki var nomierināties, saprotot, ka uz skatuves būs simfoniskais orķestris, divi profesionālie kori un vēl vesels lēvenis ar solistiem un tautas mūziķiem. Tāda varena muzicēšana. Ir liela laime strādāt tik bagātīgā ansambļu klāstā. Muzikālo vienību daudzumā šis Gredzens ir visvērienīgākais. Koncertā parādās novada lielākā bagātība no Suitu sievām līdz Liepājas Simfoniskajam orķestrim. Tas ir visplašākais spektrs, kādu vien var iedomāties."

 

Pats kā gredzens

Iekļaujoties lielkoncerta Pūt, vējiņi vērienīgajā daudzveidībā, pianists Vestards Šimkus saka: "Es pats jūtos kā tāds Latvijas gredzens, jo mans tētis ir dzimis Liepājā, savukārt visi mātes radi nāk no Rēzeknes apkārtnes. Šie pretpoli – Kurzeme un Latgale – manī visu laiku pievelkas un rada baisu spriegumu. Jūtos piederīgs Kurzemei, jo esmu tur uzaudzis un vēl aizvien tur dzīvoju." Vestards Šimkus ne tikai piedalīsies ar savu klavierspēli Ērika Ešenvalda, Kārļa Lāča, Raimonda Tigula un Pētera Butāna darbu atskaņojumos, bet arī atskaņos paša radīto fantāziju par tautas dziesmas Pūt, vējiņi tēmu. "Nedz Ešenvalds, nedz Tiguls, nedz Lācis savos skaņdarbos nav pierakstījuši konkrētu klavieru partiju. Viss būs manis paša veidots, tādējādi būšu savveida līdzautors," mūziķis piebilst.

"Dižkoncerta vēriens būs Kurzemes stāsta speciālā atšķirības zīme, taču paies zināms laiks, lai spētu distancēties un redzēt, kas būtisks šajā laikā ir pateikts. Latvijas gredzens uzsācis kārtējo riņķi, kārtējo uzrāvienu. Vissvarīgākais – ja kaut nedaudz mēs visi, piedzīvojot šo notikumu, paši sev varētu atbildēt, kas man ir Latvija. Šī ir fenomenāla kultūras Jeruzaleme, kur satiekamies ar tik daudziem, dažādiem stāstiem," Sigvards Kļava rezumē Latvijas gredzena ideju atklāt Latvijas kultūras kultūrvēsturisko daudzveidību visdažādākajās niansēs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja