Bjorkas pasaules turneja Cornucopia ilga no 2019. līdz 2023. gadam, koncerta režija tika uzticēta prominentajai argentīniešu kinorežisorei Lukrēcijai Martelai. Filmā ir iemūžināts 2023. gada 1. septembrī Lisabonā notikušais koncerts. Filmas režisore ir islandiete Īsolde Ugadotira.
Jauna mutantu suga
Savu koncertu dziedātāja novatore raksturo kā "digitālā teātra izrādi" un "zinātniskās fantastiskas popkoncertu". Šovs ir Bjorkas "optimistiskais priekšlikums, kā pasaule var cīnīties ar klimata pārmaiņām". Koncerta programmu veido albumu Utopia (2017) un Fossora (2022) dziesmas, kā arī senāk tapušās Bjorkas kompozīcijas.
Albumā Utopia māksliniece iedomājas postapokaliptisku nākotni, kurā augi, putni un cilvēki saplūdīs jaunā mutantu sugā. "Albumā ir dzirdami putni, kuru balsis skan kā sintezatori, sintezatori, kuri skan kā flautas, un flautas, kuras skan kā putni... Daba joprojām sniedz mums enerģiju, optimismu un dzīvību," ir pārliecināta Bjorka. Vides, mistikas un pārvērtību tēma caurstrāvo visu koncertu, kas ļauj novērtēt mūziķes unikālo talantu. Viņa nekad nav ierobežojusi sevi un savu fantāziju. Bjorka ir pirmā popzvaigzne, kura tika pagodināta ar retrospekciju Ņujorkas Modernās mākslas muzejā MoMA, izstāde notika 2015. gadā.
"Daba joprojām sniedz mums enerģiju, optimismu un dzīvību," ir pārliecināta Bjorka. Publicitātes foto
Kopš karjeras pirmsākumiem 70. gadu beigās Bjorka drosmīgi eksperimentē skaņu mākslā. Solokarjeru viņa sāka 90. gados un kopš tā laika savieno cilvēka balss un iztēles iespējas ar jaunākajām tehnholoģijām (nereti tās tiek attīstītas speciāli viņas projektiem). Dziedātājas albumi, koncerti un citas radošās aktivitātes tiek veidotas kā vērienīgi multimediāli piedzīvojumi. Piemēram, albums Biophilia (2011) tika piedāvāts īpaši tam radītajā lietotnē (tas ir pirmais šāda veida albums popmūzikas vēsturē), pēc tam viņa iepazīstināja ar imersīvu virtuālās realitātes albumu Vulnicura (2015). Bjorka allaž izmanto tehnoloģijas, lai bagātinātu un attīstītu savu radošumu.
Personīgā kapela
Jaunajā koncertfilmā Cornucopia ir redzami pēc pasūtījuma izgatavoti instrumenti (to vidū ir magnētiskā arfa, apļveida flauta un alūfons) un reverbācijas telpa, kura radīta sadarbībā ar audioarhitektu, lai panāktu visintīmāko skanējumu, – šo telpu Bjorka dēvē par savu personīgo kapelu uz skatuves.
Kopā ar dziedātāju uzstājas viņas grupas muzikālais vadītājs multiinstrumentālists Bergurs Tūrisons, perkusionists Manu Delago, flautu septets Viibra, arfiste Keitija Baklija un koris Hamrahlid. Digitāli animēti kustīgi aizkari uz skatuves rada mūsdienu lanterna magica efektu – XXI gadsimta virtuālā realitāte sastopas ar XIX gadsimta teātra krāšņumu. Katrai dziesmai ir radīts vizuāls stāsts, kas ir tapis sadarbībā ar labākajiem māksliniekiem un animatoriem – Džeimsu Meriju, Tobiasu Gremmleru un daudziem citiem.
"Koncerta vēstījumā ir ieausts blakussižets par avatāru – modernu marioneti –, kas alķīmiski mutē, pārtop no vienas lelles par citu, izejot pilnu posmu no sirdssāpēm līdz dziedināšanai," piebilst Bjorka.
Koncertfilmu Cornucopia kinoteātrī Forum Cinemas varēs noskatīties 7. maijā plkst. 19.10.
Informācija: bjork.com, bjorkcornucopia.com, forumcinemas.lv