Šajā sezonā viens notikums operas pasaulē tika gaidīts ar īpašu nepacietību – norvēģu dramatiskā soprāna Līses Dāvidsenas debija Izoldes lomā. Par šo mākslinieci jau dažus gadus runā kā par fenomenu, sensāciju un dižo XX gadsimta skandināvu dīvu Kirstenas Flagstades un Birgitas Nilsones tradīciju turpinātāju Riharda Štrausa un Riharda Vāgnera opermūzikā. Savu pirmo Izoldi Līse Dāvidsena nodziedāja šogad janvārī Barselonas operteātrī Gran Teatre del Liceu, tur viņa bija dzirdama piecās Vāgnera Tristana un Izoldes jauniestudējuma izrādēs – šajos vakaros Barselona pārvērtās par globālu opermākslas centru, kurā pulcējās gan kritiķi, gan fani no visas pasaules. Daudzi ir gatavi mērot tālu ceļu, lai dzirdētu Līses Dāvidsenas balsi, turklāt tā bija mākslinieces atgriešanās uz skatuves pēc dekrēta atvaļinājuma – pērn Līsei Dāvidsenai piedzima dvīņi.
Līse Dāvidsena operas Tristans un Izolde iestudējumā Barselonas operteātrī Gran Teatre del Liceu. Foto – Serhi Paniso
Pārlaicīgs lasījums
Tristana un Izoldes jauniestudējumu Barselonā veidojusi somu diriģente Susanna Melki un spāņu režisore Barbara Juka. Režisores rokrakstā ir pamanāms, ka viņa ir bijusi mūsdienu teātra grandu Roberta Vilsona, Robēra Lepāža un Romeo Kastelluči asistente, – Barbara Juka veido vizuāli efektīgu, izsmalcinātu, teju minimālistisku vidi, kurā dramatisku spriedzi un intensitāti nodrošina dziedātāju vokālais sniegums un klātbūtnes spēks. Partnerībā ar Līsi Dāvidsenu uzstājās amerikāņu varoņtenors Klejs Hilijs (Tristans). Vēl divās izrādēs Barselonā Tristanu un Izoldi tēloja amerikāņu tenors Braiens Redžisters un krievu soprāns Jeļena Pankratova. Līdzās abiem titulvaroņu atveidotāju pāriem dziedāja britu bass Brindlijs Šerats (karalis Marks), poļu basbaritons Tomašs Koņečnijs (Kurvenāls) un krievu mecosoprāns Jekaterina Gubanova (Brangēna).
Diriģente Susanna Melki izrāžu ciklā Barselonā pirmo reizi karjerā vadīja Tristana un Izoldes atskaņojumu. Savā interpretācijā viņa bija uzmanīga, rūpīga un cieņpilna – mūzika kļuva par gaismas un enerģijas plūsmu. Diriģente uzsvēra teksta nozīmi – katrs izdziedātais vārds bija skaidri saprotams. Susanna Melki vienmēr interesanti strādā gan ar simfonisko repertuāru, gan ar operu partitūrām. Viņas specializācija ir XX un XXI gadsimta mūzika. Susanna Melki ir brīnišķīgi diriģējusi Kloda Debisī Peleasu un Melizandi un Gabriela Forē Penelopi, Kaijas Sāriaho Tālo mīlu un Nevainību un Filipa Busmansa Ivonnu, Burgundijas princesi. Šī pieredze palīdzēja mūziķei atrast savu pieeju Tristanam un Izoldei, un tajā bija dziļums, siltums, jutekliskums, intriga un vilinājums. Kopumā ar solistiem viņa radīja hipnotizējošu piedzīvojumu, kuru virzīja sieviešu – diriģentes, režisores un abu Izoldes lomas atveidotāju – spēks. Tas bija feministiski iekrāsots, pārlaicīgs Tristana un Izoldes lasījums.
Virsotne, uz ko tiecas
Barselonas operteātra Gran Teatre del Liceu mākslinieciskais vadītājs Viktors Garsija de Gomars. Foto – Serhi Paniso
Pēc Tristana un Izoldes izrāžu cikla izskaņas Barselonas operteātra Gran Teatre del Liceu mākslinieciskais vadītājs Viktors Garsija de Gomars atbildēja uz dažiem KDi jautājumiem, koncentrējoties uz Līses Dāvidsenas sniegumu.
Kāpēc jums bija svarīgi nodrošināt, ka Līses Dāvidsenas debija Izoldes lomā notiek uz Liceu skatuves?
Operteātrim lēmums par kāda dziedātāja debiju lomā, īpaši, ja runa ir par lielu, svarīgu partiju, nekad nav vienkārši solistu atlases jautājums. Tas ir ticības apliecinājums nākotnei. Uzaicināt Līsi nodziedāt savu pirmo Izoldi uz Liceu skatuves nozīmēja atvērt mūsu durvis balsij un iztēlei tieši tajā brīdī, kad māksliniece sastopas ar partiju, kas iezīmēs viņas karjeras trajektoriju. Izolde nav loma, ko vienkārši dzied, – tā ir virsotne, uz ko tiecas, kad iekšējā un ārējā balss ir gatavas saplūst. Mums bija svarīgi nodrošināt Līses debiju šeit, jo teātris Liceu ar savu vēsturi un rētām apzinās, ko nozīmē uzņemties risku un likt uz spēles visu, – tas tiek darīts cerībā atrast patiesību mūzikā un mākslā. Tā ir patiesība, ko var nodziedāt tikai tad, kad tā ir pilnībā izdzīvota.
Janvārī dzirdējāt visas piecas Tristana un Izoldes izrādes Barselonā ar Līses Dāvidsenas piedalīšanos. Ar ko ir īpaša viņas Izolde?
Tas, kas atšķir Līses Izoldi no citu dziedātāju interpretācijas, ir ne tikai balss amplitūda un izturība, bet arī sajūta, ka katra frāze rodas no domas un katra doma – no emocijas. Šajās piecās izrādēs varēja saskatīt attīstību – nevis atkārtošanos, bet padziļināšanos. Viņas Izolde tikpat daudz klausās, cik runā, tikpat daudz reaģē, cik kaut ko vēsta. Mēs sajūtam dziedātājas inteliģenci un intelektu, viņas sniegums ir pastāvīgs dialogs starp spēku un ievainojamību, un tas liek varonei justies dzīvai, nevis monumentāli nemainīgai.
Ko Līse Dāvidsena ienes šajā lomā, ko varbūt neesam dzirdējuši iepriekš?
Viņa ienes retu caurspīdīgumu. Līses dziedājumā Vāgnera līnija nav skaņas siena, bet membrāna, caur kuru plūst jēga. Ir dzirdams, kā teksts elpo un deg. Uzsvars tiek likts mazāk uz dominēšanu un vairāk – uz atklāsmi. Līses Izolde ir nevis tikai mīts, bet arī sieviete, kura atklāj – gandrīz pret savu gribu – bezdibeni, ko slēpj viņas spēja mīlēt un iznīcināt. Mākslinieces nodomu skaidrība un atteikšanās no jebkādas pārmērības savā sniegumā ļauj mūzikai runāt ar pārsteidzošu intimitāti.
Kas jūs visvairāk aizkustināja viņas tēlojumā?
Mani visvairāk aizkustināja Līses drosme būt neaizsargātai. Operas finālā, kad Izolde izplūst skaņā un gaismā, Līse nemeklē transcendenci kā efektu – viņa ļauj tam notikt kā visa piedzīvotā sekām. Viņas sniegumā ir miers, kas saskan ar Vāgnera laika plūdumu, un šis miers ir sajūtams tikpat daudz klusumā, cik dziedājumā. Šajos brīžos rodas sajūta, ka viss teātris elpo kopā ar Izoldi, un tā, iespējams, ir vislielākā dāvana, ko mākslinieks var sniegt tādam teātrim kā Liceu.
Barselonā tapušais Tristana un Izoldes iestudējuma ieraksts (galvenajās lomās – Klejs Hilijs un Līse Dāvidsena) ir pieejams teātra Liceu digitālajā platformā LiceuOpera+.
Ažiotāža Ņujorkā
Tagad ir pienācis laiks no Barselonas pārcelties uz Ņujorku. Sestdien, 21. martā, kinoteātru apmeklētājiem visā pasaulē, arī Latvijā, būs iespēja redzēt un dzirdēt Līsi Dāvidsenu operas Tristans un Izolde tiešraidē no Ņujorkas Metropoles operas. Jauniestudējuma pirmizrāde notika 9. martā. Biļetes uz visām septiņām izrādēm ir pārdotas (šāda ažiotāža Metropoles operā nav bijusi vērojama jau sen), un teātris izziņoja papildizrādi 4. aprīlī.
Tenors Maikls Spairss un soprāns Līse Dāvidsena operas Tristans un Izolde iestudējumā Ņujorkas Metropoles operā. Foto – Kerena Almonda
Jauniestudējumu ir veidojis Metropoles operas muzikālais līderis kanādiešu maestro Janiks Nezē-Segēns un amerikāņu režisors Juvals Šārons. Tristana lomā debitē lieliskais amerikāņu tenors Maikls Spairss, kurš pērn decembrī sniedza neaizmirstamu solokoncertu Latvijas Nacionālajā operā. Izoldes kalponi Brangēnu dzied pieredzes bagātais krievu mecosoprāns Jekaterina Gubanova, Kurvenālu – spožais poļu basbaritons Tomašs Koņečnijs. Karaļa Marka tēlā debitē amerikāņu basbaritons Raiens Spīdo Grīns.
Skats no Tristana un Izoldes jauniestudējuma Ņujorkas Metropoles operā. Foto – Kerena Almonda
Vērienīgā iestudējuma veidošanā ieguldīti 3,6 miljoni ASV dolāru. Metropoles operas direktors Pīters Gelbs atklāj, ka šī ir pirmā izrāde, kurā pilnībā tiek izmantots viss proscēnija augstums un platums, lai pārsteigtu klausītājus ar iespaidīgiem multimediāliem efektiem. Scenogrāfiju ir radījusi britu māksliniece Esa Devlina, kura strādā drāmas un mūzikas teātrī, veido mākslas instalācijas un noformē lielāko popzvaigžņu šovus. Esa Devlina ir sadarbojusies ar U2, Bejonsē, Lēdiju Gāgu, Bad Bunny, The Weeknd, Adeli, Mailiju Sairusu, Pet Shop Boys, The Rolling Stones un daudziem citiem.
Juvals Šārons tiek uzskatīts par drosmīgu un oriģinālu režisoru, viņš ir grāmatas Jaunā operas filosofija (2024) autors. Baireitas festivālā viņš ir iestudējis Loengrīnu (amerikāņu režisors pieslēdzās šim projektam 2018. gadā, kad no Loengrīna iestudēšanas atteicās Alvis Hermanis). Pēdējos gados Juvals Šārons pārsvarā darbojas ASV, kur īsteno savas eksperimentālās idejas, piemēram, Detroitā viņš ir iestudējis Bohēmu, kuras četri cēlieni tika izspēlēti apgrieztā secībā. ASV lielākajā teātrī – Ņujorkas Metropoles operā – režisors neko tik radikālu neatļaujas. Juvala Šārona izrāde Tristans un Izolde vēsta par mīlestību, nāvi un atdzimšanu. Režisors ir pārliecināts, ka dzimšana un nāve ir ieslēgtas vienā aplī. Viņš ir domājis par to, kā opera Tristans un Izolde tikusi uztverta tās pirmizrādē 1865. gadā: "Tā bija kā monolīts, kas nokrita no debesīm – no pilnīgi citas pasaules, no Stenlija Kubrika filmas 2001. Kosmosa odiseja."
Juvals Šārons stāsta, ka otrā opera, ko viņš savā mūžā ir redzējis, bija Vāgnera Zīgfrīds. Toreiz viņam bija trīspadsmit gadu. "Pat bērnībā Vāgners manī raisīja zinātkāri. Man šķiet pārsteidzoši, ka viens darbs spēj uzrunāt dažādu paaudžu cilvēkus dažādos gadsimtos. Kad tagad gatavojos Vāgnera operu iestudējumiem, es domāju par trīspadsmit gadu veciem skatītājiem, kuriem šī varētu būt pirmā saskarsme ar operu. Viņi ir pelnījuši, lai viņiem tiktu nodrošināta piekļuve iztēlei, kurai nav robežu un kura padara Vāgneru tik pievilcīgu," apgalvo režisors.
Režisors Juvals Šārons (centrā) Tristana un Izoldes mēģinājumā. Foto – Džonatans Tičlers
Atdzimšanas noslēpums
Opera Tristans un Izolde nereti tiek dēvēta par mīlas un nāves dziesmu, taču Juvals Šārons uzskata, ka šāds apzīmējums maldina skatītājus. "Šī opera stāsta nevis par dzīves galīgumu un nāvi, bet par atdzimšanas ekstātisko noslēpumu. Viss darbs ir rituāla tikšanās, kas ved uz trešo cēlienu, kurā Vāgners mums parāda divus veidus, kā sastapties ar nāvi. Mēs redzam Tristanu, kurš mirst lēnām, viņš ir agonijā, nobijies, dezorientēts, pieķēries savam ego un domā, ka viņa dzīve ir bijusi bezjēdzīga ciešanu virkne. Tristans mirst sāpīgi, un skatītājiem tas ir saprotami. Savukārt Izolde mirst ekstātiski, pacilāti, labprātīgi, ar atbrīvošanās sajūtu. Šajā mirklī viņa ļaujas dzīves noslēpumam. Izoldes pēdējais dziedājums ir pazīstams kā Liebestod jeb Mīlas nāve, bet Vāgners Izoldes pēdējo brīdi drīzāk ataino kā pārveidošanos. Lineārās nāves izpratnes aizstāšana ar atdzimšanas ciklisko ideju ir mūsu iestudējuma pamatā," uzsver Juvals Šārons.
Tristana un Izoldes poēzija balstās pretstatos – diena un nakts, vīrietis un sieviete, dzīve un nāve –, un tie ir atspoguļoti gan tekstā, gan mūzikā. Metropoles operas jaunās izrādes darbība risinās divās dimensijās, divās pasaulēs. Sākumā titulvaroņi uz skatuves ir redzami mūsdienu apģērbā. Viņi satiekas pie galda, uz kura ir dažādi simboliski priekšmeti, kas palīdz pārcelt darbību leģendas koordinātās. Sižetam attīstoties, pie galda paliek Tristana un Izoldes dubultnieki, savukārt dziedātāji Maikls Spairss un Līse Dāvidsena ienāk citā laiktelpā – tunelī, kas atrodas virs galda. Tagad viņi ir ģērbušies stilizētos viduslaiku tērpos. Tunelis simbolizē dzīves pēdējos un pirmos mirkļus.
"Tristans un Izolde ir katra diriģenta sapņu sarakstā. Mūzika, ko Vāgners ir radījis orķestrim, ir kā visskaistākā simfonija, kāda jebkad tikusi sarakstīta," saka maestro Janiks Nezē-Segēns, kurš pirmo reizi karjerā diriģē Tristana un Izoldes iestudējumu. "Tristana un Izoldes skanējuma garumā – tās ir četras stundas – tiek izpētītas visas variācijas, kā pateikt "es tevi mīlu". Dažreiz mīlestība ir noslēpumaina, gandrīz nedroša, dažreiz tā kļūst neprātīga un liesmojoša. Dažreiz mīlestība ir kā atmiņas – tā ir nostalģiska. Citreiz tā ir cerīga un apcerīga. Šajā operā orķestris izraud, cik kaislīga ir divu cilvēku mīlestība," piebilst Janiks Nezē-Segēns.
Diriģents Janiks Nezē-Segēns Tristana un Izoldes mēģinājumā. Foto – Džonatans Tičlers
"Tristana un Izoldes mūzikas konstrukcijā ir ļoti maz balstu – tā ir plūstoša jau no paša sākuma. Darbība risinās uz kuģa, pēc tam uz salas, un šī vide atspoguļojas mūzikā. Diriģentam ir ļoti maz, pie kā pieķerties, – ir jāpeld līdzi un jāpārliecinās, ka neviens nenoslīkst," secina Janiks Nezē-Segēns.
Mirdzums balsī
Līse Dāvidsena uz Ņujorkas Metropoles operas skatuves debitēja 2019. gadā Ļizas lomā Pētera Čaikovska operā Pīķa dāma. Kopš tā laika viņa šeit ir dziedājusi Leonoru Ludviga van Bēthovena Fidelio, titullomu Džakomo Pučīni Toskā un Riharda Štrausa Ariadnē Naksā, Hrīsotemīdu Riharda Štrausa Elektrā, maršalieni Riharda Štrausa Rožu kavalierī un Evu Vāgnera Nirnbergas meistardziedoņos. Līse Dāvidsena būs dzirdama Metropoles operas 2026./2027. gada sezonas atklāšanas pirmizrādē – viņa atveidos lēdiju Makbetu Džuzepes Verdi Makbetā. Pirmo reizi viņa izpildīs šo lomu Makbeta koncertiestudējumā šā gada 15. un 17. maijā Dānijas Karaliskajā operā Kopenhāgenā maestro Antonio Papāno vadībā (biļetes ir pārdotas).
Jau tuvojas Līses Dāvidsenas debija vēl vienā Vāgnera komponētajā ikoniskajā lomā dramatiskajam soprānam – tā ir Brīnhilde. Pirmo reizi šajā tēlā Līse Dāvidsena iejutīsies 2027. gada martā Valkīras jauniestudējumā Zalcburgas Lieldienu festivālā (režisora Kirila Serebreņņikova veidotajā izrādē spēlēs Berlīnes filharmonijas orķestris maestro Kirila Petrenko vadībā). Līse Dāvidsena gatavojas dziedāt Brīnhildi nākamajā Nībelunga gredzena jauniestudējumā Metropoles operā. Tas sāksies ar Reinas zeltu 2027./2028. gada sezonā, un pilns cikls tiks parādīts 2030. gadā. Vāgnera tetraloģiju, tāpat kā Tristanu un Izoldi, Ņujorkā iestudēs diriģents Janiks Nezē-Segēns un režisors Juvals Šārons.
Metropoles opera norvēģu mākslinieci pozicionē kā savu jauno superzvaigzni. Šo statusu nostiprina tikko izdotais Līses Dāvidsenas un britu pianista Džeimsa Baijē koncertalbums Live at the Met, ko laidusi klajā kompānija Decca Classics. Ieraksts tapis 2023. gada 14. septembrī Metropoles operā notikušajā Līses Dāvidsenas solovakarā, un šādu iespēju – sniegt koncertu uz savas skatuves – Ņujorkas teātris dziedātājiem piedāvā reti. Šis gods ir jānopelna, un Līsei Dāvidsenai tas ir izdevies.
Dziedātājas Līses Dāvidsenas un pianista Džeimsa Baijē albumā Live at the Met ir iemūžināts viņu koncerts, kas Ņujorkas Metropoles operā notika 2023. gadā
Albums ļauj novērtēt, cik svaigi, skaisti un kaislīgi skan viņas balss, cik dabiski viņa sasniedz eiforijas sajūtu, kad materiāls to prasa (piemēram, Elizabetes ārijā Dich, teure Halle no Vāgnera Tanheizera). Ierakstā ir iekļautas ārijas no Pučīni Toskas un Verdi Masku balles, Riharda Štrausa, Franča Šūberta, Žana Sibēliusa un Edvarda Grīga dziesmas, kā arī hiti no operetes Čardaša karaliene un mūzikla Mana skaistā lēdija. Mirdzums, kas piemīt Līses Dāvidsenas balsij, klausītājos izraisa atkarību. Viņa fascinē ne tikai ar savu vokālo jaudu, bet arī talantu piepildīt frāzes ar sirsnīgu izpausmi.
Sestdien, 21. martā, plkst. 18 opera Tristans un Izolde Rīgas kinoteātrī Forum Cinemas būs skatāma tiešraidē, savukārt seansā 25. martā plkst. 17 izrāde tiks demonstrēta ierakstā.
Informācija: metopera.org, forumcinemas.lv