Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +16 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 29. maijs
Raivis, Raivo, Maksis, Maksims

Trāpīgi kā ar skalpeli. Džordža Orvela Dzīvnieku ferma ir pārtapusi par operu

Kautuvē ir jūtama vajadzība pēc revolūcijas. Nīderlandes Nacionālajā operā Amsterdamā notikusi Aleksandra Raskatova operas Dzīvnieku ferma pasaules pirmizrāde. Darba pamatā ir Džordža Orvela antiutopija

Opera Dzīvnieku ferma pagājušajā piektdienā, 3. martā, atklāja Nīderlandes Nacionālās operas septīto ikgadējo laikmetīgā mūzikas teātra festivālu Opera Forward, kas turpināsies līdz 12. martam. Festivāla programmas kodols ir trīs mūsdienu operas: līdzās Dzīvnieku fermai skan amerikāņu komponista Taišona Sorija Melnā pērle. Meditācijas Žozefīnei (veltījums Parīzes kabarē un džeza zvaigznes, cilvēktiesību aktīvistes un pretošanās kustības varones Žozefīnes Beikeres dzīvei un mākslai; režisora Pītera Selarsa iestudējums, titullomā ir Džūlija Buloka) un jauno mākslinieku kopdarbs Maini pasauli!. Festivāla programmā ir džezs, tehnomūzika, noise un runātais vārds.

Šeit mīl visu jauno

Biļetes uz visām septiņām Dzīvnieku fermas izrādēm Amsterdamā bija pārdotas vēl pirms pirmizrādes (zālē ir 1600 sēdvietu; biļetes maksāja 15–103 eiro, skatītāji līdz 36 gadu vecumam tās varēja iegādāties par 15–20 eiro). Tas ir precedents, jo parasti publika pret laikmetīgo operu izturas piesardzīgi. Turklāt daudziem teātriem Eiropā un pasaulē joprojām ir grūtības piesaistīt skatītājus pēcpandēmijas apstākļos, nepalīdz pat zvaigžņu klātbūtne solistu ansamblī. Amsterdama ir viena no muzikālākajām pilsētām pasaulē, un šeit mīl visu jauno. Līdz 11. martam Amsterdamas koncertzālē Muziekgebouw notiks arī mūsdienu klasiķim, 97 gadus vecajam ungāru komponistam Ģerģam Kurtāgam, veltītais festivāls Miniatūru lielmeistars.

Dzīvnieku ferma Amsterdamā būs dzirdama līdz 16. martam. Opera skan angļu valodā un ilgst divas stundas divdesmit piecas minūtes, ieskaitot starpbrīdi. Šī ir opera divos cēlienos, ko veido deviņas ainas un epilogs. Libretu ir rakstījis Īans Bērtons kopā ar Aleksandru Raskatovu. Izrādē uzstājas divi desmiti solistu, Nīderlandes kamerorķestris, dzied Nīderlandes Nacionālās operas koris un Jaunais Amsterdamas jauniešu koris.

Opera Dzīvnieku ferma tapusi pēc itāļu režisora Damiāno Mikjeleto iniciatīvas. Pirms dažiem gadiem viņš izteica šo ideju Nīderlandes Nacionālās operas vadītājai Sofijai de Lintai, un viņa ierosināja piesaistīt projektam komponistu Aleksandru Raskatovu. Pēc tam radošā komanda pārliecināja Vīnes Valsts operu, Palermo Teatro Massimo un Somijas Nacionālo operu un baletu Helsinkos kļūt par jaundarba līdzpasūtītājiem – jauniestudējums ir četru teātru kopražojums. Tieši pēc gada Dzīvnieku ferma skanēs Vīnē. Ar Amsterdamas operu Aleksandru Raskatovu saista tuva draudzība – 2010. gadā šeit notika viņa pirmās, ļoti veiksmīgās un oriģinālās operas Suņa sirds (pēc Mihaila Bulgakova garstāsta) pasaules pirmizrāde. Šī opera tika izrādīta arī Londonā, Milānā un Lionā.

Režisora entuziasms

"Mans pienākums ir domāt par operas žanra nākotni. Mēs nevaram iestudēt tikai zināmu repertuāru, mums ir jāveicina jaundarbu rašanās – operas, kas kļūs par repertuāra vienībām turpmākajos gados. Es tam vēlos veltīt savu enerģiju," savu nostāju formulē režisors Damiāno Mikjeleto. "Dzīvnieku ferma ir ideāls materiāls operai. Stāsts ir kompakts, tiešs un skaidrs, taču tas ir arī metaforisks un daudzslāņains. Tas uzrunā gan prātu, gan dvēseli. Dzīvnieku ferma liek pasmaidīt, bet sižets ir arī cinisks, draudīgs, dramatisks, tas ir vēstījums par varu, apspiešanu, propagandu. Tā ir perfekta kombinācija operai," viņš piebilst.

"Es lepojos ar mūsu darba rezultātu. Esmu laimīgs un entuziasma pilns," savu prieku neslēpj režisors Damiāno Mikjeletp. Attēlā – kopā ar komponistu Aleksandru Raskatovu (centrā). Foto – Milagro Elstaks

Damiāno Mikjeleto stāsta, ka sadarbība ar komponistu Aleksandru Raskatovu ir bijusi ļoti labvēlīga, viņiem uzreiz radusies savstarpēja sapratne. Režisors īpaši akcentē kora nozīmi Dzīvnieku fermas partitūrā – koris ir uz skatuves deviņdesmit procentu operas laika. "Es lepojos ar mūsu darba rezultātu. Esmu laimīgs un entuziasma pilns," savu prieku neslēpj režisors. Dzīvnieku fermas pirmiestudējumu viņš veidojis kopā ar libāniešu izcelsmes poļu diriģentu Basemu Akiki, kurš specializējas laikmetīgās mūzikas atskaņošanā.

Dzīvnieku ferma ir britu rakstnieka Džordža Orvela 1945. gadā iznākusī antiutopija, kurā viņš satīriski politiskas alegorijas formā vēsta par notikumiem Padomju Savienībā Josifa Staļina valdīšanas laikā. Režisors Damiāno Mikjeleto uzskata, ka Dzīvnieku fermā aprakstītie varas un apspiešanas mehānismi nav bijuši raksturīgi tikai Staļina režīmam, bet gadsimtiem ilgi ir darbojušies visā pasaulē. Izrādes programmā ir nodrukāts Orvela rakstītais priekšvārds Dzīvnieku fermas ukraiņu izdevumam. Ukraiņu valodā grāmata publicēta 1947. gadā pēc filologa un vēsturnieka Ihora Ševčenko iniciatīvas, viņš pats to ir tulkojis. Tā tika izplatīta Rietumeiropas nometnēs dzīvojošo ukraiņu bēgļu vidū. Izrādes programmā arī norādīts, ka pirmo reizi PSRS Dzīvnieku ferma tika publicēta 1988. gadā Latvijā iznākušajā žurnālā Avots.

Pienu dzers cūkas!

"Dzīvnieku ferma stāsta par to, kā vara cenšas nosargāt savas pozīcijas, kā propaganda un draudi tiek izmantoti, lai kontrolētu cilvēkus, un kā vara tiek īstenota ar terora palīdzību. Šos mehānismus joprojām redzam darbībā," apgalvo Damiāno Mikjeleto, kurš ir viens no pēdējās desmitgades aktīvākajiem, ražīgākajiem režisoriem. Viņš ir studējis režiju Paolo Grasi teātra skolā Milānā un moderno literatūru dzimtajā Venēcijā. Damiāno Mikjeleto ir režisors, kurš mainās katrā savā izrādē. Viņa uzticamākais radošais partneris ir izcilais scenogrāfs Paolo Fantins. Amsterdamā viņi ir radījuši iespaidīgu, biedējošu un krāšņu mūzikas teātra darbu, kas līdzinās ellišķīgai masku ballei. Izrādē tiek izmantotas dzīvnieku maskas, un tas no dziedātājiem prasa īpašu aktierspēles stilu. Šoreiz režisora komandā ir strādājis kostīmu mākslinieks Klauss Brunss, gaismu mākslinieks Alesandro Karleti un horeogrāfs Tomass Vilhelms.

Šī nav izrāde vegāniem – darbība risinās nevis fermā, bet lopkautuvē. Varoņi ir nonākuši šeit, lai tiktu nogalināti. "Viņi ir iesprostoti būros un sapņo par brīvību. Būt dzīvniekam šeit nozīmē būt vergam, būt gaļai, būt priekšmetam cilvēka rokās. Kautuve ir metafora, šajā vietā ir jūtama vajadzība pēc revolūcijas. Varoņi vēlas izveidot brīvu sabiedrību, bet viņus atkal aptur apspiestības mehānismi. Kam ir vara, tas par katru cenu cenšas to saglabāt," savu koncepciju komentē režisors. "Kādā brīdī dzīvnieki jautā, ko darīt ar govju pienu. Tas kļūst par izšķirošo mirkli. Cūkas saka: "Mēs darām svarīgu darbu, mums ir vislielākā atbildība. Ja mēs nebūsim labā formā, mēs nespēsim atvairīt naidīgi noskaņoto fermeru mistera Džonsa un mistera Pilkingtona uzbrukumus, tāpēc piens ir paredzēts cūkām." Cūkas izmanto citu dzīvnieku bailes un kļūst par jaunajiem diktatoriem," saka Damiāno Mikjeleto.

Izrādes gaitā kautuve pārvēršas par greznu telpu, kurā visi izdzīvojušie dzīvnieki ir ieguvuši cilvēku vaibstus un piedalās dzīrēs, kurās patērē citus dzīvniekus, jo ir aizmirsuši visus savus sākotnējos baušļus.

Aina piedzimst iztēlē

Operas mūzikā priekšplānā ir balss un tās daudzveidīgās, brīžiem neiedomājamās iespējas – ir dzirdams, ka Aleksandrs Raskatovs pret šo instrumentu izturas ar patiesu interesi un uzmanību. Dzīvnieku ferma ir Aleksandra Raskatova ceturtā opera. Pēc Suņa sirds ir tapusi GerMANIA pēc Lionas operas pasūtījuma un Aptumsums pēc Sanktpēterburgas Marijas teātra pasūtījuma. Aleksandrs Raskatovs ir studējis kompozīciju Maskavas konservatorijā. Kopš 1994. gadā viņš dzīvo un strādā Rietumeiropā (vispirms Vācijā, tagad Francijā).

"Kad komponēju Dzīvnieku fermu, man prātā bija trīs vārdi, kas raksturo šo operu: enerģiska, ekscentriska un ekstravaganta. Ir svarīgi, lai opera uzrunātu klausītājus, stāstam un mūzikai ir jāatstāj iespaids arī uz to cilvēku, kurš atnāk uz izrādi bez jebkādām priekšzināšanām,» ir pārliecināts Aleksandrs Raskatovs. «Šai operai izstrādāju «skalpeļa stilu» – ar īsām muzikālajām līnijām un asiem kontrastiem. Es meklēju piemērotu ritmu. Līdztekus melodijai un tembram ir svarīgi atrast ritmu, kas notur klausītāju uzmanību. Mēs varam mācīties no XVIII un XIX gadsimta operas. Es ļoti augstu vērtēju mūsdienu komponistu prasmes un viņu operu sarežģītību, taču dažkārt aizdomājos, vai mēs, attīstot arvien sarežģītākas mūzikas idiomas, neaizejam pārāk tālu. Pārāk daudz informācijas īsā laika posmā var būt nogurdinoši. Dzīvnieku fermā es meklēju veidu, kā atgūt aizmirsto seno operu sintaksi un izmantot to jaunā situācijā, – veidu, kā izmantot melodiju un ritmu, lai piesaistītu un noturētu auditorijas interesi un uzmanību,» stāsta komponists izrādes programmā publicētajā intervijā.

«Kopš Albāna Berga laika operu orķestrācija kļūst arvien sarežģītāka, bet komponēšana balsij būtiski neatšķiras no tās, kāda tā bija pirms simt gadiem. Es cenšos panākt, lai balss būtu tādā pašā līmenī kā orķestris. Vēlos to izvirzīt priekšplānā un maksimāli izmantot tās spēku. Dzīvnieku fermas solistus var uzskatīt par vokālo orķestri. Gandrīz nevienu partiju nevar nosaukt par otrā plāna lomu, katram tēlam ir sava attīstība. Darba procesā naktīs bieži vien biju nomodā un domāju, kā atrast muzikālu kontrastu starp tēliem. Galu galā es atradu savu metodi: pirms sāku komponēt kādu lomu, apsēdos krēslā un ļāvu ainai attīstīties iztēlē. Tas palīdzēja atrast ļoti atšķirīgus raksturus, tā katram tēlam radās sava faktūra un diapazons no ļoti augsta līdz ļoti zemam,» sarunā ar jaunās izrādes dramaturgu Vautu van Tongerenu apgalvo Aleksandrs Raskatovs.

Iestudējumā iesaistītajiem solistiem ir jāatbilst daudziem parametriem. Galvenā īpašība ir viņu vokālā un skatuviskā elastība. "Gandrīz visām lomām ir nepieciešams ļoti plašs diapazons, ko prasa pati stāsta būtība," skaidro operas autors. Izrādē piedalās starptautisks solistu ansamblis, un visas partijas ir vienlīdz svarīgas. Džonsa kunga lomā pievilcīgs ir holandiešu tenors Marsels Bēkmans, veco Majoru kolorīti atveido krievu bass Genadijs Bezzubenkovs, cūku Napoleonu – gruzīnu baritons Miša Kiria, darba zirgu Bokseri – meksikāņu baritons Hermans Olvera. Vārnas lomu Aleksandrs Raskatovs komponējis savai dzīvesbiedrei soprānam Jeļenai Vasiļjevai.

Darvinisms otrādi

Jau agrāk komponists ir stāstījis, ka cilvēka balss spējas iepazinis, klausoties un pētot krievu folkloru. Studiju laikā 70. gados Aleksandrs Raskatovs apceļoja Krieviju un kopā ar pētniekiem vāca tautasdziesmas ar sarežģītu polifoniju. Tagad viņš saka: "Nezinu, kā darbojas smadzenes, un, iespējams, nevēlos to zināt. Komponistam ir svarīgi veikt sava veida sintēzi no bērnības muzikālajām atmiņām, tautas mūzikas, ar ko esi saskāries, un to skaņražu darbiem, kurus apbrīno. Visi šie iespaidi ir jāpārvērš idiomā, kas ir raksturīga tev un nevienam citam. Dzīves pieredze ir jāpārvērš mūzikā. Man iepazīšanās ar tautas mūziku ir tikpat nozīmīga kā tikšanās ar tādiem komponistiem kā Alfreds Šnitke un Mečislavs Veinbergs. Operā var iekļaut visdažādākos elementus, izmantojot tos no jauna un dažkārt pilnīgi atšķirīgā kontekstā, lai radītu paradoksālu efektu. Opera nav pūristiska mākslas forma, tai ir jābūt dzīvības pilnai."

Aleksandra Raskatova iedvesmas avots jaunākās operas komponēšanas procesā ir bijis Modests Musorgskis, kurš ir nepārspējams meistars raksturu veidošanas trāpīgumā un precizitātē, Dmitrijs Šostakovičs ar operu Deguns un Džuzepe Verdi ar sava mūža pēdējo darbu komēdiju Falstafs, kas ir viena no Aleksandra Raskatova iecienītākajām operām. Viņaprāt, opera var paust to, ko dēvē par "ilgām pēc pasaules kultūras": "Es gribētu dzīvot sabiedrībā, kas ir mazāk tehnoloģiski attīstīta, bet cilvēciskāka un iekšēji brīvāka. Apzinos, ka tas nav sasniedzams, bet tieši opera piedāvā šo iedomāto dzīvi."

Dzīvnieku fermas ideju var interpretēt kā darvinismu, kas ir pagriezts otrādi. Ja cilvēks pārvēršas par dzīvnieku, dzīvnieks kādreiz varēs teikt, ka ir cēlies no cilvēka. Komponists cer, ka opera ir viens no tiem retajiem mākslas žanriem, kas var palīdzēt nezaudēt cilvēcību, nepārvērsties par dzīvnieku un kāda cita vadītu objektu.

Aleksandrs Raskatovs ir rūpīgi strādājis ar Dzīvnieku fermas libretu. "Kad Orvels rakstīja grāmatu, viņam nebija tādu zināšanu, kādas mums ir šodien par Padomju Savienības pirmajiem gadiem, tāpēc es papildināju tekstu ar dažām atsaucēm un, piemēram, Staļina, Trocka un Berijas citātiem. Īana Bērtona libreta pirmajā versijā bija stāstījuma fragmenti, kas padarīja darbu nedaudz līdzīgu oratorijai, un es to pārveidoju, lai radītu tiešu darbību un dialogus. Es meklēju spēcīgākus kontrastus un dažādu ansambļu iespējas. Es saīsināju teikumus, jo man šķiet, ka opera necieš garas frāzes," darba procesu raksturo komponists.

Režisors Damiāno Mikjeleto sarunā ar dramaturgu Vautu van Tongerenu uzsver: "Kafka ir teicis, ka grāmatai ir jābūt kā cirvim, ar ko cirst sasalušo jūru mūsos. Es domāju, ka līdzīgi varētu izteikties par operas iedarbību. Izrādei vajadzētu izraisīt dziļu vibrāciju. Tas ir skatuves piedzīvojums, kurā visi esam klāt un kurā viss notiek "dzīvajā". Mēs dzīvojam sabiedrībā, kas arvien vairāk kļūst digitāla. Teātris sniedz pieredzi, kurā var piedalīties. Jo vairāk mums būs provokatīvi rosinošu piedāvājumu, jo vairāk skatītāju vēlēsies nākt uz teātri. Izrāde ir provokācija, un es to domāju pozitīvi – izrāde rezonē ar kaut ko dziļi iekšienē. Teātrī notiek kaut kas maģisks. Izrāde var būt vardarbīga, bet tajā ir arī skaistums un burvība. Tas ir notikums, kas liek raudāt un smieties, kas liek aizturēt elpu, jo tas, ko tu redzi, ir reāli."

Dzīvnieku ferma
Diriģents Basems Akiki, režisors Damiāno Mikjeleto
Nīderlandes Nacionālajā operā Amsterdamā 12., 14., 16. martā
operaballet.nl

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja