Visbiežāk goda balvas kultūras un mākslas pasaulē tiek piešķirtas spilgtām personībām, taču svarīgs ir ne tikai individuālais, bet arī kolektīvais radošais gars. To uzsver šā gada Birgitas Nilsones balvas pasniegšana ik vasaru Francijas dienvidos notiekošajam Ēksanprovansas festivālam, kas jau sen ir kļuvis par vienu no iecienītākajiem daudzu operas mīļotāju galamērķiem. Leģendārās zviedru dziedātājas vārdā nosauktā balva tiek piešķirta aptuveni reizi trijos gados, šo procesu administrē Birgitas Nilsones fonds (Birgit Nilsson Stiftelsen). Laureātu izvēlas fonda apstiprinātā piecu starptautisku mūzikas ekspertu komisija. Tikai pirmo savas balvas ieguvēju ir izraudzījusies pati Birgita Nilsone (1918–2005) – 2009. gadā godalgu saņēma spāņu dziedātājs Plasido Domingo. Nākamajos gados ir ticis sumināts itāļu maestro Rikardo Muti (2011), Vīnes filharmonijas orķestris (2014), zviedru soprāns Nīna Stemme (2018) un amerikāņu čellists Jojo Ma (2022).
Zviedru dziedātājas Birgitas Nilsones vārdā nosauktā balva tiek piešķirta aptuveni reizi trijos gados, šo procesu administrē Birgitas Nilsones fonds. Foto – Jaņaņa Li
Karaļa klātbūtnē
Šogad 21. oktobrī Stokholmas koncertzālē notikušajā svinīgajā ceremonijā Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs pasniedza Birgitas Nilsones balvu Ēksanprovansas festivālam. To saņēma Ēksanprovansas mēre Sofija Žosēna un festivāla valdes priekšsēdētājs Pols Ermelēns. Festivāls, kas tiek rīkots kopš 1948. gada, ir apbalvots par mākslinieciskajiem sasniegumiem un ieguldījumu laikmetīgo operu tapšanā. Īpaši tika izcelta somu autoru – komponistes Kaijas Sāriaho un libretistes Sofi Oksanenas – operas Nevainība pasaules pirmizrāde, kas festivālā notika 2021. gadā. Tagad Nevainība tiek uzskatīta par mūsdienu klasiku un tiek iestudēta teātros visā pasaulē. Tikpat veiksmīgs liktenis ir arī divām britu autoru – komponista Džordža Bendžamina un libretista Mārtina Krimpa – Ēksanprovansā pirmatskaņotajām operām Uzrakstīts uz ādas (2012) un Iedomājies tādu dienu kā šī (2023). Komponiste Kaija Sāriaho devās mūžībā 2023. gadā, un operu Nevainība svinībās Stokholmā pārstāvēja rakstniece Sofi Oksanena. Ceremonijā piedalījās arī sers Džordžs Bendžamins.
Pasākumā tika godināta arī Ēksanprovansas festivāla mākslinieciskā vadītāja Pjēra Audi piemiņa, viņš negaidīti nomira šā gada maija sākumā. Ar viņa aktivitātēm ir saistīti daudzi festivāla panākumi pēdējos gados. Savas pastāvēšanas laikā festivāls ir ietekmējis un iedvesmojis vairākas izpildītāju un skatītāju paaudzes. Jau vairāk nekā divdesmit piecus gadus festivālā darbojas jauno talantu akadēmija. Par savām vērtībām Ēksanprovansa allaž ir deklarējusi atvērtību un izcilību. Festivālam vienmēr ir bijušas raksturīgas starptautiskas ambīcijas, taču tas ir dziļi saistīts ar Ēksanprovansas pilsētas un Vidusjūras reģiona kultūru.
Mūžīgā rezonanse
Birgitas Nilsones balva ir iniciatīva, kas palīdz aktualizēt arī pašas Birgitas Nilsones radošo mantojumu. Viņa ir viena no visdižākajām Riharda Vāgnera un Riharda Štrausa operlomu atveidotājām – Birgitas Nilsones dramatiskais soprāns mūžīgi rezonēs opermākslas vēsturē. Ik gadu Zviedrijā tiek pasniegta viņas vārdā nosauktā stipendija talantīgākajiem jaunajiem zviedru vokālistiem (šo stipendiju nodibinājusi pati dziedātāja) un tiek rīkotas meistarklases. Kopš 2018. gada ik vasaru Birgitas Nilsones dzimtajā pusē Zviedrijas dienvidos notiek viņai veltīts festivāls. 2026. gada 8. augustā festivālā skanēs Riharda Vāgnera opera Klīstošais holandietis, kurā diriģenta Henrika Nānāši vadībā dziedās Kristofers Maltmens (Holandietis), Elizabete Strida (Zenta), Ginters Groisbeks (Dālands), Katarīna Dalaimane (Marija) un Stanislass de Barbeiraks (Ēriks). Koncertatskaņojums notiks tenisa kompleksā Bostadē; turpat netālu, Birgitas Nilsones dzimtajā ciematā Svenstadē, no maija līdz septembrim apmeklētājus uzņem Birgitas Nilsones muzejs, kas iekārtots dziedātājas ģimenes lauku saimniecībā.
Leģendārās operdīvas atstātais mantojums tiek pārvaldīts gudri un profesionāli – tas ļauj Birgitas Nilsones balvas laureātam piešķirt miljonu ASV dolāru.
Operas paradīze
21. oktobrī Stokholmā notikušo apbalvošanas ceremoniju vadīja Birgitas Nilsones fonda prezidente Susanne Rīdena. Pie Stokholmas Karaliskā filharmonijas orķestra diriģenta pults stājās somu diriģente Susanna Melki, kuras vadībā 2021. gada Ēksanprovansas festivālā skanēja Kaijas Sāriaho operas Nevainība pasaules pirmizrāde. Ceremonijas programmā bija iekļauta Riharda Vāgnera, Volfganga Amadeja Mocarta, Vilhelma Stēnhammara un Kaijas Sāriaho mūzika. Dziedāja zviedru solisti – baritons zvaigzne Pēters Matei, kā arī iepriekšējo gadu Birgitas Nilsones stipendijas ieguvēji tenors Daniels Johansons un soprāns Matilda Stērbi, kurai tiek prognozēta spoža karjera pasaulē.
Britu komponists sers Džordžs Bendžamins. Foto – Jaņaņa Li
Ēksanprovansas festivāla nozīmi savā runā ceremonijā meistarīgi formulēja komponists Džordžs Bendžamins. Viņa vārdos ir vērts ieklausīties: "Šis ir pirmais festivāls, kam piešķirta Birgitas Nilsones balva. Kopš festivāla iedibināšanas drīz pēc Otrā pasaules kara tas ir operas pasaules līderpozīcijās. Ik vasaru Ēksanprovansā pulcējas izcilākie diriģenti, dziedātāji, ansambļi, režisori un mākslinieki, lai radītu izrādes, kas aptver repertuāru no baroka laikmeta līdz mūsdienām. Pēdējās desmitgadēs svarīgu lomu festivāla attīstībā ir spēlējuši režisori Patriss Šero un Pīters Bruks, diriģenti Klaudio Abado un Pjērs Bulēzs. Festivāls turpina īstenot svarīgus pedagoģiskos projektus, kuru vidū ir rezidences programmas talantīgākajiem jaunajiem dziedātājiem, repetitoriem, režisoriem, producentiem un komponistiem.
Festivāla koncertprogrammā ir bijuši vēsturiski notikumi, piemēram, Olivjē Mesiāna simfonijas Turangalila Eiropas pirmatskaņojums 1950. gadā un Anri Ditijē opusa Tout un monde lointain... pasaules pirmatskaņojums 1970. gadā. Visvairāk esmu kompetents tieši jaunās mūzikas jomā un varu uzsvērt Ēksanprovansas festivāla unikālo nozīmi. Divas manas operas, kuras esmu radījis kopā ar libretistu Mārtinu Krimpu, tika pirmizrādītas šeit. Ēksanprovansa ir operas paradīze. Operas radīšana var aizņemt piecus sešus gadus no ieceres brīža līdz pirmizrādei, un ikkatrā šī procesa posmā mēs jutām atbalstu no festivāla puses. Izrāžu un koncertu norises vietām Ēksanprovansā piemīt savs šarms, arī festivāla publika ir īpaša – plaša un starptautiska. Tā kaislīgi koncentrējas mākslas baudījumam, tā nav snobiska, tā ir neformāla un bieži vien gados jauna.
Festivāls spēj īstenot savu vīziju, pateicoties pilsētas, sponsoru un Francijas valsts atbalstam. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no festivāla mākslinieciskā vadītāja redzējuma plašuma, un pēdējās desmitgadēs festivālu ir vadījuši divi ievērojami līderi – Bernārs Fokruls un Pjērs Audi. Bernārs ir cilvēks ar tik unikālām īpašībām, ka man ir grūti atrast vārdus, lai viņu pienācīgi raksturotu. Tomēr šovakar es vēlos runāt par viņa pēcteci festivāla mākslinieciskā vadītāja amatā Pjēru Audi – šo brīnišķīgo sapņu, iedvesmas un rīcības cilvēku, par kura pēkšņo nāvi šā gada maijā mēs joprojām sērojam. Birgitas Nilsones balva Ēksanprovansas festivālam piešķirta Pjēra Audi mākslinieciskās vadības laikā, un lielā mērā tas ir apbalvojums arī viņam. Mēs atceramies, ko viņš ir sasniedzis ne tikai Ēksanprovansā, bet arī dažādos savas karjeras posmos Londonā, Amsterdamā, Ņujorkā un citur. Pjērs bija daudzpusīgs un smalks cilvēks, īsts džentlmenis. Viņš bija kultūras un intelekta cilvēks. Pjērs bija ne tikai ļoti radošs režisors, bet arī gudrs politiķis. Mēs viņu atceramies kā personību ar neierobežotu māksliniecisko drosmi un apņēmību. Pjēra Audi vadības gados Ēksanprovansā esam piedzīvojuši vēsturisku Albāna Berga operas Voceks iestudējumu, Gustava Mālera Otrās jeb Augšāmcelšanās simfonijas iestudējumu, veiksmīgu Klaudio Monteverdi Popejas kronēšanas iestudējumu un Kaijas Sāriaho operas Nevainība pasaules pirmizrādes triumfa brīdi un šīs operas starptautiskā ceļa sākumu. Pjērs Audi ir iniciējis vēl daudzus projektus, kuru īstenošanai būs nepieciešami vairāki gadi. To vidū ir arī dāņu komponista Hansa Abrahamsena jaunā opera, kuras pirmizrāde Ēksanprovansā paredzēta 2027. gadā. Šajā satraucošajā un tumšajā laikā Pjērs Audi un Ēksanprovansas festivāls ir nenogurstoši uzturējuši operas un kultūras liesmu dzīvu, tāpēc ir tik ļoti brīnišķīgi un pareizi, ka viņi ir šīs unikālās balvas saņēmēji."
27. oktobrī kļuva zināms, ka par Pjēra Audi pēcnācēju Ēksanprovansas festivāla ģenerāldirektora un mākslinieciskā vadītāja amatā 2026. gada 1. janvārī kļūs Eiropā dzīvojošais amerikāņu režisors Teds Hafmens. Līgums ar viņu ir noslēgts uz pieciem gadiem. 2012. gadā Teds Hafmens piedalījās festivāla jauno talantu akadēmijā un vēlāk festivālā ir iestudējis piecas izrādes. 2026. gada festivāls notiks no 2. līdz 21. jūlijam, tā programma tiks izziņota jau pavisam drīz, 5. decembrī.
Informācija: birgitnilsson.com, festival-aix.com