Skaņdarbs Trīs prelūdijas vējam aizsākās Henrija Poikāna sarunā ar Krišu Salmani vēl pirms izstādes instalēšanas par darba ieceri, mākslinieciskajām ietekmēm un plašāku kontekstu, kurā veidojas radošā prakse. Domājot par Ainavas kopējo tēlu, komponists sāka radīt skaņdarbu, kas izstādes centrālos vizuālos un konceptuālos elementus pārvērš skaņā. Viens no būtiskākajiem elementiem mākslinieka instalācijā ir vējš, kas kļuva par galveno iedvesmas avotu.
Iztēlojoties, kā vējš kustina instalācijā piekārto balto audeklu, Henrijs Poikāns sāka domāt par dažādiem kustības un berzes veidiem, ko izraisa kustībā esošs gaiss. Rezultātā radītā kompozīcija veidota trīs daļās: triekšanās, trīsuļošana un viļņošanās. Katrā no tām caur čella skanējuma iespējām tiek pētīts atšķirīgs kustības raksts. Komponistam čells iemieso gan vēsturisku tradīciju, gan mūsdienīgu eksperimentu, padarot to par piemērotu instrumentu, lai pētītu smalkas skaņas tekstūras, žestus un saiknes starp skaņu un kustību.
Līdzās pirmatskaņojumam programmā iekļauti arī Sofijas Gubaiduļinas, Kaijas Sāriaho, Filipa Glāsa un Marēna Marē darbi, kas kopā veido muzikālu ainavu, kurā savijas dabas motīvi, spriedze un rotaļīgi brīži. Iedvesmojoties no Kriša Salmaņa pārdomām par nakšņošanu teltī Latvijas Zemessardzes mācību laikā, programma atsauc atmiņā vēja un meža skaņas, vienlaikus iezīmējot arī trauslo patvēruma un ievainojamības sajūtu, kas šodien jūtama Baltijas reģionā, kamēr netālu turpinās Krievijas karš Ukrainā.