Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Grāmatas Mīļākais tētis pasaulē recenzija. Einārs Dzejnārs

Brīžiem dulla un asprātīga, brīžiem mulsinoša eksperimentēšana joprojām ir Eināra Pelša dzejas firmas zīme. Krājums Mīļākais tētis pasaulē veltīts autora dēla hokejista Kristiāna Pelša (1992–2013) piemiņai

Krievu dzejnieka un izdevēja Dmitrija Kuzmina izdevniecība, kurai šūpulis nesen kārts Ozolniekos, līdzās krievu autoru krājumiem un tulkojumiem izdevusi pirmo latviešu autora grāmatu – Eināra Pelša (1960) ceturto dzejoļu krājumu.

Savdabīga, svaiga balss

Pelšs pieder pie 80. gadu dzejas debitantiem, viņš studēja Burjatijā un atdzejoja vietējos dzejniekus, debitēja ar daudzsološu dzejoļu krājumu Maija (1987), publicēja Igora Severjaņina atdzejojumu krājumu Vaļsirdīgā romance (1990) un drīz pēc tam pazuda skatam līdz pat 2009. gadam, kad atsākās viņa dzejas publikācijas presē. Sekoja dzejoļu krājums S (2012) ar ironijas un valodas spēļu piesātinātiem pantiem, kurus daiļoja foto no ģimenes arhīva, un neredzamais dzejoļu krājums In visi ble (2012), kurš sastāvēja tikai no cietiem grāmatas vākiem, starp kuriem vientuļa gulēja grāmatzīme (nu labi, uz ceturtā vāka viens dzejolis tomēr bija atrodams).

Brīžiem dulla un asprātīga, brīžiem mulsinoša eksperimentēšana joprojām ir Pelša dzejas firmas zīme. Tikko izdotajā ceturtajā krājumā šis process ir nesis augļus, tāpēc tā uzlūkojama par savdabīgu un svaigu balsi mūsdienu latviešu dzejā – tas ir krājums, kurā gandrīz nevienu dzejoli nav iespējams mērīt ar tradicionālajām dzejas mērauklām. Pelša grāmatas tekstus var sašķirot dažādās kategorijās.

Pirmkārt, teksti, kuros vērojama stilistiska līdzība ar krievu 70.–80. gadu konceptuālisma skolas pārstāvjiem Ļevu Rubinšteinu un Dmitriju Prigovu (interesanti, ka Knuts Skujenieks jau 1987. gadā rakstīja par Pelša "tieksmi uz konceptuālismu", gan lietodams šo jēdzienu citā nozīmē). Šo tekstu galvenā iezīme ir šķietama atteikšanās no jebkādas oriģinalitātes un dzejnieka individuālā rokraksta, respektīvi, lietām, kuras tradicionāli tiek uzskatītas par dzejnieka aroda stūrakmeņiem un talanta galvenajiem nosacījumiem. Tā vietā autors caur sevi izlaiž neko neizsakošas, kliedzoši banālas frāzes, kuras mēs visi ik dienu izrunājam dažādās situācijās, sakārto četrrindēs – formā, kas jau pati par sevi uzlūkojama par tradicionālas dzejas atribūtu, – un piedāvā lasītājam: "mēs no savas puses padomāsim, jūs no savas/padomāsim kopā, padomāsim katrs no mums/vēl brīdi padomāsim, padomāsim, kas būs tālāk/padomāsim, kā ir, varbūt tomēr padomāsim" (28. lpp.). Iespējams, kādam šāds teksts liksies pilnīgi bezjēdzīgs, taču kāds tajā varbūt saskatīs spilgtu mūsdienu Latvijas buksējošās iekšpolitikas neauglīgo, gari stiepto diskusiju atspulgu, kurā katrs nozīmīgs jautājums tiek bezgalīgi muļļāts, politizēts un visbeidzot atlikts uz nenoteiktu laiku.

Ļaujas jautrai vella dzīšanai

Pelšs azartiski ķer arī publiskajā telpā skanošos izteikumus, izgaršo pļāpīgo televīzijas un radio raidījumu un preses relīžu viedo uzbāzību un neatlaidīgo vēlmi iepazīstināt auditoriju ar jaunu informāciju un viedokļiem ("atbrauc, paklausīsimies plates...", 6.–7. lpp.), bet dažkārt vienkārši ļaujas jautrai vella dzīšanai, aprakstīdams visus labumus, ko var laimēt tie, kas abonēs Tvaika sterilizācijas darba kontroles žurnālu (15. lpp.). Un ar tipiskām frāzēm, izrādās, var pilnībā izstāstīt cilvēka mūžu pa desmitgadēm no dzimšanas brīža līdz pat miršanai, kā tas noticis tekstā "pirmais un galvenais, kas mums jāizdara pirms gada..." (40.–41. lpp.).

Otrs Pelša eksperimentu atzars ir grafiskās jeb vizuālās dzejas ietekmēti darbi, dažādi rakstu zīmju kārtojumi, saraksti, burtu un ciparu virknējumi, kuriem dažkārt dots stingri konceptuāls rāmis (piemēram, simetriskā iekavu kaudze "plaukstiņpulkā" (26. lpp.), atgādina gluži vai aplaudējošu Dziesmu svētku estrādi), bet dažkārt svarīgs ir tikai šo zīmju pašvērtīgais skaistums, piemēram, freskā Mušmireska (22. lpp.), kurā dažāda lieluma punkti sakārtoti nelielā galaktikā.

Einaratīvs

Vēl cits iedvesmas avots Pelšam, šķiet, ir krievu futūristu un citu valodas skanisko iespēju pētītāju ietekmētās spēles ar fonētiku. Paziņojis, ka "gudrības mīlestībā visi līdzskaņi tiecas uz f" (34. lpp.), viņš rada grūti atšifrējamu skaļā balsī lasāmu rondo Antigva, Barbuda un nedaapdzīvotā Redonda, kurā gandrīz visi līdzskaņi iemīlējuši gudrību, taču padarījuši tās uztveršanu par sarežģītu, bet jautru mēles mežģi, kura jēgu mums, ne tik gudrajiem, nāksies aptvert vēl vairāku gadu garumā. Pelšam patīk apspēlēt arī paša vārdu – grāmatā sastopamies ar einārģiju (un tā nav nekāda parastā enerģija!), einaratīvu (unikālu naratīva jeb stāstījuma paveidu, kas apraksta Eināra dzīvi) un pašapsauku Einārs Dzejnārs. Šādā pašmitoloģizēšanā jūtama ne tikai pašironija, bet arī atsauces uz klasiskā modernisma laikmeta dzeju, kurā jaunas sabiedrības un mākslas celšanā arī dzejnieka personībai piemita īpaša loma, kas mudināt mudināja uz pašrefleksiju un personības spoguļošanos kosmiskos mērogos. Pelšam tik grandiozu pretenziju nav – viņš, šķiet, labprāt iejūtas provinciāla joku dzinēja lomā, kas atbrīvo dzejnieku no vajadzības reproducēt dzejas modeļus, kuri it kā pauž lielas, dziļas patiesības, uzticas labai gaumei, gramatikai un citām konvencijām.

Labs piemērs tam ir atsevišķā nodaļā izdalītais cikls Einaratīvs, kura pamatā, šķiet, ir autobiogrāfiski motīvi (lai arī to izklāsts ir ne mazāk dulls kā pārējie teksti) – Pelšs mums lakoniski pastāsta, kā griezis govīm nagus, dzērumā kāvies, dejojis un apčurājies, līdz visbeidzot apmaldījies Līvānos, un viņa dzīves ainas iemirdzas spilgti kā bērna rokas vilkta flomāstera zīmējums. Krājumu noslēdz Igora Pomeranceva dzejas un Vasilija Kandinska tekstu tulkojumi.

Krājums veltīts autora dēla hokejista Kristiāna Pelša (1992–2013) piemiņai, arī grāmatas nosaukums un tā grafiskais atveids ņemts no dēla bērnības zīmējuma. Krājumā neatrast dzejoļus, kas tieši sasauktos ar tās nosaukumu, drīzāk saistība vērojama kopējā dzejas balss intonācijā – tā stāsta par dzīvi pasaulē, kuru aptumšojušas zaudējuma sāpes, un dzeja šeit ir veids, kā tās pārvarēt, svinot dzīvību un cilvēka vitalitāti, kas saglabājusies tiklab dzīvesstāsta nogrieznī, kā rangu tabulā, neoloģismu sarakstā vai laimi nesošu skaitļu kombinācijā. 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Grāmatu leiputrija Ķīpsalā

Pirms laika, turoties pretī izklaides industrijas spiedienam un rūpējoties, lai "atraktivitātes" teju apsēstā sabiedrība nepadomātu, ka lasīt ir nūģīgi un garlaicīgi, radās sauklis, ka la...

Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja