Koncerta Dzimuši Rīgā recenzija. Iemesls ikgadējai tradīcijai

Viduvējs koncerts bez radošas nepieciešamības

Gribu mazliet papildināt savu ierakstu komnetāros! Nesum Dorma- jā, slavena! jā, popsīga! un ko gan citu dziedāt tādā vakarā.... ( pasaules koncerti ir vesels lēvenis ar popsīgu operu). Mani viņš paņēma ar savu interpretāciju. Paldies! Galante jau otro reizi mani sagādāja ........vilšanos. Pirmā bija ar popsīgo opermūzikas zvaigzni Andrea Bočelli Mežaparkā. ( nu to varētu norakstīt uz nesamēģināšanu), bet hiperbolizētais pārjūtīgums viņas izpildījumā mani nekādīgi nepārliecināja, jo tā var izpildīt baznīcā pie superakustikas un kompaktas auditorijas. Šis tomēr bija brīvdabas pasākums ar savu specifiku, kas tāda ranga mākslimiekiem ir jāzina.

Mūsu lieliskais Maestro bija vajadzīgs, bet viņam cienīgā vietā - lielās skatuves centrā vajadzēja novietot flīģeli un šoreiz koklētāja bija lieka, galvenam solistam bija jābūt R.Paulam!!! Par akordionisti Sidorovu - viņa ir lieliska, atraktīva mākslinieci, bet diemžēl Maskata darbā viņa bija lieka (tās pāris taktis varēja nospēlēt jebkurš).

Antoņenko paņēma ar ārkārtīgi veiksmīgo repertuāra izvēli - Nessun dorma ir viena no "popsīgākajām" tenoru ārijām visu laiku un zemju operu literatūrā (lūdzu, tikai nepārprast, jo ne mirkli nevēlos ar šo apzīmējumu noniecināt skaisto āriju, jo ne jau popmūzikai es to vēlos pielīdzināt, bet gan vienkārši norādīt uz to, ka tā ir viena no atpazīstamākajām un skaistākajam operu melodijām, kuru līdzās "Karmenas" Habanerai vai "Traviatas" Bridinsi zina pat tie, kuri par operu nezina neko), kura turklāt ļauj ar plašu žestu demonstrēt balss amplitūdu, augšējo Do. Nav brīnums, ka tauta uz to pavilkās - uz pazīstamām melodijām un pārdrošiem balss lokanības demonstrējumiem tik lieliskā izpildījumā un vēl A. Antoņenko siltās, cilvēciskās harzismas paēnā. Taču taisnības labad gan jāpiebilst, ka Maija Kovaļevska un Inese Galante nebija ne par gramu sliktātas, tikai viņu izvēlētās ārijas popularitātes ziņā bija no nedaudz zemāka ešalona. Tajās, tiesa, abas divas mākslienieces parādīja gandrīz neticamu niansētību un vokālās mākslas smalkumu, bet tieši šajā konkrētajā mūzikā tā ir klusinātākā, bez tā plašā žesta, kas atrodams Nessun dorma. Mimi ārija droši vien ir nedaudz slavenāka par Adriānas Lekuvrēras āriju, tomēr jāņem vērā, ka tā ir tāds kā pusduets, tur pat Mimi jautā Rudolfo (tenoram), vai viņš viņu vēl klausās, un tenors atbild (to šajā gadījumā aizstāja orķestris), ka klausās utt. Tas ir tāds veristisks pusdialogs, kas jāņem vērā, klausoties šādu mūziku, taču Maijas Kovaļevskas vokālais sniegums bija izcils, ļoti, ļoti smalks un līdz pēdējai niansei pārdomāts. Kamēr Ineses Galantes izvēlētā ārija ir muzikāli un vokāli ārkārtīgi sarežģīta, ko māksliniece izpildīja vienkārši lieliski, bet tajā nav iespējas apžilbināt tā, kā tenoriem ar Nessun dormas augšējo Do, tās žilbinājums ir niansētāks un tas jāprot saklausīt. Un Inese Galante to piedāvāja. Katrā ziņā abas dziedātājas arī būtu pratušas izraisīt ovācijas, ja būtu izvēlējušās kaut ko brīvdabas publikai vieglāk sagremojamu, piemēram, Maija Kovaļevska - O Mio babbino caro vai Inese Galante - Casta diva. Tomēr es nemaz neuzskatu par trūkumu, ka viņas izvēlējās to, ko izvēlējās. Biju sajūsmā par visiem trim.

Doma laukumaa notika skaists brivdabas koncerts Rigas sveetkos ar slavenajiem solistiem,rikoja Dome,HBf,ieeja par brivu!!!!

Protams, var vēlēties vienmēr vēl kādu sīkumu labāk, bet visumā viss bija tieši tā, kā raksts Lūsiņas kundze. Lepnums un patriorisms par SAVU valsti, SAVIEM talantiem! Lielisks ar lielisku stāju bija diriģents Poga, kura sniegums izskaidro viņa karjeru ārvalstīs: neļogās, nešķobās, diriģē ar labu, skaidru žestu un bez grimasēm...Paldies! Mūziķi analizē skaņdarbā visu, tāpēc gan Tango, gan Ziedošais jasmīns varēja būt īsāki, nerunājot gan par ļoti labu mūzikas kvalitāti. Tā turpināt! Koncerta vadītājs atpalicis no laika...Tiešām provinciāls...