Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Ābolu ķocis. Lulū Dailes teātrī. Apnikums un tukšums Ēdenes kaislību dārzā

Franks Vēdekinds. Lulū. Dailes teātris. Režisors Dž. Dž. Džilindžers Lomās Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Andris Bulis, Dainis Grūbe, Mārtiņš Upenieks, Dainis Gaidelis, Lelde Dreimane. Tuvākās izrādes 4., 12., 25., 26. oktobrī, 4., 13., 22. novembrī

Maija Svarinska

@@@

Kur ir Dž. Dž. Džilindžers, tur ir arī sievietes, un otrādi. Gan dzīvē, gan uz skatuves. Allaž ir kopsaucējs – skaistums un erotiskais valdzinājums. Tāpēc, šķiet, ir loģiski, ka režisors ir izvēlējies kārtējo stāstu par neatvairāmo sieviešu pasauli. Šoreiz tam pamatu devusi Franka Vēdekinda luga Lulū, kas būtībā ir diloģija, proti, darbu Zemes gars un Pandoras lāde savienojums. Drāmu virsraksti ļauj secināt, kāpēc izrādes prezentācija sākas ar apgalvojumu: "Pienāk brīdis, kad sievietē beidzas eņģelis un sākas velns." Tā kā skatuves versijas un tulkojuma autors ir pats Džilindžers, nākas secināt, ka tieši šī dvēseles transformācija, kad eņģelis no tās aizlido un mostas velns, ir pamudinājusi režisoru veidot izrādi. Diemžēl tāds akcents sašaurina Vēdekinda lugu, jo viena no tās spēcīgākajām tēmām ir īpaša miesas gara koncepcija. Scenogrāfijā (Artūrs Bērziņš), starp citu, tā ir iezīmēta – sava veida Ēdenes kaislību dārzs, taču darbība pārsvarā ir pārņemta ar sievietes duālismu, un tas ir garlaicīgi. Aktieri strādā ar atdevi, it īpaši var uzteikt Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu (Lulū) un Andri Buli (Šēns/Jaunkareivis). Sarūgtināja Dainis Grūbe – viņa čerkstošā balss jau kļuvusi par štampu.

 

Henrieta Verhoustinska

@@@

Sociālās un šķiru pretrunas, kuras bija svarīgas Vēdekindam un kuras tas nesaraujami saistīja ar seksualitāti, proti, seksuāla pazemošana un vardarbība viņa darbos saistīta ar pazemotā cilvēka sociālo stāvokli, Džilindžeru neinteresē. Izbijusī prostitūta Lulū un viņas vīrieši apdzīvo režisoram tipiskas estētiskās koordinātes – starp fascinējošu mūziku (no negantā doktora Hausa (Hjū Lorija) tango un Toma Veitsa rūcošā piesmakuma līdz Cigarettes After Sex dūmakainajam ambientam), glītu scenogrāfiju (jaunpienācējs Dž. Dž. Dž. komandā – mākslā provokatīvais Artūrs Bērziņš – neko daudz še nemaina) un skaistām kleitām, kuras atsedz slaidas kājas. Lulū dzīves nogales "nabadzību" raksturo iepriekšējai greznībai dekoratīvi pārmesta tikpat dekoratīvi "apskretusi" tapete. Izaicinošos, tomēr elegantos high society dāmas tērpus nomaina zvīguļojošs mini un striptīzdejotājas kurpes, glīti cirtoto parūku – Kortnijas Lovas stila izspūruši ilgviļņi. Nepiekrītu, ka tas viss kaut kā degradē Vēdekinda dramaturģiju, drīzāk rada apnikuma sajūtu. Tomēr tiem, kas ar "atkal, nu cik var!" sajūtu grib aizšmaukt no 1. cēliena, aicinu palikt uz otro, kad Ilzes Ķuzules-Skrastiņas pašaizliedzīgajā darbā ar Daiņa Grūbes kā režisora alter ego palīdzību izlasāms stāsts par cilvēka pašnāvniecisko pretošanos liktenim.

 

Undīne Adamaite

@

Viens ir skaidrs – Dailes teātra kostīmu pārzinei ir cītīgi jārūpējas, lai noliktavā allaž būtu liels skaits augstpapēžu kurpju un spīdīgu mini kleitu. Jau sen teātra lielajā zālē ir sajūta, ka skatos vienu bezgalīgu izrādi vienās un tajās pašās dekorācijās. Scenogrāfi mainās, šoreiz, piemēram, ir uzaicināts par provokatīvo dēvētais mākslinieks Artūrs Bērziņš, bet telpa ir aptuveni tā pati – barokāli kičīga vide – kaut kas starp bāru, striptīzklubu, studiju un guļamistabu. Kurš gan strīdēsies, ka seksualitātes tēmu patiešām var preparēt sezonām ilgi, bet Dž. Dž. Džilindžera gadījumā tēmas un izteiksmes nogurums, manuprāt, ir acīmredzams. Savdabīgo modernisma pārstāvi ekspresionistu Franku Vēdekindu režisors ir slēdzis melodrāmas atslēgā ar nelieliem groteskas un atsvešinājuma iešķēlumiem. Tas arī galvenais klupšanas akmens. Pašai Lulū varētu atdot arī visus piecus ābolus, jo Ilze Ķuzule-Skrastiņa nešaubīgi ir talantīga aktrise ar pašcieņu. Viņas pašironija, savā femme fatale lomā žonglējot starp Lolitu un Karmenu, ir glābjošais elements. Ar ābolīšiem uzcienātu arī kostīmu mākslinieci Katju Šehurinu par Daiņa Grūbes rudzupuķu zilo bītleni. Protams, visiem teātriem sezona nav jāsāk ar Raini, bet piedāvāt līdz pēdējai rindai pilnai zālei šādu tukšumu man tomēr neliekas godīgi un Dailes teātra vārda cienīgi.

Top komentāri

Santa
S
Kad gan beidzot Dailes teātra direktors sapratīs, ka Džilindžera laiks ir beidzies? Pēc šīs izrādes var spriest tikai un vienīgi par Džilndžera iztukšoto prātu. Man bija skumji. Žēl aktieru. Svarisnkas kundze, par balsi runājot - jūs Grūbi būsiet sajaukusi ar Andžānu.
kā spīlēs
k
Žēl mūžsenās un allaž koptās parādības: pastāvīga atkārtošanās līdz pat paņēmienu lietošanai, kas jau ir štampi, skar Grūbi,kā piemēram tas līdz brošai apaugļojis izcilo Krievu teātra zvaigzni Jakovu Rafalsonu, jo abi radis vietā un nevietā saņemt augstākos vērtējumus. Sevišķi stulbi "Visās manās grāmatās" sāka spēlēt tādu soliņu, kas jau ir necienā pret Ērmali un pret sievieti vispār, ja nu gribēja, tad vajadzēja parādīt arī priekšu, ne pakaļu vien. Izsalkušā gaidīja. Vilšanās. Un kā ir ar dialektu un dikciju kopumā? Svepst tikai nedaudz atpaliekot no zvaigznes Dreģes. god. Daini, raujiet to maisu nost no galvas, vēl daudz jāstrādā. Un Džilindžers, lai Dievs nedod, ka paliks impotents.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja