Izrādi ikreiz varēs vērot tikai 25 skatītāji, un tā paredzēta jauniešiem no 16 gadu vecuma un pieaugušajiem.
«Es priecātos, ja šī izrāde atvērtu telpu sarunai un palīdzētu demarginalizēt vārdu «protests», piedāvājot to ieraudzīt nevis kā kaut ko «jaunu un bīstamu», kā to mēdz attēlot populisti, bet gan kā neatņemamu mūsu kultūras un vēstures daļu. Mēs gribam piedāvāt paskatīties uz leļļu teātri ne tikai kā uz bērnu vai izklaides mākslu, bet arī kā uz ļoti senu un sabiedrībai nozīmīgu teātra tradīciju,» saka V. Abdul-Visocka.
Jebkurš protests savā būtībā ir teatrāls akts. Kad protestētājs paceļ plakātu, viņš dara to pašu, ko viduslaikos darīja leļļu teātra aktieris, uzstājoties tirgus laukumā un runājot, izmantodams savu lelli. Nē! Nē! Nē! ir saruna par to, kā lelles palīdz cilvēkiem cīņā par brīvību, – par solidaritāti ar drosmīgajām un skaļajām lellēm, kas gadsimtiem ilgi ir spējušas teikt «nē».
Izrādes radošā komanda iedvesmu smēlusies Pītera Šūmana un teātra kompānijas Bread and Puppet milzīgajās papīra lellēs, kā arī Augusto Boala, Mihaila Bahtina un Džeka Halberstama tekstos, kas pauž ticību karnevāla, masku un leļļu spējai izjaukt autoritāti un hierarhijas. Šo idejisko pamatu papildina izrādes veidotāju personīgā pieredze, radot veltījumu māksliniekiem, meistariem un leļļu teātra entuziastiem, kuri nav piederējuši pie dominējošā naratīva, kā arī tiem, kuru balsis šodien dzirdamas ielu protestos pret vardarbību.
Režisore stāsta: «Formulējot izrādes ideju, mēs atsaucāmies uz leļļu teātra vēsturi. Un pirmkārt šī izrāde ir par lellēm. Taču leļļu meistarības vēsture un protestu kustības ir ļoti cieši saistītas. Leļļu teātra vēsture būtībā ir pretošanās vēsture. Plašāk skatoties, lelles ķermenis pretojas vairākām binārām izpratnēm par ķermeni. Lelli ir grūti pakļaut kategorijām «pareiza», «skaista», «noderīga». Lelles atver telpu interpretācijai un humoram, kas pats par sevi ir pretošanās stratēģija. Kopš 2023. gada es dzīvoju, studēju un strādāju Amsterdamā, kur protesti joprojām ir daļa no pilsētas kultūras. Man ir svarīgi, lai arī Latvijā un citviet protestu kultūra nepazustu. Lai cilvēki atteiktos normalizēt patriarhālo, koloniālo un militāro vardarbību un meklētu veidus, kā tai pretoties.»
Izrādes māksliniece ir Kristina Rezviha, mūzikas autors – Marss The Person, gaismu māksliniece – Māra Aniņa, kustību konsultante – Laima Jaunzema.
Biļetes – Biļešu paradīzē.5