Kopš atgriešanās Lāčplēša ielā šeit ir tapuši iestudējumi Bilžu vakars ar Sprīdīti, Verters un Karaļu spēle. Tagad ir kārta vēl vienai monoizrādei, kuras režisors ir Vilis Daudziņš. Tas ir stāsts par uzvarām un kritieniem, par šaubām un pārliecību, par prātu un sirdi. Citiem vārdiem sakot, par hokeju, kas tūkstošiem cilvēku mūsu zemē nozīmē ļoti daudz. Vieni to dara profesionāli, citi vienkārši uzspēlē vakaros pēc darba, taču visvairāk ir to, kas jūt līdzi mūsu hokejistiem pasaules čempionātos. Tie ir cilvēki, kam pazīstama "ledus garša".
Iestudējuma publicitātes foto Dāvids Pētersons ir redzams ar nūju rokā un pilnā bruņojumā, kas mudina uzdot jautājumu par viņa paša saistību ar hokeju. "Tas ir vilkts gadiem. Nav tā, ka es nezinātu, kā to darīt," atklāj aktieris, kurš bērnībā ir trenējies hokejā, vienpadsmit divpadsmit gadu vecumā pievērsies motokrosam (līdz vairāki kritieni ir spieduši atvadīties no šī sporta veida) un vēlreiz pievērsies hokejam, lai laiku pa laikam izvēdinātu galvu. "Sportā man patīk tas, ka tu izej laukumā un esi konkrētajā mirklī tāpat kā uz skatuves: šeit un tagad. Neeksistē nekas cits," skaidro Dāvids Pētersons, kura interese par sportu šobrīd izpaužas kā sekošana līdzi Nacionālajai hokeja līgai un tās jaunajiem talantiem un Nāciju kausa izcīņai motokrosā, bet monoizrādes veidošana viņu iekustinājusi meklēt publiskās slidotavas.
Atbildes meklējumi
Ideja par Ledus garšu uz skatuves Dāvidam Pētersonam ir parādījusies dīkstāves laikā. "Man bija pusgads bez mēģinājumiem. Bez nekā. Tāpēc es izdomāju, ka varētu pievērsties lietām, par kurām es gribētu runāt," stāsta aktieris un piebilst, ka tajā laikā pavisam nejauši izlasījis sporta žurnālista Armanda Pučes grāmatu Klients par savulaik populāro Latvijas hokejistu Viktoru Hatuļevu un viņa vētraino dzīvi un pēc tam jau saticies ar tās autoru, kurš viņam daudz ko pastāstījis par sporta pasaules neredzamo pusi. "Šī saruna pārvērtās par lavīnu, pēc kuras es mēģināju saprast: kas īsti ir hokejs?" atceras Dāvids Pētersons, kurš ir sācis intervēt dažādus ar hokeju saistītus cilvēkus un ierakstījis aptuveni piecpadsmit stundas materiāla.
Viņu vidū ir bijis kādreizējais hokejists, Stenlija kausa ieguvējs Sandis Ozoliņš un vēl viens viņa kolēģis, kurš vēlējies palikt anonīms, treneris Ēvalds Grabovskis un divi kaislīgi hokeja fani Jāņi. Galvenais nosacījums ir bijis, lai saruna norisinātos nepiespiestā atmosfērā. "Man bija sagatavoti vairāki jautājumi, bet, ja saruna gāja citā virzienā, es ļāvos tam. Viņiem bija sakrājies daudz kas, ko izstāstīt par hokeju, dzīvi un sevis izprašanu caur to," akcentē aktieris. Pēc tam viņš ir klausījies interviju ierakstus un izvēlējies stāstus, kas ieinteresējuši visvairāk un ko vērts pārstāstīt skatītājiem. Vilis Daudziņš ir palīdzējis izsijāt līdz galam un noslīpēt visu līdz gatavam dramaturģiskajam materiālam. Pieredzējušajam aktierim tā ir bijusi priekškara pavēršana uz hokeju, kas viņam līdz šim ir bijis svešs. Līdz šim viņš nebija redzējis nevienu spēli klātienē un vispār neko daudz nav zinājis par šo sporta veidu.
Drošības avots
"Kad es Vili Daudziņu uzrunāju kļūt par režisoru, viņš uz mani skatījās ar skepsi: veidot izrādi par hokeju? Tomēr tas viņu ieintriģēja," atminas Dāvids Pētersons, kuram monoizrādes veidošanas laikā Vilis Daudziņš ir daudz stāstījis par aktiermeistarību, bet Dāvids viņam - par hokeja pasauli. Pasauli, kas ir pilna ar īstu kaislību. Viss kā dzīvē, tikai kompresēts 3x20 minūtēs. "Kāds no mūsu izrādes varoņiem saka – hokejs jau nav tikai par sportu, tas ir par dzīvi. Un dzīvē, tāpat kā hokejā, ir atlekusī ripa – tā ir tava iespēja. Un tad, ko tu dari…? Tu nevari stāvēt un grozīt acis, – tur ir vārtsargs, kas piespiedīs ripu, tur ir aizsargs, kas aizsitīs ripu prom, – tev ir jāmet gols! jau vēlāk ar aizrautību atzina Vilis Daudziņš. Tāpat kā hokejisti vasarā intensīvi gatavojas jaunajai sezonai, kopš jūlija vidus viņi abi strādājuši pie šī iestudējuma.
Par savu sadarbību Dāvids Pētersons saka, ka viņi atraduši kopēju valodu pirms vairākiem gadiem izrādē Jaunie latviešu stāsti (2021), ko, tāpat kā Ledus garšu, iestudējis Vilis Daudziņš. "Ja viņš dod uzdevumu, es uzreiz saprotu, kas ir jādara. Es jūtos brīvi pie viņa. Viņš zina, kā ielikt mani pareizajās sliedēs. Šajā reizē Vilis Daudziņš bija mans drošības avots, jo viņš māk strādāt ar monoizrādēm un vārdu," savos iespaidos dalās aktieris un piesauc tādus sava kolēģa darbus kā Vectēvs, Pakļaušanās un citus, kuros ir bijuši apjomīgi monologi. Pats par savu debiju monoizrāžu formātā Dāvids Pētersons norāda, ka izjutis satraukumu: "Sākumā es baidījos, ka tu esi viens un ka skatītāji tevi vērtēs, bet tu izej uz skatuves un saproti, ka viņi ir atvērti, reaģē un starp jums veidojas dialogs un abpusēja enerģijas apmaiņa."
Detektīva darbs
Dāvids Pētersons uzskata, ka viņam kopā ar Vili Daudziņu ir izdevies uzbūvēt iestudējumu, kas uzrunā gan hokeja pazinējus, gan arī pārējos. Katru ar kaut ko savu un visus ar kaut ko kopēju. Viņi paši ir saskatījuši daudzas līdzības starp sportu un teātri – par spēlēšanu uz ledus un skatuves neatkarīgi no pašsajūtas vai traumām, spēlēšanu vakaros un brīvdienās un improvizācijas nozīmi, jo ne viss vienmēr notiek pēc plāna. "Šajā kontekstā var domāt arī par talanta un darba attiecībām sportista attīstībā. Visideālākais variants ir apdāvināts un strādājošs cilvēks, bet, ja ir dots tikai viens, tad ilgtermiņā uzvarētājs ir otrais: talantīgs cilvēks atražo sevi, bet strādājošs vienmēr piedzīvo kaut ko jaunu, jo viņš ir pastāvīgā meklējumu procesā," uzsver aktieris. Šobrīd viņu nodarbina jau nākamie projekti, kuros realizēt savas idejas, jo ir vēlme kustēties tālāk, kamēr uzķerts nepieciešamais ritms, un darīt to pēc šajā iestudējumā īstenotās formulas, kad noslēdzošajā posmā viņam pievienojas vēl kāds tā veidošanā.
"Man patīk rakt un vākt informāciju, jo tādā veidā tu vairāk saproti par pasauli un uzreiz jūties, ka tu neiznieko savu dzīvi. Tu uzzini, seko līdzi, domā un pasaki paldies. Šajā gadījumā es pateicu paldies hokejam, kas man daudz ko devis," stāsta Dāvids Pētersons un piemetina, ka līdzīgs pētniecības process notiekot arī darbā pie lomām pārējās izrādēs. Viņam ir svarīgi izpētīt laikmetu, tā brīža notikumus un cilvēku dzīves apstākļus, dramaturģiskā materiāla autora likteni un viņa varoņu prototipus un tamlīdzīgas lietas, piemēram, režisora Alvja Hermaņa izrādē Arkādija, kurā viņam tikusi uzticēta dārznieka loma, kopā ar Jāni Skuteli braucis pie uzņēmuma Labie koki vadītāja Edgara Neilanda un iedziļinājies šīs profesijas niansēs. "Pašā studiju sākumā Alvis Hermanis teica: tas ir kā detektīva darbs, es to uztvēru laikam pārāk nopietni," smejas aktieris.
Nākamās iestudējuma Ledus garša izrādes notiks 30. septembrī, 1., 2., 21., 22., 23., 25., 26., 28. un 29. oktobrī. Aktuālajai informācijai var sekot līdzi interneta vietnē jrt.lv.