Cirkam ir izdevies iekāpt mākslas lauciņā

Tas viss skan jauki un gandrīz pārlieicnoši. Katrai nozarei (un arī amatam) piemīt tieksme sevi atsevišķi iezīmēt citu nozaru kopainā. Tur nav nekā nosodāma, bet beigu beigās runa tomēr ir par nozares egocentriskumu. Ja aktieris izrādes laikā uz skatuves nostājas uz rokām, tas vēl nav cirks. Tāpat arī izskaitļoti un režisēti cirkus triki uz skatuves vēl nav teātris. Māra Pāvula to, šķiet, apzinās, jo ne jau velti izsakās par mērķi un pašmērķīgumu. Atliek vien cerēt, ka šajā, jaunajā, citādākajā cirkā triki vairs netiek lietoti pārsteiguma radīšanai vai primitīvai izklaidēšanai. Bet tad varbūt nāksies padomāt, vai cirka izrāde jau nav pietuvojusies vai kļuvusi par netradicionālu teātra vai dejas izrādi?

Vakar nogāju gar Kongresu namu, gandrīz tur arī paliku. Liekas, ka pat Andrejam Upītim patika.

Cirks ir jālēdz un tā vietā ir vieta skaistam Lielveikalam.