Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Trešdiena, 28. septembris
Sergejs, Svetlana, Lana

Mūžībā devies tēlnieks Juris Rapa

Sestdien, 6. augustā, mūžībā devies tēlnieks Juris Rapa, informēja Latvijas Mākslinieku savienībā.

Mākslinieks Juris Rapa pēc vidusskolas beigšanas apguva juveliera-graviera amatu Rīgas Juvelieru fabrikā. Turpinot izglītību, Juris Rapa (Tiščenko līdz 1990. gadam) no 1967. līdz 1972. gadam studēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Pedagoģijas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmija). Studējot pedagoģiju, J. Rapa darbojās vasaras praksē Siļķēs pie profesora Kārļa Jansona (1896-1986) kopā ar Tēlniecības nodaļas studentiem Ligitu Ulmani, Andri Bērziņu, Bruno Strautiņu. J. Rapa absolvēja LMA ar diplomdarbu tēlniecībā – figurālu portretu Dzejnieks Fricis Bārda, vadītājs, tēlnieks Valdis Albergs (1922-1984), un pedagoģisko diplomdarbu Pārrunas par tēlniecību vispārizglītojošā skolā. 48 kursabiedru vidū bija mākslinieki, kas absolvēja LMA tekstilmākslas nodaļu - Henrihs Vorkals (1949-2018), Arvīds Priedīte, tēlniecības nodaļu - Andris Bērziņš, keramikas - Leons Alksnis. J. Rapa LMA ieguva mākslinieka - tēlnieka, zīmēšanas, rasēšanas skolotāja diplomu un pēc studijām tika norīkots darbā Limbažu 1. vidusskolā (1972-1974). 

Juris Rapa bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1975. gada un LMS biedrs bija kopš 1976. gada. Rekomendācijas uzņemšanai LMS māksliniekam izsniedza tēlnieki Arta Dumpe, Valdis Albergs, Aivars Gulbis. Juris Rapa sadarbojās ar LMS SIA Latvijas Tēlnieks un bijis biedrībā Latvijas Tēlnieku centrs (šobrīd radošā kopa). Juris Rapa piedalījies LMS rīkotajās izstādēs Tēlniecības kvadrinnālē Rīga (1976) un Mākslas dienas (1976; Rīgas Sv.Pētera baznīca, 1993), Rudens, Ceļš (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 2018), kā arī Tēlnieku centra rīkotajās izstādēs (White, LNMM) un Latvijas Medaļu mākslas triennālēs (9., Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā Mencendorfa nams, 1997; 11., LNMM, 2003).  

Izstādēs Juris Rapa piedalījās no 1973. gada. Veidojis mazās formas darbus, medaļas bronzā, kā arī ir latviešu tēlniecībā izstāžu praksē reti sastopamā mākslinieka pašportreta autors. Tēlnieks profesionāli pārvaldīja modernisma plastiku un bija atraisīts ekspresīvu darba tēmas kompozīciju modernisma risinājumos, ko iespējams veicinājusi izglītība ārpus tēlniecības nodaļas. Mākslinieka izstāžu prakse sākusies ar darbiem 1. Republikānisko medaļu izstādē, turpinājusies 1. Republikāniskajā dekoratīvās tēlniecības izstādē Tēlniecība un vide (1973), 1. Republikāniskajā mazo formu izstādē (1974), jo jaunās paaudzes tēlnieki izjuta nepieciešamību eksponēt veiktos radošos eksperimentus un meklējumus. Tēlnieka Jura Rapas darbs Loms (bronza, 1976) tika izstādīts Vissavienības mākslas izstādē Darbam slava un iekļauts PSRS ekspozīcijā Venēcijas mākslas biennālē (1977). J. Rapa personālizstādes veidojis kopā ar tēlnieci Zigrīdu Džoannu Rapu - Sv. Sīmaņa baznīcā (Valmiera, 1984) un Limbažu muzejā izstādi Rapa 1+1 Tēlniecība (2011). 

No 1977. g. tēlnieks strādāja pie monumentāliem darbiem, kā 2PK (LTK) memoriālais piemineklis (arh. Juris Pētersons (1931-2015), Aloja, 1977), dekoratīvās skulptūras sanatorijas Belorussija interjeram (ar Z. Dž. Rapu, arh. J. Pētersons, Jānis Pipurs (1939-2013), Jūrmala). Darbu izgatavošanu nodrošināja sadarbība ar LMS Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombinātu Māksla no 1976. gada. Laikmetu raksturojošs bija J. Rapas darbs Pilsoņi (arh. Ēvalds Fogelis (1939-1997), kaparkalums, demontēts), kas tika uzstādīts Bulvāru lokā, Rīgā un raksturoja 20.gs. 70.-80. g. Rīgas pašvaldības un radošās inteliģences centienus vēsturisko ēku pagalmu arhitektūras sakopšanā, izvietojot tur vizuālās mākslas darbus. 
Kā tēlnieku J. Rapas un Z. Dž. Rapas formveides veiksmi jāatzīmē darbs pie Memoriālā ansambļa II Pasaules karā kritušajiem karavīriem, Valmieras Brāļu kapos (arh. Ē. Fogelis, Andris Vītols, Jānis Rutkis, Jānis Lejnieks, bronza, šūnakmens, 1985.  LPSR Valsts prēmija). Mākslinieki ieguva iespēju realizēt darbu 35 autoru projektu sāncensībā. Realizētais darbs, kuru konkursa rīkotāji bija iecerējuši kā ideoloģisku, radīja precedentu tēmas humānajam un minorīgajam risinājumam.

LPSR attīstības plāns paredzēja, ka Rīgai jākļūst par industriālu lielpilsētu ar attīstītu ražošanu, kas veicināja strauju dzīvojamo mikrorajonu būvniecību rūpniecībā nodarbinātajiem. Projektu izstrādi veica institūts Pilsētprojekts un tā arhitekti paredzēja daudzstāvu socmodernisma askētisko arhitektūru emocionāli bagātināt ar dekoratīvām skulptūrām. Darbu izstrāde varēja notikt par samazinātām izmaksām, jo darbiem nebija ideoloģiska rakstura. Z. Dž. Rapa un J. Rapa uzņēmās lielizmēra kompozīciju izgatavošanu LMS Mākslas fonda kombinātā Māksla, kur tika izstrādāta attiecīgā tehnoloģija, un tēlnieks Dzintars Šmalcs (1939-2000), meistari - Voldemārs Bružuks (1940-2019), Miķelis Felds, Guntars Krūmiņš, realizēja autoru darbus  Siena grābējas/Pļavā, Jāņuguns (arh. Ē. Fogelis, kaparkalums,  Rīga, Pļavnieki, abi 1986, Jāņuguns 1997. g. demontēts), figurālu kompozīciju Uz skolu (arh. Ē. Fogelis, kaparkalums, Rīga, Pļavnieki, 1987).
Mākslinieki J. Rapa un Z. Dž. Rapa pilsētvidei veidojuši arī pieminekli Rainis un Aspazija (arh. Ē. Fogelis, bronza, granīts, Jūrmala, Majori, 1990). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas radījuši pieminekli Latvijas valsts himnas autoram, komponistam Baumaņu Kārlim (1835-1905) Limbažos (arh. Ē. Fogelis, Jānis Taurens, realizācijas arh. Ainārs Āboliņš, bronza, granīts, 1998). Pieminekļa konkursā, kas notika 1990. gadā, piedalījās tēlnieki - Arvīds Voitkāns (1941-2009), Oļegs Skarainis (1923-2016), Andis Egle, Kristaps Gulbis, bet uzvarēja tēlnieka Bruno Strautiņa, arh. Edgara Krūmiņa (1952-1991) projekts, tomēr līdzekļi tā realizācijai pietrūka un pieminekli varēja uzstādīt tikai ar tēlnieku Z. Dž. Rapas un J.Rapas uzņēmību. 

Jāatzīmē arī tādi Z. Dž. Rapas un J. Rapas darbi kā strūklaka - piemiņas akmens Gaisma aust dzejniekam Auseklim (J. Rapa, granīts, bronza, Aloja, 2000), pieminekļi - I.Fazelei (bronza, granīts, Staicele, 2000), akadēmiķim Edgaram Siliņam (arh. Ģirts Kilēvics, granīts, bronza, Rīga, 2004), simbolisks objekts Piemineklis lībiešiem (granīts, Staicele, 2004) u.c. Nozīmīgs tēlnieku darbs memoriālajā tēlniecībā ir Fernavu ģimenes kapa piemineklis Salna (granīts, Rīgas Meža kapi, 1983). Mākslinieki piedalījušies arī simpozijos, kā Tēlniecības plenērs Staicelē (2004).
Jura Rapas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kā arī privātkolekcijās.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību tēlnieka Jura Rapas tuviniekiem un kolēģiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja