Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 18. aprīlis
Laura, Jadviga

Pavļuts: Prognozes par darba tirgus attīstību ir diezgan skaudras

Lai apmierinātu darbaspēka pieprasījumu, ir jāpalielina piedāvājums vairākās izglītības jomās - inženierzinātnēs, veselības aprūpes speciālistu sagatavošanā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās, kā arī virknē profesionālās izglītības jomu - metālapstrādes, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu speciālistu, pakalpojumu nozaru, viesnīcu, restorānu un tūrisma speciālistu sagatavošanā, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka, lai arī bezdarba līmenis tuvākajos gados saglabāsies salīdzinoši augsts, tomēr darbaspēka pieejamība kļūs par vienu no lielākajiem izaicinājumiem Latvijas ekonomikas attīstībai.

"Mainās ekonomikas struktūra, un nozares, kas ātrāk atgūstas no krīzes, nav tās pašas, kurās bija vakances pirms krīzes un kurās cilvēki zaudēja darbu krīzes laikā. Turklāt, ja tagad par šo problēmu dzirdam no atsevišķām nozarēm un par salīdzinoši nelielu profesiju loku, nākotnē pieprasījums pēc darbaspēka augs visos sektoros un arvien vairāk iezīmēs arī strukturālā bezdarba problēmas - bez nopietnām reformām nodarbinātības un izglītības politikās darbaspēka prasmes nespēs proaktīvi atbildēt uz pieprasījumu tirgū," uzskata ministrs.

Ekonomikas ministrijas (EM) prognozes liecina, ka nākotnē darbaspēka pieprasījums straujāk augs tādās profesiju grupās kā augstākā un vidējā līmeņa vadītāji un speciālisti, kvalificēti strādnieki un amatnieki, iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri.

"EM prognozes par darba tirgus attīstību ir diezgan skaudras un liek nopietni pārdomāt jautājumus, ko jau vairakkārt esmu uzdevis - kā ar esošajām demogrāfijas un emigrācijas tendencēm, sarūkot gan kopējam iedzīvotāju, gan darbspējīgo iedzīvotāju skaitam, spēsim nodrošināt ekonomikas izrāvienu? Vienkāršas atbildes nav. Patlaban redzam, ka viens no risinājumiem būs produktivitātes kāpums - visos sektoros un darbaspēka grupās," sacīja Pavļuts.

Pēc viņa domām, produktivitātei ir jāaug vēl straujāk nekā nodarbinātībai. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka produktivitātes kāpums nespēs atrisināt visas problēmas darba tirgū. "Lai apmierinātu darbaspēka pieprasījumu, ir jāstrādā vairākos virzienus - jāveic reformas gan augstākās izglītības, gan vidējās profesionālās izglītības sistēmās, jāveido jauna nodarbinātības politika, kas nodrošinātu ciešu sadarbību un kopdarbu ar privāto sektoru, jāaktualizē nepieciešamība veidot valsts reemigrācijas un arī imigrācijas politiku," stāstīja ekonomikas ministrs.

Lai vienotos par turpmāko redzējumu un virzienu nodarbinātības politikā, tuvāko nedēļu laikā Pavļuts plāno tikties ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli un labklājības ministri Ilzi Viņķeli (V). Tā būs saruna par to, kā nodarbinātības politiku kopīgiem spēkiem var mainīt no bezdarbnieku apkalpošanas uz nodarbinātības veicināšanu, darba tirgus apkalpošanu un cilvēku profesionālu sagatavošanu darba tirgus vajadzībām.

Tāpat, pēc Pavļuta sacītā, patlaban arvien skaidrāk iezīmējas nepieciešamība veidot skaidru politiku un valsts redzējumu, kā atgriezt no Latvijas aizbraukušos iedzīvotājus, lai nākotnē neesam spiesti īstenot nekontrolētu masveida imigrāciju un ar saviem cilvēkresursiem nodrošinātu ekonomikas attīstībai nepieciešamo darbaspēku. "Ņemot vērā ilgtermiņa prognozes, arī savlaicīga imigrācijas politikas izstrāde noteikti ir aktuāla, lai imigrācija nesāktos stihiski un nekontrolēti, bet gan notiktu mērķtiecīgi un selektīvi, piesaistot Latvijai nepieciešamos kvalificētos speciālistus," norādīja Pavļuts.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Trūkst reālas rīcības

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2023. gadā sasniedzis viszemāko vērtību – 1,9 punktus no 5, un salīdzinājumā ar 2022. gada mērījumiem vērtējums nokrities par 0,4 punktiem. Tā secin...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē