Pēdējās nedēļās uzreiz vairākas rietumvalstis vai to apvienības pievērsušās mēģinājumiem noslēgt savas, atsevišķas ekonomiskās vienošanās ar vadošajām nerietumu valstīm, apejot ASV prezidentu Donaldu Trampu un viņa administrāciju. Ar šādu mērķi vizītēs uz Ķīnu devās vispirms Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs un pēc tam arī Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, bet uz Indiju – Eiropas Savienības (ES) augstākā vadība.
Par ko šie mēģinājumi liecina, un kādas tiem varētu būt sekas tālākā nākotnē?
PRAGMATISMA UZLIESMOJUMS
Šādu vizīšu sēriju aizsāka Kanādas premjerministra Marka Kārnija došanās uz Pekinu pērn decembra vidū. Tā bija pirmā Kanādas premjerministra vizīte Ķīnā kopš 2017. gada un simbolizēja mēģinājumu normalizēt iepriekš neviennozīmīgās attiecības. Braucienā tika parakstītas vairākas nozīmīgas vienošanās, kuras saspīlēto attiecību ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un viņa administrāciju dēļ bija svarīgas vispirms jau tieši Kanādai.
Svarīgākie parakstītie dokumenti bija ilgtermiņa vienošanās par Kanādas sašķidrinātās dabasgāzes eksporta palielināšanu no Kanādas Britu Kolumbijas termināļiem uz Ķīnu, paredzot apjoma kāpumu līdz 20 miljoniem tonnu gadā jau 2030. gadā, kā arī vienošanās starp Kanādas Banku un Ķīnas Tautas banku par tiešo norēķinu mehānismu starp Kanādas dolāru un Ķīnas juaņu tirdzniecības darījumos (jeb tā saukto valūtas mijmaiņu). Tāpat tika parakstīts par resursu memorandu nodēvēts dokuments – vienošanās par Ķīnas investīciju atjaunošanu Kanādas kritisko minerālu (litijs, grafīts un varš) ieguvē, kas iepriekš bija ierobežota valsts drošības apsvērumu dēļ, kā arī vienošanās par pilnīgu Ķīnas tirgus atvēršanu Kanādas rapša un liellopu gaļas eksportam, atceļot visus pēdējo gadu fitosanitāros ierobežojumus. Vēl jāpiemin divi dokumenti ar tālejošākām sekām – klimata sadarbības rīcības plāns (par kopīgām investīcijām tā saucamā zaļā ūdeņraža tehnoloģijās un oglekļa uztveršanas risinājumos), kā arī vienošanās, ka tiek atjaunotas iepriekš apturētās Ķīnas stipendiju programmas un kopīgi pētniecības projekti mākslīgā intelekta izmantošanai medicīnā.
Uzreiz pēc vizītes Kanādas valdība paziņoja par «pragmatiskas reālpolitikas» sākšanu, lai stiprinātu ekonomiskās saites ar Āziju, mazinot atkarību no ASV tirgus (šai stratēģijai ir dots nosaukums Economic De-risking from the South – ekonomisko risku no dienvidiem mazināšana, kas sanāk kā sava veida ironiska atsauce uz iepriekš īstenoto ekonomisko risku no austrumiem mazināšanu). Savukārt uzreiz vairāki Ķīnas uzņēmumi (tādi kā Zijin Mining Group, Ganfeng Lithium, MMG Limited un PetroChina) nāca klajā ar paziņojumiem par investīcijām Kanādas ieguves rūpniecībā – kopumā ar 12,4 miljardiem Kanādas dolāru (aptuveni 8,2 miljardi eiro). Pēc šo investīciju apstiprināšanas Kanādas minerālu ieguves uzņēmumu akciju indekss pieauga par 8,5%. Vienlaikus Kanādas valdība izveidojusi arī jaunu, īpašu uzraudzības padomi, kuras uzdevums ir nodrošināt, lai šie darījumi neietvertu intelektuālā īpašuma nodošanu mākslīgā intelekta algoritmiem, kas vada automatizētās raktuves.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 6. - 12. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!