ASV varasiestādes apsūdz Huawei industriāli tehnoloģiskajā spiegošanā un Irānai noteikto sankciju pārkāpšanā. Vašingtona arī vēlas, lai kaimiņvalsts Kanāda izdod aizturēto Huawei finanšu direktori, kas ir kompānijas dibinātāja meita. Amerikāņu vēršanās pret uzņēmumu notiek laikā, kad ASV un Ķīna risina tirdzniecības strīdus. Pekina uzskata, ka Huawei izvirzītās apsūdzības ir politiski motivētas, kā arī izteiktas nolūkā kaitēt vēl citiem Ķīnas uzņēmumiem, kas spēj konkurēt ar ASV kompānijām. Huawei sekmīgā ielaušanās starptautiskajā tirgū iemieso Pekinas stratēģisko mērķi padarīt Ķīnu par globālu augsto tehnoloģiju hegemonu, taču uzņēmuma nedienas var pārvilkt svītru šiem plāniem.
Nokopēja pirmkodu
Huawei pašlaik atrodas savā zenītā. 2017. gadā kompānijas ieņēmumi sasniedza gandrīz 604 miljardus juaņu (78 miljardi eiro), kas bija trīsreiz vairāk nekā 2011. gadā. Iespaidīgā izaugsme ir notikusi, pateicoties uzņēmuma veiksmīgajai ieiešanai viedtālruņu tirgū, kur Huawei atpaliek tikai no dienvidkorejiešu Samsung un amerikāņu Apple. 2018. gadā ķīniešu uzņēmums visā pasaulē pārdeva 206 miljonus telefonu, liecina tehnoloģiju tirgus pētījumu firmas Canalys dati. Savukārt telekomunikāciju aprīkojuma tirgū Huawei ir pārliecinošs līderis un aizņem aptuveni ceturto daļu segmenta.
Uzņēmums apgalvo, ka veic apjomīgus ieguldījumus izpētē, lai radītu augstākā līmeņa tehnoloģijas par zemākām cenām nekā konkurentiem. Tajā pašā laikā Huawei virzienā ik pa laikam izskan apvainojumi intelektuālā īpašuma zagšanā no ārvalstu konkurentiem un negodīgā konkurencē.
Amerikāņu uzņēmums Cisco Systems, kas savulaik dominēja globālajā telekomunikāciju tehnoloģiju tirgū, 2003. gadā iesūdzēja tiesā Huawei par konkurenta ražoto interneta rūteru programmatūras pirmkoda, tehniskās dokumentācijas un lietotāja rokasgrāmatas zādzību. Ķīniešu uzņēmums sākotnēji noliedza šīs apsūdzības, bet vēlāk ASV tiesā atzina, ka patiešām ir izmantojis Cisco Systems radīto kodu savos interneta rūteros. Huawei juristi toreiz apgalvoja, ka uzņēmuma darbinieks kodu ieguvis no kāda ķīnieša, kurš cerējis strādāt Huawei un neesot zinājis, ka tas ir aizsargāts ar autortiesībām. 2004. gadā uzņēmumi panāca mierizlīgumu, raksta izdevums The Epoch Times.
Savukārt 2013. gadā toreizējais Eiropas Savienības tirdzniecības komisārs Karels de Guhts ierosināja antidempinga izmeklēšanu saistībā ar aizdomām, ka Huawei un vēl viens ķīniešu telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs – ZTE - pretlikumīgi saņēmuši Ķīnas valdības subsīdijas. Pateicoties tām, abi uzņēmumi esot varējuši iekarot lielāku Eiropas tirgus daļu ar daudz zemākām cenām nekā vietējie ražotāji. 2014. gadā de Guhts gan paziņoja, ka izmeklēšana ir izbeigta.
Mērķis attaisno līdzekļus
Līdz šim nopietnākās apsūdzības Huawei aizvadītajā nedēļā izvirzīja ASV varasiestādes, kas uzņēmumu vaino tirdzniecības sankciju pārkāpšanā, ASV valdības un finanšu iestāžu maldināšanā, kā arī tehnoloģiju zādzībā.
Prokuroru sagatavotajā apsūdzības rakstā, kas iesniegts tiesā Ņujorkā, teikts, ka ķīniešu uzņēmums un tā finanšu direktore Mena Vaņdžou, kuru decembrī pēc ASV pieprasījuma aizturēja Kanādā, ir maldinājuši ASV valdību un bankas par saviem biznesa darījumiem ar Irānu. Prokurori apgalvo, ka no 2009. līdz 2014. gadam Huawei un Vaņdžou apzināti pārkāpa ASV tirdzniecības sankcijas pret Irānu, veicot darījumus caur Honkongā reģistrētu uzņēmumu Skycom, ko tie dēvēja par "vietējo partneri", lai gan patiesībā šī kompānija pieder Huawei. Tādējādi ASV bankas, caur kurām notika naudas pārskaitījumi, pašām nezinot, pārkāpa sankcijas pret Irānu. Huawei arī tiek apsūdzēta nelikumīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanā.
Savukārt citā apsūdzības rakstā, kas tika iesniegts izskatīšanai tiesā Sietlā, apgalvots, ka Huawei no ASV mobilo sakaru operatora T-Mobile nozagusi informāciju par tehnoloģiju, ko izmantoja, lai pārbaudītu viedtālruņu izturību. T-Mobile izstrādātais robots Tappy atdarināja cilvēka pirkstu pieskārienus, lai veiktu dažādas darbības ar viedtālruņiem, pārbaudītu to reakciju un konstatētu nepilnības programmatūrā. T-Mobile savulaik apsvēra tehnoloģijas pārdošanu viedtālruņu ražotājiem, tāpēc Huawei bija viens no uzņēmumiem, kuru darbiniekiem 2012. gadā deva iespēju pastrādāt ar robotu T-Mobile laboratorijā.
Saskaņā ar ASV Tieslietu ministrijas izvirzītajām apsūdzībām, Huawei tīši pārkāpa ar T-Mobile noslēgto konfidencialitātes līgumu, lai viedtālruņu testēšanai varētu uzbūvēt savu robotu. Ķīnas uzņēmuma inženieri slepeni fotografēja.Tappy, veica tā sastāvdaļu mērījumus un pat nozaga robota detaļu. T-Mobile 2014. gadā iesūdzēja tiesā Huawei, un pēc trim gadiem tiesa ķīniešu kompāniju atzina par vainīgu intelektuālā īpašuma zādzībā. Toreiz gan netika konstatēts, ka tas noticis tīši vai ar ļaunprātīgu nolūku, raksta Bloomberg, tomēr Huawei piesprieda samaksāt T-Mobile 4,5 miljonus dolāru (3,9 miljoni eiro).
Sezama Sēkliņa
Pats Huawei noliedz vainu tam inkriminētajos noziegumos. "Uzņēmums noraida, ka tas vai tā meitasuzņēmumi būtu pastrādājuši kādus no uzrādītajiem ASV likumu pārkāpumiem, tāpat tam nav zināms par noziegumiem, kurus būtu pastrādājusi Mena Vaņdžou, tāpēc kompānija tic, ka ASV tiesas galu galā arī nonāks pie tāda paša secinājuma," jau paziņojis Huawei.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 8. - 14. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!