Latvijas iedzīvotājiem šajā ziņā ir paveicies, jo mēs dzīvojam seismiski neaktīvā zonā, kur nav tektonisko plātņu sadursmju līniju un lūzumu, kas parasti noved pie zemestrīcēm. Jā, laiku pa laikam ļoti vājas zemestrīces (visbiežāk gan to atbalsis) tiek reģistrētas arī mūsu valstī, taču vairums iedzīvotāju tās visbiežāk nemaz nepamana – ja sašūpojās lustra vai virtuves skapītī sāka vibrēt stikla trauki, daudzdzīvokļu mājās mītošie parasti vaino pa ielu braucošās pārkrautās smagās automašīnas. Zemestrīču neesamības dēļ arī cunami Baltijas jūrā ir grūti iedomājams (lai tas notiktu, ūdenī vajadzētu iegāzties milzīgiem Zviedrijas piekrastē esošiem klinšu gabaliem). Par vulkāniem pat nav vērts runāt – tādu mūsu reģionā nav un pārskatāmā nākotnē arī nebūs, jo esam līdzenumu zeme, un reizēm pat kauns ārzemniekiem atzīties, ka mūsu augstākā virsotne Gaiziņkalns slejas vien nepilnus 312 metrus virs jūras līmeņa.
Taču pasaulē netrūkst reģionu, kur zemestrīces ir ierasta parādība un, ja blakus ir plašāka jūra vai okeāns, rodas arī cunami riski. Visbiežāk zemestrīces tiek reģistrētas tā sauktajā Klusā okeāna uguns lokā, kas no Jaunzēlandes stiepjas uz ziemeļiem līdz pat Aļaskai, bet pēc tam paralēli Amerikas kontinenta rietumu piekrastei uz dienvidiem, teju sasniedzot Hornas ragu. Taču tas nebūt nav vienīgais apdraudētais apvidus – zemestrīču un vulkānu izvirdumu risks pastāv gan Vidusjūras reģiona valstīs, gan Kanāriju salās, gan seismiski aktīvajā Islandē, gan kontinentu iekšējās daļās: Vidusāzijā, Aizkaukāzā, pat ASV centrālajā daļā.
KAMČATKAS ZEMESTRĪCE
Pašlaik lielāko uzmanību piesaistījusi 30. jūlija rītā notikusī 8,8 magnitūdas stiprā zemestrīce, kuras epicentrs atradās aptuveni 200 kilometru uz dienvidaustrumiem no Petropavlovskas-Kamčatskas. Jau īsi pēc tās reģistrēšanas plašā teritorijā tika izsludināts cunami brīdinājums. LiveScience.com norāda, ka ne vienmēr zemestrīces, kuru epicentrs atradies jūras dibenā, izraisa šos postošos viļņus, kas var sasniegt desmitiem metru lielu augstumu. Taču cunami mēdz būt tikpat neprognozējami kā zemestrīces. Reizēm viļņi, mērojot tūkstošiem kilometru garu ceļu pāri okeānam, pieņemas spēkā, bet citreiz tie pakāpeniski kļūst mazāki.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 8. - 14. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!