Saudzīgs un nesāpīgs process – stāstot par vienu no medicīniskās apaugļošanas elementiem, olšūnu iegūšanu, ginekoloģe reproduktoloģe Marta Slaidiņa to salīdzina ar savu attieksmi pret zobārstiem. Izrādās, viņa skolas laikā priecājusies par katru jaunu caurumu zobā, jo komforts zobārsta kabinetā un pats nesāpīgais process viņai ļoti paticis. Tos laikus, kad zobārsts urbjmašīnu darbināja, mīdams riteni ar kāju, Slaidiņa nav piedzīvojusi, tāpat kā viņas pacientes var izbaudīt daudz draudzīgāku procesu, nekā tas bija mākslīgās apaugļošanas sākumgados. Kopš valsts ir paaugstinājusi vecumu, kādā tiek piešķirts atbalsts medicīniskajai apaugļošanai, sieviešu skaits, kas to izmanto, ir jūtami pieaudzis. Tomēr demogrāfisko krīzi ar medicīnisko apaugļošanu vien atrisināt nevar, te būtu jāsāk ar veselības mācības ieviešanu skolās, kur mācītu ne tikai izsargāšanos no grūtniecības, bet arī ģimenes plānošanu, kā arī to, kas puišiem jādara, lai nepasliktinātu spermas kvalitāti.
Jā, SestDienas vaicājumu, vai medicīniskā apaugļošana, kuras rezultātus mēdz saukt par «mēģenes bērniem», nenozīmē atteikšanos no dabiskās izlases, Marta Slaidiņa noraida uzreiz, atgādinādama, ka «dabiskajos» laikos katra desmitā sieviete dzemdībās mira.
Vispirms vienosimies par terminiem. Kas ir «mēģenes bērni»?
«Mēģenes bērni» – tā nav mūsu terminoloģija, tāpat kā «mākslīgā apaugļošana». Embriji, ko iegūstam medicīniskās apaugļošanas rezultātā, kļūst par bērniņiem. Tātad īstais termins ir medicīniskā apaugļošana. Nevis «mākslīgā», jo neko mākslīgu mēs nedarām. Strādājam ar tiem pašiem hormoniem, kas izdalās sievietes vai vīrieša ķermenī, un, tādā veidā piepalīdzot, radām šos bērniņus. Cilvēkiem mākslīgs parasti šķiet pats apaugļošanas process, kad embriologs apaugļo olšūnu ar spermatozoīdu. Patiesībā arī medicīniskā apaugļošana var būt tāda, ka spermatozoīds pats apaugļo olšūnu, un tad tā patiesībā ir dabiskā izlase, jo stiprākais spermatozoīds apaugļo to olšūnu, kurai tas ir lemts. Citos, ļoti smagos gadījumos mēs tiešām palīdzam, ar speciālu instrumentu spermatozoīds tiek ievadīts iekšā olšūnā.
Droši vien esat dzirdējis par IVF grūtniecību, apaugļošanu in vitro, kad Petri trauciņā ieliek olšūnu un spermatozoīdu un tie speciālā vidē apaugļojas. Patiesībā mēs arvien biežāk spermatozoīdu ievadām olšūnā.
Tad jau viņam nemaz nav jāpiepūlas.
Tā varētu teikt. Ņemot vērā to, ka spermas kvalitāte paliek arvien sliktāka, dažreiz ir jāpalīdz šim spermatozoīdam apaugļot olšūnu.
«Mēģenes bērnu» vietā tātad teiksim «bērni, kuri radušies medicīniskās apaugļošanas rezultātā»?
Tā arī var teikt, tas būtu korekti. Bet vai mums šie bērni kaut kā īpaši būtu jāsauc? Viņi absolūti neatšķiras no citiem bērniņiem.
Man teica, daža laba vecmāte uzskatot, ka šie bērni dzimst bez dvēseles. Esat tādu teicienu dzirdējusi?
Nē!
Kad sākās medicīniskā apaugļošana?
Patiesībā pirmsākumi meklējami jau 1677. gadā, kad Antonijs van Lēvenhuks atklāja spermatozoīdu. Pirmie medicīniskās apaugļošanas mēģinājumi notika pagājušā gadsimta 70. gados. 1978. gadā piedzima Luīze Brauna, pirmais pēc medicīniskās apaugļošanas dzimušais bērniņš. To veica britu zinātnieki pēc ļoti ilgiem mēģinājumiem sievietei, kurai dabīgā ceļā nebija iespējams tikt pie bērniņa, jo viņai bija izņemti olvadi, tātad pazudis olšūnu ceļš uz dzemdi. Programmas ietvaros tika ņemtas viņas olšūnas, ar vīra spermu ārpus dzemdes olšūna tika apaugļota, un tad to ievietoja atpakaļ dzemdē. Sekoja ilgs gaidīšanas process – attīstīsies grūtniecība vai ne. Jo viena lieta ir radīt embriju, cita – vai grūtniecība vispār iestāsies. To ietekmē ne tikai embrija faktors, bet arī dzemdes faktors – kāda ir tā «māja», kurā embrijs uzaugs. Gaidīšana ir satraucošs process.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 8. - 14. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!