Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā 0 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 2. februāris
Spīdola, Sonora

Saule mūsos

Ar pilnu atbildību saku: Dziesmu un deju svētki ir viens no ļoti būtiskiem pamatiem mūsu valsts pastāvēšanai, jo kopā, svētkos, mēs piedzīvojam ideālo Latviju, – šīs nedēļas sarunā ar SestDienu saka deju ansambļa Daiļrade vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne.

Ar šo domu tad arī gribas sākt novembri – mēnesi, kas ierasti Latvijā ar gaismas daudzumu mūs it kā nelutina, bet vienlaikus tieši par to mūsu dvēseles visvairāk liek domāt. Var jau teikt, ka mazs karodziņš pie apģērba, īpaša koncerta apmeklējums vai svinīgāka sanākšana pie balti klāta galda valsts svētku mēnesī tāds žests vien ir. Un tomēr. Sevišķi pēdējo ģeopolitisko notikumu kontekstā, gribi negribi, par patriotismu, to, ko mums nozīmē sava valsts un kā tā sargājama, jādomā pat ikdienā. Tāpēc šajā mēnesī tas ir vēl īpašāk. Un varbūt tieši tas karodziņš pie kāda žaketes atloka kādam ļauj sajusties kaut mazliet gaišāk un stiprāk. Vai tad arī tas nav daudz?

"Ne velti arī diasporas latvieši ļoti nopietni gatavojas, ieplāno atvaļinājumus un iegulda milzīgus līdzekļus, lai būtu klāt un latviešu kopienā saslēgtos. Katrs, kurš bijis Dziesmu un deju svētkos – gājienā, noslēgumkoncertā, atklāšanā, deju laukumā, finālā un prologā, kur esam tiešām visi tūkstoši kopā –, pateiks, ka tādu nacionālo identitāti nevar piedzīvot nekur citur," vēl turpina Pētersone-Lazdāne un piebilst arī, ka, iespējams, tieši šie kopīgie, cauri gadiem koptie svētki ļauj sajust to stabilitāti un pamatu, kas mūsdienās ir vajadzīgi pat vairāk nekā jebkad iepriekš.

Turklāt, ja skatās plašākā ainavā, strīdu un nesaskaņu nudien netrūkst. Tālu jau nemaz nav jāmeklē – mūsu pašu Eiropā, kur valstis it kā šķietami spēj saliedēties un vienoties, pārvarot visaptverošas pēdējo gadu krīzes (vispirms pandēmijas radīto un pēcāk risinot jautājumus, kas saistīti ar Krievijas sākto karu Ukrainā), jau nākamajā mirklī tomēr vērojams pretrunīgs noskaņojums. Arī šīs nedēļas SestDiena par abām šīm Eiropas pusēm – gan negaidīto spēju saliedēties un risināt blakus notiekošā kara izraisītās problēmas, gan iekšējiem strīdiem, kas arvien uzvirmo no jauna un, šķiet, ar katru reizi tikai spēcīgāk.

Kā uz šiem procesiem skatīties, un vai, zīmējot Eiropas nākotnes vīzijas, taisnība izrādīsies optimistiem vai pesimistiem? Patlaban par to var tikai izteikt minējumus. Taču skaidrs, ka atsevišķu valstu radīts saspīlējums, gribi negribi, atsaucas uz kopējo noskaņu, bet tas – neizbēgami arī uz Latviju un katru no mums.

Tāpēc – lai saules un tās gaišās sajūtas mūsos un valstī tiešām nepietrūkst! Lai šis patriotisma un lepnuma mēnesis nes pārliecību un drošības sajūtu katrā no mums! Lai patiešām sajūtam valsts svētkus kā savus – pavisam personīgi. 

Šīs SestDienas, 28.oktobra - 3. novembra numurā lasiet:

SestDienas SALONS. Daiļrades latviskais etnokods. Latviskums un dzimtenes patriotisms mums ir ļoti svarīgs, saka deju ansambļa Daiļrade vadītāja Iveta Pētersone–Lazdāne un stāsta gan par netverami skaistiem mirkļiem, gan nogurdinošām problēmām dejotāju ikdienā

TUVPLĀNĀ. Caur atslēgas caurumu Latvijas pagātnē. Mārtiņš Ķibilds nepiedzīvoja sava populārā dokumentālo raidījumu cikla Atslēgas turpinājumu. Tagad tas ir noticis: iznākusi grāmata, ar kuru cer veidot jaunus lasīšanas ieradumus

KARŠ UKRAINĀ. Rezolūciju, naftas, gāzes un dolāru fronte. Ieilgušais karš Ukrainā, protams, nenozīmē tikai kaujas. Tas ietekmē arī dažādu valstu savstarpējās attiecības un sadarbību starptautiskajā politikā un ekonomikā. Kāda aina zīmējas šajā „frontē”?

PASAULĒ. Krīzes laika pretrunas ES iekšienē. Starp Vāciju un Franciju, kā arī starp Vāciju un Poliju šobrīd pastāv ļoti saspīlētas attiecības – iespējams, pat sliktākās visā apvienotās Eiropas pastāvēšanas vēsturē. Kādi ir šo saspīlējumu cēloņi, un pie kādām sekām pretrunas var novest Eiropas Savienības mērogā?

SPORTĀ. Ledus trasēs cerības mazinās. Sezonu jau sākuši vairāki ziemas sporta veidu pārstāvji. Latvijai augstākās raudzes sacensībās līdz šim visvairāk medaļu sarūpējuši skeletonisti, bobslejisti un kamaniņu braucēji, taču jaunā olimpiskā cikla sākumā renes sporta veidos notikušas diezgan būtiskas izmaiņas

IZPĒTĪTS. Smaids labākam noskaņojumam. 19 valstīs veikts eksperiments apstiprina, ka pat piespiedu smaidīšana paaugstina cilvēka laimes sajūtu

LAIKA MAŠĪNA. Padomju propagandas zvaigzne. Pirms 45 gadiem aizsaulē aizgāja Aleksejs Stahanovs – leģendārais padomju ogļracis, kura vārdā tika nosaukta sociālistiskā darba trieciennieku kustība. Viņš aizsāka dzīšanos pēc jauniem darba ražīguma rekordiem, kas gan PSRS neefektīvajai ekonomiskajai sistēmai neko daudz nedeva
 

Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Karote sāļumam

Mēģinot palīdzēt cilvēkiem samazināt uzņemto sāls daudzumu, japāņu izgudrotāji izstrādājuši karoti, kas ar elektriskiem impulsiem liek ēdienam šķist sāļākam, nekā tas patiesībā ir.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata