Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija
jāsaprot, ko tad mums katram, ko mūsu ideālajai Latvijai vajag. Un kam mūsu pasaules skatījumā vietas nav. Gan pēc stipruma, gan tilpuma.

Stiprums un tilpums

Ideālās pasaules mūsu prātā ir kaut kas ļoti skaists. Ne tāpēc, ka utopiski sapņi ļauj neredzēt vai aizmukt no skaudrās realitātes, bet gan tāpēc, ka tieši skaidra sapratne par to, ko uzskatām par nevainojamu, ļauj pa īstam apzināties, kas tad vainas tai mūsu ikdienai un objektīvajai apkārtnei. Turklāt – ja nav vīzijas vai sapņa (sauciet, kā gribat), ko un kā vēlamies un varam īstenot, tad kā lai zina, kuras zvaigznes vispār jāaizsniedz?

"Protams, pasauli sakārtot nav iespējams, bet man šī vēlme nav pazudusi, par spīti gadiem un pieredzei. Kaut kāda sūtība cilvēkā ir ielikta," šīs nedēļas SestDienas sarunā saka Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele. Viņasprāt, Latviju sakārtot tiešām var. Tikai svarīgi atcerēties, ka "mūsos šodien ir ielikta visa iepriekšējā vēsture, mēs no tās nekur nevaram aiziet. Diemžēl nevaram vienkārši "aizvērt" to, ka 50 gadus esam bijuši okupēti, ka mūsu valoda, kultūra, mūsu kā nācijas sajūta ir bijusi nīcināta. Latvijā biežāk vajadzētu uzdot jautājumu, kā tas ietekmē mūsu skatījumu un attiecības ar citiem". Jā, patiesi, kā? Esat kādreiz domājuši, kur savā ideālajā pasaulē atvēlētu vietu, piemēram, nepilsoņiem? Kā uztvertu tos, kuru identitāte veidojusies ne tikai vienā valstī, kuri nevēlas atteikties no piederības Latvijai, taču izjūt sevi arī kā kādas citas valsts piederīgo? Ko vispār mūsdienu globalizācijā nozīmē un cik vērta ir kādas valsts pilsonība? Laikā, kad patiesībā varam to gluži vienkārši izvēlēties, atbildot uz pārdesmit jautājumiem un samaksājot noteiktu naudas summu. Kur tajā paliek principi, sajūtas un patriotisms, kur – tīri praktiski labumi un vieglākas ikdienas ieguvumi?

Par to vērts aizdomāties, vērojot un novērojot arī to, kas notiek apkārt. Vēl nesen pat augstāko valsts amatpersonu skaļi paustās bažas liecināja, ka šogad militārās mācības Baltkrievijā nav tikai tas, kas tiek rādīts, novērotāju balkonam priekšā izšaujot pāris petaržu un dūmu aizsegā izkliedzot pavēles. Dubultie scenāriji, dubultie dibeni? Secinājumi un gūtās mācības no mācībām vēl tikai pamazām izkristalizējas. Varbūt arī tie izrādīsies dubulti, jautājums tikai, kā – stiprumā vai tilpumā?

Bet nav jau pat tik tālu un dziļi jāmeklē, lai ikdienā ar to dubulto saskartos, – kaut vai dubultie standarti mūsu ikdienas pārtikā. Sardeles, kurās patiešām ir gaļa, vienam, tādas, kurās vairāk, šķiet, teiksmās aprakstītais papīrs, – otram.

Nē, tie nav sīkumi! Un, veidojot to mūsu ideālo pasauli – vienalga, kādā pusceļā katrs personīgi to pametīsim –, svarīgi šīs lietas pamanīt, jo tikai tad zināsim, ka tās vispār jālabo. Kā un kādiem līdzekļiem to darīsim, vai to spēsim, jau ir nākamais jautājums. Vispirms jāsaprot, ko tad mums katram, ko mūsu ideālajai Latvijai vajag. Un kam mūsu pasaules skatījumā vietas nav. Gan pēc stipruma, gan tilpuma.

Šīs SestDienas, 29. septembra - 5. oktobra, numurā lasiet:

SestDienas SALONS. Skatīsimies atvērtām acīm. Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele par megaizaicinājumu Latvijas modernajam valstiskumam, viedo padomes nepieciešamību un to, kāpēc viņa neredz sapņus.

FOKUSĀ. Dubults neplīst? Jeb cik vērtīga ir piederība Latvijai? Kamēr vienā pasaules pusē iegūt Latvijas pilsonību aicina pat ar īpašu akciju, otrā "neatļautie" dubultpilsoņi gatavi tiesāties par tās saglabāšanu. Rosinājums pārtraukt nepilsoņa statusa piešķiršanu biedēja parlamentāriešus ar Pilsonības likuma atvēršanu. Taču ir vēl kāds iemesls, kāpēc šo "svēto govi" atkal varētu satricināt, – Krievijas latvieši, kuriem savulaik dota iespēja tikt pie dubultpilsonības.

LATVIJAI VAJAG. Ceļus. Ar savas valsts simtgadi lepojamies un pamazām jau esam sākuši dzīvot lielo svinību gaidās. Bet ko mēs vēlētos, ja simts kūku vietā Latvijas dzimšanas dienā tuvākā vai tālākā nākotnē varētu piepildīt arī simts mūsu valsts vēlēšanās? SestDiena sāk jaunu rubriku sarunās ar visdažādākajiem cilvēkiem no hipstera līdz ministram, mēģinot noskaidrot, ko Latvijai visvairāk vajag. Kā pirmais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) par to, kā un vai vispār ir iespējams sakārtot mūžam sāpīgo jautājumu - ceļus.

DIENASGRĀMATA. ZAPAD 2017 jeb Baltkrievu dubultais espreso. Jums pēc stipruma vai tilpuma? Baltkrievijā pilnīgi uz visu var lūkoties dažādi, arī uz militārajām mācībām. SestDiena aculiecinieka acīm vērtē, vai šogad ap tām saceltā ažiotāža bija pārspīlēta un ko īsti tās parādīja.

ASAULĒ. Nutellas aparteīds. Atšķirīgs gaļas daudzums sardelēs, mazāk efektīvs veļas pulveris vai čipsi, kas cepti sliktākā eļļā. Eiropas Komisija pieteikusi karu atšķirīgai vienādu zīmolu produktu kvalitātei ES vecajās un jaunajās dalībvalstīs, tikmēr vairāki pētījumi jau veikti, skaidri parādot - atšķirības ir ievērojamas.

TĒMA. Plates atkal atgriežas. Cilvēki, kuriem no mūzikas vajag tikai to, lai kaut kas skan fonā, turpinās mūziku klausīties savos telefonos. Taču īsti melomāni jau vairākus gadus atgriezušies pie vinila platēm, modē atkal nāk arī kasetes, un pat pēdējos gados nežēlastībā kritušais kompaktdisks tiek vērtēts augstāk nekā faili datorā vai telefonā, kuru iegūšanas ceļš paliek uz katra paša sirdsapziņas.

CEĻOJUMS LAIKĀ UN TELPĀ. Ejot cauri rudziem. Reizēm mazi ikdienas ceļojumi tuvākajā apkārtnē sniedz vairāk piepildījuma dvēselei nekā tāli ārzemju braucieni – viss atkarīgs no spējas saredzēt un just. Arī dzimtenes mīlestība sakņojas cilvēkā un viņa spējā cienīt pašam sevi – neatkarīgi no tā, kas citviet ir skaistāks, lētāks vai pareizāks. Elvitas Rukas vasara Latvijā.

Kā arī ŠONEDĒĻ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pavasara konstruktors

Domājot par pavasari, neizbēgami nāk prātā kustība – asnu spraukšanās no zemes, pumpuru sprādzieni, augšana un tiekšanās pret gaismu. Un tāpēc šķiet, ka pavasarī arī mākslā tik ļoti iederas deja, it ...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata