Laika ziņas
Šodien
Migla

Likteņa līdumniekus atšķetinot

Es tās ieraudzīju kādā ziņu portālā. Pamestas. Toreiz vēl arī man tās bija Nārbuļi – māja, kurā pēc Vladimira Kaijaka romāna motīviem uzņemta liela daļa populārā seriāla Likteņa līdumnieki epizožu. Kāpēc tās ir tukšas, un kas tur patiesībā ir dzīvojis? Pamestas mājas vienmēr man liek uzdot jautājumu – kāpēc tāds ir māju liktenis?

Nārbuļu lomā seriālā filmēti Kalna Jaunzemi, un, tā kā māju īsteno stāstu vairs neviens nestāsta, mājās nu dzīvo iztēlotais stāsts. Tās kļuvušas par tādu neorganizētu muzeju. Cilvēki brauc savos "svētceļojumos", kā tas ierakstīts vienā no verandā atstātās klades lappusēm. Kāpj lielajā kalnā un aiz bērziem meklē Enijas māju, iet iekšā un atpazīst Katrīnas un Ievas istabas, atpazīst kambari kūtī, kur Intara Rešetina spēlētais Edgars nosit savu brāli Ūvi. Mājā var atrast seriāla scenārija lapas un bildes no iztēlotā stāsta epizodēm. Taču ir bijis arī īstais stāsts par Kalna Jaunzemiem un Birķu dzimtu. Man gribējās šo stāstu uzzināt un izstāstīt, jo no kādreiz lielās ģimenes vairs nav palicis neviens.

Seriāla režisore Virdžīnija Lejiņa tagad atceras, kā Nārbuļu dzimtas pēdējā saimniece Mirga pirms pārvākšanās uz dēlu uzcelto māju karā nodedzinātās vietā aizsit logus. Un tas bijis tāds mirklis, par ko jādomā, jo drīz pēc seriāla pabeigšanas tas piepildījies arī dzīvē. Logi gan nav aizsisti, taču tukšums līdzīgs. Vēl vairāk – nav vairs dažādo palīgtelpu: pagraba, klēts, šķūņa, kas kopā ar dzīvojamo māju un akmenī tēsto kūti savulaik bija arī vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.

Kalna Jaunzemu tagadējais īpašnieks Jānis Matisons ir noguris no pārmetumiem, ka mājās nav izveidots muzejs, tai pašā laikā viņš atļauj sētā rīkot dažādas Liezēres pagasta aktivitātes, arī seriāla dalībnieku un cienītāju salidojumu. Un reizi gadā tur ar cilvēkiem, kuri pazinuši Birķu ģimenes locekļus, pēc Liezēres kapusvētkiem galdu klāj īpašnieka mamma Renāte Matisone.

Pētot dokumentus, atklājas, ka mājas, ko tagad vairāk pazīst kā Nārbuļus, sauktas gan par Kalna Jaunzemiem, Lieljaunzemiem, gan vienkārši Jaunzemiem. Ir skaidrs, ka visas šīs mājas ir saistītas ar Lubejas muižu. Piemēram, 1858. gada Lubejas muižas dvēseļu revīzijā uzrādās trīs Jaunzemu saimniecības, kurās dzīvo dažādas dzimtas. Ģenealoģijas pētniece Agnese Lūse, kura man palīdzēja ar Birķu dzimtas stāsta atšķetināšanu, pieļauj, ka kādreiz bijusi viena saimniecība, kura sadalīta. Dvēseļu revīzijā uzskaitīts, ka vienās no Jaunzemu mājām dzīvo 12 vienas ģimenes locekļu – Pēteris, Andreja dēls Birķis, kurš tobrīd ir 51 gadu vecs, ar sievu Edi un bērniem – Jāni (19 gadu ), Juri (26 gadi), Madaļu (24 gadi), Mariņu (13 gadu), Anni (10 gadu). Vēl šajos Jaunzemos dzīvo Andrejs (46 gadi), kurš, visticamāk, ir Pētera brālis, ar sievu Annu (31 gads) un dēliem Viļumu (17 gadu) un Jēkabu (3 gadi).

Nav skaidrs, kurš ir māju saimnieks, taču, kā norāda Agnese Lūse, nākamie pieejamie dokumenti liecina, ka mājas nebija izpirktas [pēc dzimtbūšanas atcelšanas uzņēmīgākie zemnieki pamazām varēja sākt izpirkt īpašumus no muižas]. Arī Vidzemes muižnieku kredītbiedrības fondā, no kura naudu māju izpirkšanai aizņēmās liela daļa Vidzemes zemnieku, nav variāciju par tēmu Jaunzemi. Arī starp no Lubejas muižas izpirkto māju vārdiem nav Jaunzemu nosaukuma. Pēc jau jaunajā Latvijas Republikā realizētās agrārās reformas Lubejas muiža tiek sadalīta, arī Jaunzemi sadalīti vairākās vienībās ar dažādiem nosaukumiem.

1922. gada 3. martā Jāņa dēls Mačs Birķis ir ieguvis zemi, to piešķīrusi Centrālā zemes ierīcības komiteja. Vēlāk, 1935. gada tautas skaitīšanā, ir minēts, ka konkrētā māja ir vecsaimniecība, t. i., saimniecība ir eksistējusi jau pirms Pirmā pasaules kara. Līdz ar Maču ir jau daudz vairāk informācijas, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā (MNMM) var atrast arī viņa fotogrāfiju. Lai gan ir skaidrs, ka māja netop tukšā vietā un mājvietā ir dzīvojis vismaz viņa vectēvs, tieši Mačs ir kļuvis par pirmo zemes īpašnieku arī juridiski.

Ja meklē paralēles ar seriāla stāstu, kur Nārbuļus ģimene iegūst no muižas, jo baronese, apprecinot savu kalponi ar staļļa puisi un piešķirot viņiem zemi, šādi iegūst iespēju atbrīvoties no sava dēla aizraušanās un grēka darbiem, līdzības ir maz. Ja nu vienīgi – abos gadījumos runa ir par bijušo muižas zemi, tādējādi vecsaimniecībām.

Mačs Birķis ir dzimis 1864. gadā. Tieši viņš, kā vēsta MNMM pieejamie materiāli, 1884. gadā uzceļ daudziem atpazīstamo dzīvojamo māju. Mačs saimniecībā dzīvo kopā ar savu māsu Emīliju un no Jaunpiebalgas puses nākušo sievu Līzi (dzimušu Matisoni). Viņiem ir pieci bērni – Jānis, Kārlis, Elza, Pēteris un Hugo.

Visu rakstu, kurā šķetināta Kalna Jaunzemu, iecienītā seriāla Likteņa līdumnieki dēļ plašāk zināmu kā Nārbuļu, vēsture, variet lasīt žurnāla SestDiena 17.-23. novembra numurā!

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Jauna valdība Latvijā būs

Kopā nobalsojuši: 29

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Mūžīgās pilsētas darbdienas

Skarbas ainas, tūristu pūļi un uzmācīgi tirgotāji līdzās visskaistākajām atmiņām par īpašiem skatiem, kultūrvēsturiskiem pieminekļiem uz katra soļa un veldzējošiem dzērieniem karstās vasaras naktī...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata