Nopietni? Nē! – tāda bija Anastasijas Samoilovas, meitas uzvārdā Kravčenokas, reakcija, kad 2013. gadā jauno spēlētāju treniņnometnē viņu pirmo reizi treneri salika vienā pārī ar Tīnu Graudiņu. Arī pāriniece nebija sajūsmā, jo Nastju līdz tam bija uztvērusi kā konkurenti.
Pagājuši divpadsmit gadi, kuru laikā jau bijuši izcili panākumi, uz Latviju divreiz atvedot Eiropas čempionāta zelta godalgas. Tāpat abu sadarbība vienubrīd jau bija praktiski izjukusi un tikai Latvijas sporta jumtorganizāciju iejaukšanās abas meitenes noturēja tīkla vienā pusē.
DEJAS UN TEĀTRIS
Daugavpilī uzaugusī Anastasija Samoilova intervijās atzinusi, ka bērnībā sporta nodarbības viņu nebūt nav vilinājušas. Nastja dziedājusi, dejojusi, spēlējusi teātri un ko tik vēl nav darījusi – principā sports ir bijis gandrīz vienīgais, kas nav bijis viņas interešu lokā. Dzimtajā pilsētā volejbols gan bija cieņā, tāpēc visai likumsakarīgi, ka šī sporta veida treneri piedāvājuši pamēģināt sporta zālē spēli pie tīkla. Anastasijai iepaticies, un tā sākušies treniņi klasiskajā volejbolā. Iestājoties siltākam laikam, volejbola skolas audzēkņi pārcēlušies uz smilšu laukumiem. Daugavpilī iespējas spēlēt pludmales volejbolu netrūka. Laukumi bija pie sporta skolas stadiona, bet pilsētas čempionāta kaislības augstu vilni sita pie Stropu ezera. Ja bija vēlme spēlēt, tad sparingpartnerus nebija grūti sameklēt, jo amatieri regulāri spēlējuši savā starpā un arī vienaudžu vidū «bīčs» bijis populārs.
Trīspadsmit gadu vecumā treneri piedāvājuši Kravčenokai piedalīties pludmales volejbola Latvijas čempionātā, bet dažus gadus vēlāk sekojis uzaicinājums no valsts vadošajām pludmales volejbolistēm Ingunas Minusas un Ingas Ikaunieces piedalīties treniņnometnē kopā ar pārējām jaunatnes izlases kandidātēm. Tad arī pirmo reizi tīkla vienā pusē satikušās nākamās pasaules čempiones.
Jūrmalniece Tīna Laura Graudiņa sportā gan ir jau no agras bērnības. Ģimenē viņa ir sportiste trešajā paaudzē. Tēvs Māris Graudiņš dzimis Zviedrijā, bet uzaudzis Amerikā, tāpēc Tīnai ir ne tikai Latvijas, bet arī ASV pase. Savulaik Māris okeāna otrā pusē pludmales volejbolu uzspēlējis arī kopā ar Aldi Bērziņu, kas 1984. gadā ASV izlases sastāvā izcīnīja zelta medaļu Losandželosas olimpiskajās spēlēs. Pēc pārcelšanās uz dzīvi Latvijā Graudiņš turpināja spēlēt bīču un bija 5. Saeimas deputāts. Māra tēvs Arturs Graudiņš guva atzīstamus panākumus barjerskriešanā, bet māte Staņislava Graudiņa (Spruženiece) arī trenējās vieglatlētikā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 28. novembra - 4. decembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!