Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -2 °C
Apmācies
Piektdiena, 9. decembris
Sarmīte, Tabita

Meži pilsētā tveices mazināšanai

Zinātnieki iesaka lielpilsētās iekopt meža joslas, kas attīrīs gaisu no izplūdes gāzēm un palīdzēs izvēdināt apdzīvotos rajonus.

Tveicīgā vasara, kas daudzviet Eiropā izžāvēja upes un lika iedzīvotājiem pavadīt dienas vidu gaisa kondicionētāja atdzesētās telpās, mudina pilsētplānotājus meklēt veidus karstuma mazināšanai apdzīvotās vietās. Ar interesantu ideju nākuši klajā Londonas Zooloģijas biedrības (ZSL) speciālisti, iesakot pilsētās izveidot "dabas koridorus". Tādā veidā varēšot ne vien samazināt gaisa piesārņojumu un karstuma viļņus, bet arī palīdzēt florai un faunai atgūt daudzveidību.

Urbanizācija dabas draugiem un vides speciālistiem jau sen ir sāpīga tēma. Liela cilvēku skaita koncentrēšanās šaurā ģeogrāfiskā teritorijā neizbēgami noved pie paaugstināta vides piesārņojuma. Taču pilsētas piedāvātās darba, biznesa un izklaides iespējas ir pārāk vilinošas, tādēļ iedzīvotāju pārcelšanās uz metropolēm turpināsies, un tiek prognozēts, ka ap 2050. gadu divas trešdaļas no visiem cilvēkiem dzīvos tieši pilsētās. Ja vien nenotiks kāds negaidīts pavērsiens

Zaļas buferzonas

Apzinoties, ka pilsētas turpinās augt, ZSL piedāvā tās "atšķaidīt" ar mežu. Proti, starp apdzīvotiem kvartāliem veidot apmežotu buferzonu, kurā valdītu dabas noteikumi – koki un augi augtu savā vaļā, dzīvotu dzīvnieki un kukaiņi. Mežu uzturēšanai kārtībā jāiegulda mazāk rūpju nekā parku – tur koki nav jāapcērp un zāle nav jāpļauj. Koki met ēnu pār ēkām un palīdz patverties no svelmes, kā arī "apēd" automašīnu radītās izplūdes gāzes. Idejas autori uzskata, ka šāds risinājums palīdzēs samazināt gaisa temperatūru pilsētās un iedzīvotājiem būs pieejams tīrāks gaiss.

Jau apbūvētajās pilsētu daļās mežam tiktu atvēlētas teritorijas ap upēm, ezeriem un dzelzceļiem, kā arī pamestie industriālie rajoni.

Protams, vienlaikus pilsētniekiem jārēķinās ar dabas ienākšanu viņu dzīves telpā. Putnu dziesmu būs vairāk un skaļākas, biežāk būs jātīra to kuņģa pārstrādātās ēdiena paliekas no ietvēm un automašīnām. Naktīs ap atkritumu konteineriem var slapstīties lapsas, uz ietvēm var sanākt ieraudzīt saulē gozējošos čūsku, un stirnas var pa ielām rīkot skriešanas sacensības.

Mazinās sasilšanas ietekmi

"Savvaļas ugunsgrēki, plūdi un karstuma viļņi visā pasaulē šogad daudziem cilvēkiem ir izvirzījuši priekšplānā klimata krīzi," izplatītajā paziņojumā raksta ZSL Zooloģijas institūta vadošā autore un klimata un bioloģiskās daudzveidības eksperte Natālija Petorelli, "par laimi, klimata krīzes saistība ar dabas iznīkšanu tagad ir plaši atzīta, tādēļ mežu atjaunošana tiek akceptēta aizvien plašāk. Dodot dabai brīvākas iespējas mūsu pilsētās, mēs varam ne vien palīdzēt aizsargāt tās pret ekstremāliem klimatiskajiem apstākļiem, piemēram, vētrām, plūdiem un karstuma viļņiem, sekmējot pilsētu atdzišanu un izveidojot dabisku aizsardzību pret plūdiem, bet arī veicināt savvaļas radību dzīvi pilsētās."

Šāds koncepts jau izmēģināts Vācijā un Singapūrā, un tā autori mežu ienākšanu pilsētā uzskata par veiksmīgu. Piemēram, Singapūras dārzos aug ap 158 tūkstošiem augu, un starp tiem ir arī 18 mākslīgu koku, no kuriem garākie pārsniedz 50 metru augstumu. Tie spēj darīt visu to pašu, ko īsti koki, – absorbēt karstumu, filtrēt lietusūdeni un mest ēnu.

Iepriekš veikti pētījumi parādījuši, ka daba atstāj pozitīvu iespaidu uz cilvēka garīgo veselību. Pastaigas mežos palīdz mazināt trauksmi un depresiju.

Zinātnieki gan uzsver, ka pilsētu apmežošana ir jāveic profesionāļiem. "Plaša mēroga pārveidošana būtu jāveic ar ekspertu norādījumiem, jo citādi labi domāti, bet nepareizi centieni var izraisīt turpmāku bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un palielināt draudus sabiedrības veselībai, ko izraisa invazīvas sugas, izplatīt slimības, ko pārnēsā savvaļas dzīvnieki, kā arī vēl vairāk saasināt sociālo nevienlīdzību," teic Petorelli.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Sirds maina īpašnieku

Pirms 55 gadiem Keiptaunas slimnīcā Groote Schuur Dienvidāfrikā ķirurga Kristiāna Barnarda vadībā tika veikta pasaulē pirmā sirds transplantācija.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata