Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Zinātniskos grādus pie mums pietiekami nenovērtē

Lai Latvijā izgudrotu nākamo "mildronātu", cilvēku izglītošanā jāiesaistās arī uzņēmumiem un jāmaina domāšana sabiedrībā, ir pārliecināta RISEBA zinātņu prorektore, profesore Tatjana Vasiļjeva. Viņasprāt, patlaban zinātniskos grādus pie mums pietiekami nenovērtē, bet tas nav tālredzīgi un neveicina valsts attīstību.

Vācijā un Austrijā doktora grāds ir tik lielā cieņā, ka to atļauts ierakstīt pat pasē. Savukārt Latvija nevar lepoties ne ar ievērojamu doktorantu un pētnieku skaitu, ne to prestižu sabiedrībā. Un, kamēr liela daļa augstāko izglītību ieguvušo aizbrauc dzīvot un strādāt uz citām valstīm, bet pie mums zinātnisko grādu iegūšana netiks novērtēta, arī uz strauju valsts attīstību nevar cerēt. Tik skarbi situāciju vērtē RISEBA zinātņu prorektore, profesore Tatjana Vasiļjeva.

Lai gan atstāta bez valsts budžeta vietām, augstskola RISEBA šajā akadēmiskajā gadā doktorantūras programmā, kas tiek īstenota sadarbībā ar Banku augstskolu, uzņēmusi 24 doktorantūras studentus. Interese ir, un ne tikai no vietējiem studentiem – patlaban kopumā šeit studē 70 topošo doktoru, bet deviņu gadu laikā promocijas darbu aizstāvējuši 18 cilvēki. Mācības norit latviešu un angļu valodā, un studenti ir gan no Eiropas, Krievijas un citām NVS valstīm, gan arī no tādām eksotiskām vietām kā Kenija un Vanuatu. Bet kas traucē attīstīt pētījumus un zinātni vispār līdz līmenim, lai Latvijas vārds šajā jomā pasaulē skanētu bieži un daudz?

Fragments no intervijas:

Kā Kenijā vai Vanuatu uzzina par doktorantūru Latvijā?

Mūsdienās tās ir tikpat tuvu kā Baltkrievija vai Vācija. Internets ir visur. Bet nav ko slēpt – šiem cilvēkiem ir saite ar Eiropu. Viņi ir jau nobrieduši cilvēki ar biznesa interesēm Eiropā. Doktorantam no Vanuatu pieder pietiekami liels uzņēmums Singapūrā, un viņam ir biznesa liepiņšdarīšanas Eiropā. Viņš ir jau brieduma gados un doktora grādu vēlas iegūt, lai būtu tiesības mācīt universitātē. Viņam vairs nav interesanti pelnīt naudu, bet ir svarīgi nodot savas zināšanas studentiem. Piemēram, students no Kenijas ir ārsts, bet viņš grib attīstīt veselības nozares vadību savā valstī.

Cik tālu mēs patlaban esam no tāda nākamā Latvijas mildronāta stāsta? Kā mums pietrūkst, lai veiksmes stāstu būtu vairāk un mūsu pētnieki pazīstami visā pasaulē?

Mēs jau runājām, ka doktoru Latvijā ir maz. Kāpēc viņu ir maz? Sabiedrībā neveidojas priekšstats, ka doktora grāds ir kaut kas ļoti vērtīgs, ka tas ir vajadzīgs valsts attīstībai, cilvēka labklājības paaugstināšanai. Mums jāveido sabiedrības izpratne, ka tā ir nepieciešamība, lai mums būtu vairāk zinātnieku, pētnieku.

Visu interviju lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!

Top komentāri

Nu nu
N
Es zinu tādus profesorus, ka labāk tālāk no viņiem!
Vai
V
tik atslēgas vārds nav "jauna zinātniece"? Tad var ar zinātni nodarboties vai arī kādu citu hobiju, kaut vai prievīšu aušanu, jo, iespējams, ir kāds tētuks, kas to visu apmaksā...
hi hi
h
Jociigi,tikko Kasjauns.lv bija rakstiñsh par jaunu zinaatnieci,kas Latvijaa eed austeres,staigaa ar Labuteeniem un ko tik veel ne - jaa,un pat 5 patenti shamai esot.....
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Aktuāli

Ziloņu cīņa pret palmām: SestDiena Sumatrā

Indonēzijas ekonomisko attīstību lielā mērā nosaka pastāvīgi augošais pieprasījums pēc lētās palmu eļļas. Kādu ietekmi uz dabu atstāj palmu plantāciju izplešanās? Lai noskaidrotu situāciju, kopā ar ž...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā

SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons

Pasaule

Vairāk Pasaule

Politika

Vairāk Politika

Tēma

Vairāk Tēma

In memoriam

Vairāk In memoriam

Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag

SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes