Cīņa par labāku pasauli

Eimija Andersone iera­dās Rīgā februāra beigās kopā ar Losan­dželosā dzīvojošo komponisti Lolitu Ritmani un viņas vīru skaņu inženieri un producentu Marku Matsonu, lai sadarbī­bā ar vietējiem mūziķiem ierakstītu multimediālā koncertšova Women Warri­ors: The Voices of Change/Varones. Pār­maiņu balsis skaņdarbus. Uzvedums pirmatskaņojumu piedzīvoja Andersones diriģētā un viņas pašas pirms trim ga­diem izveidotā Orchestra Moderne kon­certuzvedumā pagājušā gada 20. septem­brī Ņujorkas Linkolna centrā. Ieraksta gaitā Rīgā tika arī filmēti materiāli topo­šajai dokumentālajai filmai ar tādu pašu nosaukumu. To paredzēts sūtīt uz kino­festivāliem un izmantot reklāmas mate­riālos īpašiem sadarbības projektiem ar orķestriem un universitātēm.

 Koncertuzveduma divpadsmit daļas, kurām oriģinālskaņdarbus radījušas desmit komponistes, sinhroni ar doku­mentālo filmu atspoguļo 800 gadu ilgo cīņu par sievietes tiesībām un cilvēktiesī­bām.

Publika Ņujorkā koncertuzveduma iedvesmojošo, emocionāli tieši uzrunājo­šo vēstījumu uztvēra ar lielu saviļņojumu, savukārt prese slavēja par drosmi un ideju.

Eimija Andersone ir starptautiski atzīta diriģente. Sadarbībā ar orķestriem un muzikālajiem teātriem gan dzimtajā ASV, gan Eiropas valstīs viņa diriģē simfo­niskos koncertus un operu izrādes, Brodvejas mūziklus, kino un pat populā­ru videospēļu mūzikas programmas. Pēdējā laikā viņa pievērsusies arī doku­mentālā kino veidošanai.

 Kas īsti ir šis projekts, un kāpēc tas tapa?

Šis ir sieviešu veidots un producēts oriģinālmūzikas koncertuzvedums. Tajā komponistu sieviešu radītā mūzika, kuru uz skatuves spēlē orķestris, ir savīta kopā ar manis pašas izveidotu dokumentālu videovēstījumu par sieviešu cīņu par savām tiesībām. Tā ilgusi jau astoņsimt gadu un joprojām turpinās.

Esmu to ietilpinājusi astoņdesmit minūšu ilgā vienotā mūzikas, dokumen­tālā videofilmā, kuras žanru es saucu par dokusimfoniju. Videomateriāls divpad­smit daļās aptver astoņsimt gadu cilvēces vēsturē. Tajā ir redzamas cilvēktiesību aktīvistes no viduslaiku varonēm līdz neatlaidīgajai, vēl tikai 16 gadu vecajai Zviedrijas meitenei Grētai Tūnbergai, kam pietiek drosmes, uzņēmības un spēka atklāti runāt un cīnīties par sievie­šu tiesībām, cilvēktiesībām, katras meite­nes tiesībām uz izglītību, iestāties pret jaunu meiteņu izprecināšanu ar varu, cīnīties par mieru, pret globālo sasilšanu cilvēku rīcības dēļ. Tā ir cīņa par labāku pasauli.

Mūsu stāsts sākas ar XIII gadsimtu, kad izglītība bija tikai vīriešu privilēģija, bet Serbijas karaliene Helēna no Anžū (1236–1314) nodibināja pirmo meitenēm domāto skolu. Tolaik tas bija kas pilnīgi jauns, līdz tam vispār neiedomājams. Taču arī šodienas pasaulē ir zemes, kurās meitenes netiek laistas skolā un viņām izglītība ir liegta. Dokumentālajā filmā ir redzamas vairāk nekā sešdesmit izcilas un spēcīgas personības – sievietes. Dau­dzas no viņām ir tikušas ignorētas un nepelnīti aizmirstas. Šīs ir mūsu, sieviešu, balsis pret vardarbību un verdzību, pret netaisnu diskrimināciju pēc dzimuma vai ādas krāsas, pret sieviešu tiesību ignorē­šanu. Varones. Pārmaiņu balsis godina to sieviešu varonību, drosmi un spēku, kurām izdodas mainīt pasauli.

Mūsu stāstā ir vieta gan 60. gadu cilvēktiesību kustībai, gan 70. gadu feminismam un 80. gadu cīņai par to, lai valstu valdības pievērstos HIV problēmai. Šis ir stāsts arī par mūsu laikabiedrēm šodien: piemēram, drosmīgo klimata aktīvisti Grētu Tūnbergu, par irāņu sievieti, kura vairs nevēlas aizklāt seju ar hidžābu, un par palestīniešu un izraēlie­šu sievietēm, kuras vēlas iesaistīties, lai panāktu mieru starp abām konfliktējoša­jām pusēm. Viņas savu nostāju pauž, kopā dejojot tuksneša smiltīs.

Mūsu uzvedumā ir arī stāsts par afgāņu meiteni Sonitu Alizadi, kuru viņas vecāki, ģimenei atrodoties bēgļu gaitās Irānā, 16 gadu vecumā pārdeva par sievu gados vecākam vīrietim. Vecāki savu  meitu pārdeva par 6000 ASV dolāriem, jo ģimenei vajadzēja naudu… Tā bija īsta tirgošanās, jo sākumā viņu gribēja pārdot par desmit tūkstošiem, taču pircējiem tas šķitis par dārgu… Brīnumainā kārtā viņai izdevās aizbēgt no vīra un nokļūt ASV. Patlaban viņa studē ASV un ir sacerējusi hiphopa kompozīciju Daughters for Sale/Meitas pārdošanā.