Ogres estrādē 1985. gada 6. jūlijā notikušais grupas Pērkons koncerts nebūt nav no lielākajiem nekārtību izraisītājiem rokmūzikas vēsturē, seku traģiskuma ziņā nesamērojams ar, piemēram, Altamontas festivālu (Altamont Speedway Free Festival) 1969. gada 6. decembrī Kalifornijā, kas bija gaiši iecerēts kā Rietumkrasta Vudstoka, bet paņēma četras dzīvības. Arī Latvijā tas nav vienīgais koncerts, kam sekojusi mūzikas enerģijas uzlādēto fanu ārdīšanās, pat Pērkonam ne vienīgais, taču neaizmirstamākais gan, pateicoties arī Jura Podnieka 1986. gada filmai Vai viegli būt jaunam?. Paši Pērkona dalībnieki pieļauj, ka nekārtības, kuru rezultātā tika izdemolēti divi vilciena vagoni, varēja būt izprovocētas, lai panāktu grupas aizliegumu. Gandrīz vai jāsaka – labi, ka tas notika jau pēc 1985. gada 11. martā notikušās Mihaila Gorbačova nākšanas pie varas Kremlī, nevis bijušā čekas priekšnieka Jurija Andropova valdīšanas laikā 1983. gadā, kad pēdējoreiz tika notiesāti Gunārs Astra un Lidija Doroņina-Lasmane. Tad sankcijas pret Pērkonu un tā līderi Juri Kulakovu (1958–2024) varēja būt vēl smagākas. Tik un tā pēc Ogres koncerta Pērkonam veselus divus gadus, līdz pat Atmodas sākumam, aizliedza būt Pērkonam.
Šogad, atceroties pirms 40 gadiem notikušo Pērkona koncertu Ogres estrādē, 15. augustā pulksten 20.00 turpat notiek rokfestivāls Zibens pa dibenu, bez Pērkona spēlēs arī Skyforger, DaGamba, Inokentijs Mārpls un jaunā folk/progroka grupa The Silver Grooves, festivāla īpašie viesi – Reinis Sējāns un Jura Kulakova meita Justīne Kulakova-Sipņevska. Aicināti ir «visu paaudžu rokenrola iedvesmotie». Vai šodienas publika atšķiras no tās, kuru Balāde par gulbi un citi slavenie Pērkona gabali iedvesmoja pirms 40 gadiem? Pērkona ģitārists Juris Sējāns vienu atšķirību min: emocionālā reakcija nav mainījusies, bet ir mainījies klausītāju vecums – Pērkona sākumgados publika bija lielākoties jaunieši, tagad patiešām uz koncertiem nāk un dzied līdzi visu vecumu Pērkona fani.
PALDIES MELGALVAM
Pērkona tapšanā izšķiroša loma ir bijusi Māra Melgalva pirmajam, 1980. gada vasaras beigās iznākušajam dzejoļu krājumam Meldijās iešana, kura eksemplāru dzejnieks uzdāvināja Jurim Kulakovam, atceras Juris Sējāns: «Mēs abi ar Juri Kulakovu mācījāmies konservatorijā, viņš jau gadus piecus bija Menueta dalībnieks. Melgalva krājums Kulakovam ļoti patika, un viņš baigā tempā, pāris nedēļās, visus foršākos dzejoļus jau bija sakomponējis. Tad viņam, protams, vajadzēja, lai kāds to atskaņo, palaiž tautās, jo viena lieta ir komponēt, cita – atskaņot. Juris izlēma, ka veidos tādu kā paralēlo sastāvu Menuetam, kurā būs daži Menueta dalībnieki. Jānis Lūsēns, Kulakova kursa biedrs, viņam vēl ieteica Ievu Akurateri, kuru zināja no saviem Liepājas teātra laikiem kā aktrisi ar labu balsi. Tā Ieva sāka dziedāt Pērkonā, un no pirmās dienas mēs, tas pamatsastāvs, tur esam. Protams, vēlāk darbība izvērtās plašāka, Juris komponēja ne tikai Melgalvu, bet arī Klāvu Elsbergu, Uldi Bērziņu un citus dzejniekus.»
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 15. - 21. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!