Lapu pūtējs cenšas sadzenāt lapu kaudzi kopā ātrāk, nekā vējš to atkal izpūš pa gaisu, bet vējš savukārt izmanto dažādus paņēmienus, lai lapu pūtēju piešmauktu, piemēram, rada viņam ilūziju, ka lapu kaudze stāvēs līdz brīdim, kad to kāds novāks, un, tiklīdz lapu pūtējs aiziet, ar varenu pūtienu viss viņa darbs vējā. Lai gan globālā sasilšana esot globāla, starptautiskas sacensības lapukaudžubolā vēl netiek rīkotas, tāpēc lapu pūtēji par viņu kopā sadzenātām un vēja tūlīt atkal izpūstām lapu kaudzēm neuztraucas, uzskatīdami šo procesu par treniņu īstajām sacensībām, gluži kā Pērkona dziesmas Kretīnu deja Klāva Elsberga vārdos: «Daži, ar kuriem / Es aprunājos, / Teica, ka tas vēl / Tik mēģinājums. // Īstenā deja / Pēc gadiem būs, / Pie sava loga / Es ielūdzu jūs.» Bet, nu lūk, globālā sasilšana šķita lapkriti attālinām arvien tālāk, tāpēc lapu pūtējiem kā treniņu objektu nākas izmantot to mazumiņu, kas nokrīt no gaisa vai turp tiecas – kādu nenožuvušu lietus vai rasas lāsīti, kādu gruzīti, nokritušu no skudriņas kurpēm, vai līdzīgas lapu pūšanā neiesvaidītam un lapu pūtējus kā šķiru neieredzošam vērotājam nepamanāmas lietas.
Gandrīz jau biju noticējis globālajai sasilšanai, bet, še tev, uznāca šāgada vasara, kura, kā vēsta sinoptiķi, beigsies nevis septembra beigās, kā pēdējos gados, bet augusta vidū. Lapu pūtējiem, protams, prieki, bet pārējiem rīdziniekiem tas nozīmē, ka klusums būs jāmeklē ārpus pilsētas, kurā satiksmes mierināšana tiek uzskatīta par daudz svarīgāku lietu nekā visdažādāko trokšņotāju mierināšana. Tātad, spītējot klimatam, jāmēģina, gluži kā lapu pūtējs spēj dzenāt citiem neredzamus gružus, sadzenāt vēl kādas vasaras atliekas, vēl kādu saules staru, pirms mūs atkal klās mēnešiem ilgs mākoņu vāks. Kurp doties?
Vienā tādā vietā mēs nesen bijām iegriezušies. Krogs ir drīzāk sens nekā jauns, tik no Rīgas tur iznāk braukt garām tik reti, ka, ja reiz tāda iespēja ir, jāpārliecinās, vai krodziņš vēl elpo. Patiesībā tas ir nevis krodziņš, bet riktīgs krogs – Urgas krogs Valmieras un Ainažu autoceļa malā starp Matīšiem un Aloju. Iekārtots vecās dzirnavās, tādās ikviens latvietis var sajusties un pozicionēties vai nu kā Skalbes kaķītis, vai Melnais runcis. Vai arī grūtsirdīgais ķēniņš, kuru Urgas kroga labumi atgriež pie ticības jaunai dzīvei. Piemēram, tādai, kurā lapu pūšana Rīgā ir atļauta nevis no sešiem rītā, bet tikai noteiktās stundās. Kādi tad ir tie Urgas kroga labumi? Par interjeru skaidrs, bet arī eksterjers, proti, ārs, te ir pievilcīgs, ūdeņi čalo, spāres lidinās, tātad, ja nelīst, var apvienot ēšanu ar vasaras mirkļa izbaudīšanu. Karbonāžu izvēles ziņā Urgas krogam nebūs daudz konkurentu. Tā kā mēs šajā reizē pamatu jau bijām ielikuši vidējciema Strautiņos, šoreiz panašķējāmies ar saldēdieniem, tie te ir labi, nav pārsaldināti, tātad tev Urgas kroga ārtelpā nedraud kļūšana par lapseņu gastrotūrisma galamērķi.
Krogs:
URGAS KROGS
Adrese:
Urgas dzirnavas, Braslavas pagasts
Atvērts:
No 12.00 līdz 20.00
SESTDIENA ĒDA:
Vafeļu krēms (ogu ķīselis, putukrējums (saldais krējums 35%), rīvētas vafeles) 3,50
Rupjmaizes krēms (ogu ķīselis, putukrējums (saldais krējums 35%), rudzu rīvmaize) 3,50
Dubultais espreso 3,60
VĒRTĒJUMS:
INTERJERS ★★★★★
ĒDIENI ★★★★
APKALPOŠANA ★★★★★
ATMOSFĒRA ★★★★★
SKAISTI ZIEMĀ VASARĀ. Urgas krogā ir ne tikai iespaidīgs karbonāžu piedāvājums, bet arī skaists interjers un eksterjers.